Gaida sadarbību. Zemnieki, mājražotāji un citi uzņēmēji, kas pārdod preces Cēsu tirgū, tiekoties ar tirgus vadību, uzsvēra, ka komunikācijai jābūt vērstai uz sadarbību.
Tirgus ir tikai tad, ja ir tirgotāji
Uzņēmēji, kas pārdod produkciju Cēsu tirgū, pieprasa saprotamāku komunikāciju
SIA “Cēsu tirgus” tirdzniecības vietu nomnieki ir neapmierināti ar uzņēmuma jaunās valdes komunikāciju. Nav skaidrības, kā veidojas cena par nomāto platību un kāpēc daļai tā paaugstinās. Nav saprotams, kāpēc valde tirdzniecības vietu sakopšanu organizē dienā, kad tirgus nestrādā, tie uzņēmējiem ir papildu izdevumi darba samaksai. Šie un vēl citi lielāki un mazāki jautājumi, par ko neizpratnē ir tirgotāji, bija iemesls, kāpēc Cēsu novada pašvaldība uz sarunu aicināja nomniekus un uzņēmuma administrāciju.
Pagājušās piektdienas pēcpusdienā pie Cēsu tirgus halles bija pulcējies ap 40 cilvēku – uzņēmēji, pārdevēji, kas strādā stendos, un individuālie tirgotāji. Ar viņiem tikās novada pašvaldības izpilddirektore Līga Bukovska, bija pieaicināti tirgus valdes locekļi Linda Gintere un Rihards Eniks.
No nomnieku jautājumiem bija saprotams, ka novada pašvaldības kapitālsabiedrības “Cēsu tirgus” jaunā valde nav veidojusi mērķtiecīgu saziņu ar tirgotājiem. Bitenieks Imants Daukste no Veselavas teica, ka par pārmaiņām tirgus vadībā uzzinājis no citiem tirgotājiem. I.Daukste pat nav sapratis, kas tas par vīrieti, kurš pie viņa stenda pienāk aprunāties. R.Eniks gan iebilda, ka esot nosaucis amatu un vārdu.
Arī Raiskuma pagasta zemnieks Jānis Plūme, kura saimniecība nodarbojas ar gaļas audzēšanu un tirgošanu un cēsniekiem ir labi zināma gadu desmitus, uzsvēra, ka jaunā valde nav iepazīstinājusi ar sevi. “Šodien pirmo reizi redzu valdes locekļus, nav bijusi neviena personīga tikšanās. Pirmā saskare bija vēstule, ko nolika mūsu stendā, neaprunājoties ne ar pārdevējām, ne mani. Rīkojumā bija prasība ierasties uz paviljona sakopšanu dienā, kad tirgus nestrādā, un piebilde, ka neierašanās gadījumā tirgus patur tiesības neturpināt sadarbību. Un kas notiktu, ja mēs neatnāktu?” sacīja J.Plūme.
Iebildumi bija arī valdes izveidoto saziņas grupu WhatsApp lietotnē. Nomnieki vērtēja, ka ziņas tajā nodod kā vienpusīgus rīkojumus- gan, ka ne visi ir uzaicināti grupā, gan, ka ne visiem tālruņos ir pieejama šī lietotne. Tirgus valde bilda, ka grupa atvērta ikvienam, bet acīmredzot bijis kāds pārpratums, izsūtot uzaicinājumus, tas tiks novērsts. Bet tiem, kam nav pieejama lietotne, informāciju nodos kā īsziņu.
J.Plūme tirgus vadībai arī pārmeta, ka gandrīz ar spiedienu meklēts tirgotājs, kas apņemtos pārdot lielražotāju audzētu vistas gaļu. “Lai kāds atver jaunu stendu, bet nevar prasīt no tiem, kam ir savas tradīcijas un kas zina, ko grib piedāvāt pircējiem, tirgot vēl kaut ko,” pauda J.Plūme. R.Eniks skaidroja, ka Cēsu tirgū ir mazs vistas gaļas piedāvājums, viņš tikai rosinājis paplašināt sortimentu.
Pēc iepriekšējās “Cēsu tirgus” vadības atkāpšanās un jaunas pagaidu valdes ieceltas, tirgotāju vidū izplatījušās dažādas bažas. Ir satraukums, ka būs augstāka nomas maksa, kas varētu būt saistīta ar paviljona remontu un āra teritorijas iespējamiem uzlabojumiem. Ticis runāts, ka tiks iegādātas jaunas aukstuma vitrīnas, kas nomniekiem prasīs papildu izdevumus. Padzirdēts, ka vairs nebūs rūpniecības preču daļas un pat, ka tirgu vispār slēgs.
R.Eniks sacīja, ka rūpniecības preču pārdevēju satraukums ir nepamatots, šī daļa saglabāsies. Viņš arī noliedza, ka ir plānots iegādāties jaunas aukstuma vitrīnas. L.Bukovska uzsvēra, ka pašvaldībai nekad nav bijusi doma par tirgus slēgšanu. Tieši pretēji- mērķis ir uzlabot infrastruktūru, lai tirgū būtu labāki apstākļi gan pārdevējiem, gan pircējiem.
