Pirmdiena, 14. jūlijs
Vārda dienas: Oskars, Ritvars, Anvars

Aktualizējam. Pašvaldība un iedzīvotāji

Sarmīte Feldmane
12:28
01.10.2024
173
Dr Sarunas3

Iedzīvotājiem svarīgi. Izpilddirektora vietniece teritorijas pārvaldības un sadarbības jautājumos Evija Zurģe un Drustu pagasta pārvaldes vadītājs Jānis Sīmanis iepazīstina ar drustēniešiem aktuālo. FOTO: Sarmīte Feldmane

Budžets, vēlmes un iespējas

“Kopā sanākt – radīt – darīt” – tā Smiltenes novada pašvaldība nosaukusi domes deputātu un darbinieku tikšanos pagastos. Deputāti uzklausa iedzīvotājus, diskutē.

Grib tikties ar deputātiem

Taču parasti tikties ar iedzīvotājiem dodas tikai domes vadība. Labi, ja piedalās arī kāds deputāts, kurš dzīvo tajā pagastā vai kaimiņos. Ja vēlētājiem pajautātu, cik savas pašvaldības deputātus var nosaukt, kas viņi ir, – interesanti, kādas būtu atbildes. Domāju, diezgan bieži dzirdētu, ka pirms vēlēšanām kāds bija atbraucis,  vairāk nav redzēts. Deputāti lemj par visu novadu, bet pieļauju, ka kāds kādā pagastā nemaz nav bijis.

Tomēr iedzīvotāji vēlas redzēt ne tikai domes vadību, arī citus lēmējvaras pārstāvjus, kurus ievēlējuši. Tam kā apliecinājumu var minēt tikšanos Smiltenes novada Palsmanes pagastā, kur ieradās tikai domes priekšsēdētāja.   Lielākā daļa palsmaniešu, kuri bija atnākuši uz tikšanos ar deputātiem, piecēlās un aizgāja, jo bija solīts tikties ar deputātiem. Smiltenes domē viņu ir 15.

Tikties ar Drustu pagasta iedzīvotājiem pagājušajā nedēļā bija ieradusies Smiltenes novada domes priekšsēdētāja Astrīda Harju, deputāti Mārtiņš Vīgants un Edgars Felcis. Uz sarunu ar vēlēto varu un pašvaldības darbiniekiem bija atnākuši ap 30 drustēnieši. Pašvaldība ne tikai stāstīja par paveikto un gaidāmajām pārmaiņām, bet arī uzklausīja iedzīvotājus, kādi darbi darāmi pagastā. Drustēnieši bija skarbi. “Visu laiku kaut ko Drustos kādus pašvaldības īpašumus pārdod, kaut ko likvidē un mums prasa, ko mēs gribam. Gribētu visu atpakaļ,” sacīja drustēniete Inga Zariņa.

Bez optimisma

“Nākamgad maize salda nebūs. Nedzīvojam atrauti no tā, kas notiek pasaulē, Latvijā. Katram svarīga vieta, kurā dzīvo. Cilvēku laukos paliek mazāk, ar to jārēķinās, tāpēc pašvaldība veic un turpinās strukturālās pārmaiņas. Tās ietekmē daudzus. Pašvaldībai jāpilda funkcijas un jāizmanto    visi resursi,” uzrunājot drustēniešus, teica Smiltenes novada domes priekšsēdētāja Astrīda Harju.

Izpilddirektora vietniece teritorijas pārvaldības un sadarbības jautājumos Evija Zurģe    informēja par šī gada pašvaldības budžetu, par jau īstenotajiem un plānotajiem projektiem, kā arī ieskicēja 2025. gada budžeta prioritātes, uzsāktās un vēl plānotās strukturālās reformas.

“Nākamgad tiks likvidēts pagasta pārvaldes lietveža amats, pienākumus pildīs bibliotēkas vadītāja, viņa arī sniegs Vienotā valsts un pašvaldības klientu centra pakalpojumus. Bibliotēka atrodas otrajā stāvā. Pirmajā stāvā klientiem būs pieejams dators ar interneta pieslēgumu, ja nepieciešams, darbinieks dosies pie klienta.

Novadā tiks veidotas četras pagastu apvienības. Drustu, Laun­kalnes un Brantu pagastam būs viens pārvaldnieks. Apvienību teritorijās dzīvos apmēram vienāds iedzīvotāju skaits, tas ļaus līdzsvarotāk attīstīties. Kultūras dzīves organizators      Launkalnei un Drustiem būs viens,” gaidāmās pārmaiņas klāstīja E.Zurģe. Pārredzamā laikā arī paredzēts, ka pašvaldības darbiniekiem, kuri strādā Drustu vēsturiskajā pagast­mājā, darba vietas būs kultūras namā. Speciālistiem pieņemšanas Drustos nav katru dienu, vienās telpās var būt darba vieta vairākiem.

Drustēnieši tika iepazīstināti ar jauno kultūras nama vadītāju Signi Balteri. Viņa uzsvēra, ka uzklausīs, ko pagasta ļaudis vēlas, tiksies ar iedzīvotāju padomi. Svarīgākais, lai ar jauno vadītāju veidotos laba    sadarbību, “Dru­vai” atzina vairākas drustēnietes.

Drustēnieši neapmierināti, ka pārdod īpašumus

“Tas, ko drustēnieši cēluši gadu desmitus, Smiltenes novads trīs gados ir likvidējis. Pārdot pagastmāju, nezinot, vai kādam vajadzēs? Tikšanās ir tāda tukša runāšana, par ezeru trīs gadus runājam, par ceļiem tāpat. Neviens nedomā, kas būs Drustos,” strikti teica pagasta iedzīvotāju padomes priekšsēdētāja Vanda Pet­rovska.

“Kad kaut ko likvidē, nevienam nav patīkami. Ja redzat loģisku risinājumu, kā ēkas izmantot ne ar pašvaldības finansējumu, pašvaldība ir atvērta jebkuram risinājumam. Laukos nevaram atļauties dzīvot ilūzijās, ka kāds atnāks un sāks darīt,” bilda E.Zurģe.

Drustēnieši atgādināja, ka pagastmājā, tāpat muzeja šķūnī ieguldīts daudz naudas, un  ierosināja ēku pārbūvēt par dzīvojamo māju. E.Zurģe vērtēja, ka pagast­mājas piemērošana dzīvošanai būtu nesamērīgi dārga. Paš­val­dības plānos ir    “Ozolos” sakārtot četrus pašvaldības palīdzības dzīvokļus.

Tāpat kā citās tikšanās reizēs ar pašvaldības speciālistiem un domes deputātiem, arī šoreiz drustēnieši atgādināja par nesakoptajiem īpašumiem, kas neizdaiļo pagasta centru.   

“Ja zemi nekopj, ir paaugstinātais nekustamā īpašuma nodoklis, ja ēkas – iesaistās pašvaldības policija, būvvalde. Ja īpašniekam nav līdzekļu, pašvaldība var to sakārtot vai nojaukt un piedzīt izdevumus. Juridiski to var izdarīt, bet  tas ir dārgi. Ja jau zināms, ka īpašniekam naudas nav, tas nozīmē, ka jāiztērē pašvaldības nauda, kuru nekad neatgūsim,” skaidroja E.Zurģe.

Vēl tika pārrunāti citi iedzīvotājiem būtiski jautājumi. Darbu pārtraucis Pestīšanas armijas Drustu korpuss. Tā telpas daudziem bija tikšanās vieta, tur bija mūsdienīga veļas mazgātava, kur varēja izmazgāt drēbes. “Veļas mašīna ir, jāizlemj, kur ērtāk ierīkot mazgātavu,” teica E.Zurģe. Pakalpojums gan nebūs bez maksas, kā tas bija Pestīšanas armijas piedāvājumā.