“Viena no problēmām jau gadiem ir temperatūra paviljonā,” teica L.Bukovska. “Vasarā tas ļoti uzkarst, taču līdz šim nekas nav darīts, lai situāciju mainītu, vienmēr norādot, ka pietrūkst līdzekļu. Viena no pirmajām pašvaldības prasībām jaunajai valdei ir nodrošināt paviljonā atbilstošu temperatūru.” R.Eniks pastāstīja, ka jau apzināti divi uzņēmumi, kas piedāvā dzesēšanas risinājumus, tikai jāizvērtē, kurš variants labāks. “Šogad uzlabojumu vēl nebūs, bet nākamgad jau vajadzīgo temperatūru nodrošināsim,” pauda R.Eniks. L.Bukovska sacīja, ka tas nepaaugstinās maksu par tirdzniecības vietu, jo radīt paviljonā attiecīgu mikroklimatu ir tirgus uzturētāja pienākums.
Kā veidosies un vai mainīsies maksa par tirdzniecības vietu nomu? R.Eniks skaidroja, ka jaunajai valdei nav mērķis celt cenas, tas varētu tikt darīts, ja būtu veikti būtiski ieguldījumi paviljona un apkārtnes uzlabošanā. L.Gintere vērtēja, ka noslēgto līgumu cenām nevajadzētu mainīties. Taču norādīja, ka tiem, kas preces pārdod tikai nedēļas nogalēs vai no reizes uz reizi, cena par vietu būs augstāka. Jaunās valdes mērķis ir veidot labvēlīgākus nosacījumus nomniekiem, kas tirgū darbojas diendienā. Ar to bija neapmierināti pārdevēji, kas te tirgojas tikai nedēļas nogalēs, bet gadiem un visās sezonās. Viņi bija neizpratnē, kāpēc netiek uzskatīti par regulāriem sadarbības partneriem.
Runājot par paviljona sakopšanu un tīrības uzturēšanu, R.Eniks atzina, ka ne visi tirgotāji to nodrošina atbilstoši noteikumiem, tādēļ arī nolemts prasīt nomniekiem vienu dienu veltīt šim darbam. J.Plūme uzsvēra, ka kārtības uzturēšana ir ikdienas prasība, viņa saimniecības stendā to diendienā nodrošina atbilstoši Pārtikas un veterinārā dienesta nosacījumiem. “Tad uz īpašo kopšanu jāaicina tie, kas nepilda prasīto. Vai man un manām darbiniecēm jāatbild par citiem?!” retoriski vaicāja zemnieks.
Savukārt tirgotājus, kas preci pārdod āra stendos, neapmierina, kā pats “Cēsu tirgus” uztur un kontrolē teritoriju. I.Daukste atgādināja, ka, sākoties vēsajai un lietus sezonai, pārdevējiem, kuru teltis ir gar sienu, kur ieeja pārtikas hallē, vienmēr jāstāv ūdenī. Kad par to stāstīts R.Enikam, viņš tikai noteicis, ka tas ir izaicinājums. “Vai tad administrācijai nebūtu jāgādā, lai tur nekrātos ūdens,” jautāja I.Daukste. Vairāki nomnieki atzina, ka vajadzētu vairāk kontrolēt, kā katrs tirgotājs ievēro teritoriju, par kuru samaksājis, dažs uz cita rēķina paņem lielāku platību. Vairāki norādīja, ka gaida lielāku atsaucību pret vietējiem audzētājiem un mājražotājiem. Arī iedzīvotāju aptaujas dati liecina, ka pircēji grib iegādāties tuvākā apkaimē un mājās ražotu pārtiku.
Izpilddirektore uzsvēra, ka pašvaldības mērķis ir padarīt tirgu pievilcīgāku tiem, kas pārdot preces, un tiem, kas nāk iepirkties. Vietvara kā “Cēsu tirgus” kapitāldaļu turētājs pagaidu valdei izvirzījis vairākas prasības – nodrošināt paviljonā temperatūras režīmu, sakārtot signalizāciju, pārskatīt nomas jautājumus, uzlabot telpu un āra stendu sakoptību un estētiku, atrisināt tirgotāju un klientu automašīnu nevietošanu, meklēt veidus, kā labāk uzrunāt pircējus. Uz jautājumu, kāpēc tagad valdē ir trīs personas, ne divas, kā iepriekš, “Druva” īstu atbildi nesadzirdēja, bet L.Bukovska paskaidroja, ka SIA “Cēsu tirgus” atlīdzībai par darbu paredzētā summa nav palielināta.
Tirgus valdes loceklis Rihards Eniks sarunas noslēgumā atzina, ka, dzirdot nomnieku pretenzijas, saprot- valdei jāuzsāk sadarbība, iepriekš vajadzēja to darīt citādi. “Sorry, nācām jauni un ar jaunu enerģiju, un uzreiz gribējām visu,” teica viņš. “Mūsu mērķis padarīt dzīvi jums grūtāku tikai tādā ziņā, lai būtu vairāk pircēju un jums būtu vairāk darba. Bet citādi gribam tikai, lai tirgotājiem būtu labāk un tirgus saglabātu savas pozīcijas laikā, kad Cēsīs drīz atvērs vēl vienu lielveikalu.’’
Komentāri