Padomes vēl jaunas

Daudz tiek runāts par iedzīvotāju iesaistīšanu lēmumu pieņemšanā, par iedzīvotāju padomēm kā starpnieku, kurš vietējo vēlmes pauž domei. Pašvaldību likumā    paredzēts, ka padomes paš­valdība var veidot un var neveidot. Jau tad, kad par tām tika diskutēts, izskanēja secinājums, ka iedzīvotāju padomju efektivitāte ir cieši saistīta ne vien ar vietējo iedzīvotāju, bet arī pašvaldības vadītāju ieinteresētību šo līdzdalības institūciju darbībā. Nepietiekama līdzdalība varētu būt lielākā problēma iedzīvotāju padomju darbībai.

“Iedzīvotāju padomes ir  mazais iedzīvotāju kodols, ar ko pašvaldība sadarbojas ikdienā, kad nenotiek iedzīvotāju sapulces,” tikšanās reizē uzsvēra E.Zurģe.

Savukārt pagasta iedzīvotāju    padomes priekšsēdētāja Vanda Petrovska “Druvai” atzina, ka padomei nav jēgas. “Deputāti nolemj, un mēs uzzinām, kad jau lēmums pieņemts, nevaram vairs neko iebilst. Deputāti lemj, kā kuram dzīvot,” vērtēja V.Ļeonova.     

Savukārt deputāts Edgars Felcis   uzsvēra, ka gaida no padomēm iniciatīvu,    tām ir iespēja apzināt, kas iedzīvotājiem svarīgi. E.Fel­cis skaidroja, ka arī deputāti saņem    jau sagatavotu lēmuma projektu: “Ir jāizstrādā kārtība, kā informēt iedzīvotāju padomi, kad top lēmuma projekts,” M.Vīgants atzina, ka    izpildvarai jāmācās sa­darboties ar iedzīvotāju padomēm.

Mārtiņš Vīgants tikšanos ar iedzīvotājiem vērtēja kā konstruktīvu un uzsvēra, ka drustēnieši, runājot par to, kas pagastā nepieciešams, minējuši      saimnieciskus dar­bus, kuru īstenošanā nav vajadzīgi lieli līdzekļi. “Būtiski, ka iedzīvotāji savā starpā diskutēja un vienojās, kas pagastā ir svarīgākais,” uzsvēra M.Vīgants. Viņš arī minēja, ka ir problēmas, kuras iedzīvotāji var risināt kopā ar iedzīvotāju padomi.

Iepazīstoties ar iedzīvotāju ierosinājumiem, E.Zurģe    skaidroja, ka ezera attīrīšanai tiks mēģināts piesaistīt projektu finansējumu. Ceļš Drusti – Launkalne, ar kura stāvokli pagasta iedzīvotāji ir neapmierināti, ir valsts ceļš, pašvaldība regulāri atgādina par tā uzturēšanu. E.Zurģe arī atzina, ka budžeta iespējas vismaz tuvākajā laikā neatļaus Drustos algot pilnas slodzes jaunatnes darbinieku,   tāpat sporta organizatoru.

E.Zurģe informēja, ka jau ir zināms, ka lielākā daļa ieguldījumiem paredzēto līdzekļu atvēlēs ES projektu īstenošanai. “Re­formas mērķis ir ieguldīt ilgtermiņā, nevis iztērēt algās un funkcijām nevajadzīgu ēku uzturēšanai,” uzsvēra pašvaldības izpild­direktora vietniece.

Kas pagastā svarīgs

Tikšanās dalībnieki trijās grupās diskusijās vienojās, kas būtu aktuālākais, kas nepieciešams pagastā. Pēc iedzīvotāju domām, pašvaldībai darāmie darbi ir:

  • Krogus ezera attīrīšana no aizaugšanas un peldvietas paplašināšana;
  • aktivitāšu un nodarbību organizēšana bērniem un pusaudžiem;
  • valsts autoceļa V235 Drusti–Launkalne stāvokļa uzlabošana;
  • centrālās ielas (Palsas iela) apgaismojuma papildināšana.   

Pagasts skaitļos

Pašvaldības budžetā no Drustu pagasta plānoti    ieņēmumi – 352 099 eiro, izdevumi – 558 121.Pagasta pārvaldes izdevumi šogad    50 433 eiro, pērn – 55 438 eiro.   

Drustu pagasta ielas un ceļi ir 64, 179 kilometri, šīgada budžets 43 295 eiro, jau iztērēti 36 785 eiro. Viena kilometra greiderēšana un profilēšana izmaksā 48 eiro, sniega tīrīšana 38 eiro.    Šogad veikta Drustu kapsētas digitalizācija, pludmale papildināta ar zviļņiem, saremontētas kāpnes uz kultūras namu. Gatartas tilta pārbūvē ieguldīti 264 774 eiro.

Maf Logo 2

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Vide. Gliemeži ātrāki par Saeimu

16:40
11.07.2025
35

Nu jau nepateikt, kur Latvijā nav Spānijas kailgliemežu. Tāpat neizvērtēt, kas nodara lielākus postījumus dārziem, lietavas vai šie svešinieki. Daudzi jo daudzi, kam ir mazdārziņš vai zaļā teritorija pie mājas, var pastāstīt, kā iesaistījušies neuzvaramā cīņā. Bet… Spānijas kailgliemezis Latvijā nav invazīva suga un tam te ir tādas pašas tiesības kā citiem – dzīvot, ēst […]

Pašvaldība. Virzieni nākamajiem četriem gadiem

16:33
11.07.2025
58

Vietvaras spēks – redzēt tālāko un risināt neatliekamo Jānis Rozenbergs (“Jaunā Vienotība”) jau ceturto sasaukumu vadīs Cēsu novada pašvaldību. Pirmos divus sasaukumus tas bija novads ar divām administratīvajām teritorijām – Cēsu pilsētu un Vaives pagastu, nu jau otro reizi J.Rozenbergs kļuvis par domes priekšsēdētāju novadā, kas apvieno divas pilsētas un 21 pagastu. -Kā raksturotu savas […]

Piedzīvot svētku notikumus

15:30
04.07.2025
254

XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki nākamnedēļ pieskandēs Rīgu. Ar patīkamu satraukumu ceļā pošas 1210 dalībnieki no Cēsu novada. Par gaidāmajiem svētkiem, ceļu uz tiem saruna ar svētku koordinatoru Cēsu novadā Uldi Blīgznu. -Rīgā svētki jau jūtami. Gan kori, gan deju kolektīvi piedalās mēģinājumos, koriem šodien ir konkurss, lielākā daļa svētku dalībnieku Rīgā […]

Vai grib dzirdēt, ko lemj deputāti

13:20
20.06.2025
25

Viena no iedzīvotāju iespējām iesaistīties pašvaldības darbā ir piedalīšanās domes sēdēs, komiteju sēdēs, sava viedokļa un ierosinājumu izteikšana. Pašvaldību likums noteic, ka domes sēdes ir atklātas (ja vien konkrētā sēde nav noteikta kā slēgta saskaņā ar likumu). Ikvienam ir tiesības tās apmeklēt, kā arī sekot tām līdzi attālināti, ja tiek nodrošināta tiešraide. Par domes sēdes […]

Saglabāt un veidot tradīcijas

20:17
17.06.2025
65

Mūzika turpinās. Citādi nav iespējams Cēsnieki, Haralda Sīmaņa mūzikas cienītāji un viņa draugi svinēja dziesminieka dzimšanas dienu. Vispirms Cēsu Centrālajā bibliotēkā tika atklāta izstāde. “Personiski viņu nepazinu, kā cēsniece, protams, biju satikusi. Izstādē ir manas sajūtas,” stāsta bibliotēkas novadpētniecības lasītavas vadītāja Elīna Riemere un atklāj, ka, lasot par H.Sīmani, klausoties viņa dziesmās, aizķeras vārdi, kuri […]

Vēja parki. Vislabāk, ja to nebūtu, uzsver ne viens vien

20:06
17.06.2025
238

Publiskajā apspriešanā par vēja elektrostaciju (VES) būvniecības aizliegumiem Cēsu novadā klātienes tikšanās reizēs Nītaurē un Stalbē iedzīvotājiem bija viens jautājums – kādas likumīgas iespējas aizliegt vēja parku ierīkošanu vai vismaz ierobežot stabu augstumu un noteikt daudz maz pieņemamu attālumu no apdzīvotajām vietām un viensētām. Aizliegt vēja parkus visā novada teritorijā vietvarai nav tiesību, abās sapulcēs […]

Tautas balss

Ātri un teicami

16:14
13.07.2025
10
1
Sandra Kalniņa raksta:

“Vaives pagastā pašvaldības autoceļa Veismaņmuiža-Kalējiņi-Ziemeļi posmam veikta apauguma novākšana, seguma virskārtas atjaunošana, greiderēšana, kā arī citi uzturēšanas darbi. Par to vēlos izteikt pateicību Cēsu novada pašvaldībai, kā arī faktiskajiem darbu veicējiem (diemžēl nezinu uzņēmuma nosaukumu, darbinieku vārdus, uzvārdus) par kvalitatīvi, ātri paveikto darbu! Šis ieguldījums minētā ceļa uzturēšanā ir ārkārtīgi patīkams pārsteigums un zīme, ka […]

Neskaidrības un jautājumi

16:12
12.07.2025
25
E. raksta:

“Kā rīkoties, ja mani četri bērni manā 60.jubilejā katrs uzdāvinās 200 eiro, lai varu aizbraukt ceļojumā? Ja pieņems jauno ienākumu deklarēšanas kārtību, tad man būs jāpierāda, kur to naudu ņēmu. Pierādīt jau varu, tikai iedomājos, cik daudz būs dažādu gadījumu, kad tādas un līdzīgas summas cilvēks gribēs ieskaitīt savā bankā. Un tad katrs būs jākontrolē. […]

Kailgliemežiem patīk nepļautas vietas

21:09
09.07.2025
35
Cēsniece raksta:

“Tagad saka, ka zāli pirmo reizi var pļaut jūlija vidū vai pat vēlāk, lai izsējas savvaļas augu sēklas. Tas ir lieliski, taču ir cita nelaime. Kur zāle augsta, labvēlīga vairošanās Spānijas kailgliemežiem, īpaši jau šajā slapjajā vasarā. Tā laba doma pārvēršas par sliktu dabai un videi. Manuprāt, šovasar ar zāles pļaušanu pilsētā, piepilsētā un ciemu […]

Tūlīt pēc saullēkta pamodina zāles pļāvējs

12:13
06.07.2025
45
A. raksta:

“Nepatīkami, ja brīvdienu rītos modina zāles pļāvēja vai cita ārtelpas kopšanas tehnika. Dažviet to sāk darbināt jau no rīta septiņos un pat agrāk. Negribu mest akmeni tikai tiem, kas aprūpē pašvaldības teritorijas, arī privātmāju saim­nieki nereti sāk darbu rīta agrumā, nepadomājot, ka daudzi vēl bauda rīta miegu. Varbūt varētu izdot kādus noteikumus, no cikiem brīvdienu […]

Kravas auto atstāj dubļus

10:12
05.07.2025
25
Lasītāja raksta:

“Cēsīs notiek lieli ielu remonti un citi būvniecības un zemes darbi. Tas labi, bet lielās kravas mašīnas mēdz uz brauktuves atstāt lielus dubļus. Tad nu citi nošķiež mašīnas, bet sausā laikā ceļas lieli putekļi. Šajā jautājumā gribētu lielāku kārtību,” pauda lasītāja, kas Cēsīs dzīvo Saulrītu pusē.

Sludinājumi