Ceturtdiena, 21. novembris
Vārda dienas: Zeltīte, Andis

Aktualizējam. Pašvaldība un iedzīvotāji

Sarmīte Feldmane
12:28
01.10.2024
52
Dr Sarunas3

Iedzīvotājiem svarīgi. Izpilddirektora vietniece teritorijas pārvaldības un sadarbības jautājumos Evija Zurģe un Drustu pagasta pārvaldes vadītājs Jānis Sīmanis iepazīstina ar drustēniešiem aktuālo. FOTO: Sarmīte Feldmane

Budžets, vēlmes un iespējas

“Kopā sanākt – radīt – darīt” – tā Smiltenes novada pašvaldība nosaukusi domes deputātu un darbinieku tikšanos pagastos. Deputāti uzklausa iedzīvotājus, diskutē.

Grib tikties ar deputātiem

Taču parasti tikties ar iedzīvotājiem dodas tikai domes vadība. Labi, ja piedalās arī kāds deputāts, kurš dzīvo tajā pagastā vai kaimiņos. Ja vēlētājiem pajautātu, cik savas pašvaldības deputātus var nosaukt, kas viņi ir, – interesanti, kādas būtu atbildes. Domāju, diezgan bieži dzirdētu, ka pirms vēlēšanām kāds bija atbraucis,  vairāk nav redzēts. Deputāti lemj par visu novadu, bet pieļauju, ka kāds kādā pagastā nemaz nav bijis.

Tomēr iedzīvotāji vēlas redzēt ne tikai domes vadību, arī citus lēmējvaras pārstāvjus, kurus ievēlējuši. Tam kā apliecinājumu var minēt tikšanos Smiltenes novada Palsmanes pagastā, kur ieradās tikai domes priekšsēdētāja.   Lielākā daļa palsmaniešu, kuri bija atnākuši uz tikšanos ar deputātiem, piecēlās un aizgāja, jo bija solīts tikties ar deputātiem. Smiltenes domē viņu ir 15.

Tikties ar Drustu pagasta iedzīvotājiem pagājušajā nedēļā bija ieradusies Smiltenes novada domes priekšsēdētāja Astrīda Harju, deputāti Mārtiņš Vīgants un Edgars Felcis. Uz sarunu ar vēlēto varu un pašvaldības darbiniekiem bija atnākuši ap 30 drustēnieši. Pašvaldība ne tikai stāstīja par paveikto un gaidāmajām pārmaiņām, bet arī uzklausīja iedzīvotājus, kādi darbi darāmi pagastā. Drustēnieši bija skarbi. “Visu laiku kaut ko Drustos kādus pašvaldības īpašumus pārdod, kaut ko likvidē un mums prasa, ko mēs gribam. Gribētu visu atpakaļ,” sacīja drustēniete Inga Zariņa.

Bez optimisma

“Nākamgad maize salda nebūs. Nedzīvojam atrauti no tā, kas notiek pasaulē, Latvijā. Katram svarīga vieta, kurā dzīvo. Cilvēku laukos paliek mazāk, ar to jārēķinās, tāpēc pašvaldība veic un turpinās strukturālās pārmaiņas. Tās ietekmē daudzus. Pašvaldībai jāpilda funkcijas un jāizmanto    visi resursi,” uzrunājot drustēniešus, teica Smiltenes novada domes priekšsēdētāja Astrīda Harju.

Izpilddirektora vietniece teritorijas pārvaldības un sadarbības jautājumos Evija Zurģe    informēja par šī gada pašvaldības budžetu, par jau īstenotajiem un plānotajiem projektiem, kā arī ieskicēja 2025. gada budžeta prioritātes, uzsāktās un vēl plānotās strukturālās reformas.

“Nākamgad tiks likvidēts pagasta pārvaldes lietveža amats, pienākumus pildīs bibliotēkas vadītāja, viņa arī sniegs Vienotā valsts un pašvaldības klientu centra pakalpojumus. Bibliotēka atrodas otrajā stāvā. Pirmajā stāvā klientiem būs pieejams dators ar interneta pieslēgumu, ja nepieciešams, darbinieks dosies pie klienta.

Novadā tiks veidotas četras pagastu apvienības. Drustu, Laun­kalnes un Brantu pagastam būs viens pārvaldnieks. Apvienību teritorijās dzīvos apmēram vienāds iedzīvotāju skaits, tas ļaus līdzsvarotāk attīstīties. Kultūras dzīves organizators      Launkalnei un Drustiem būs viens,” gaidāmās pārmaiņas klāstīja E.Zurģe. Pārredzamā laikā arī paredzēts, ka pašvaldības darbiniekiem, kuri strādā Drustu vēsturiskajā pagast­mājā, darba vietas būs kultūras namā. Speciālistiem pieņemšanas Drustos nav katru dienu, vienās telpās var būt darba vieta vairākiem.

Drustēnieši tika iepazīstināti ar jauno kultūras nama vadītāju Signi Balteri. Viņa uzsvēra, ka uzklausīs, ko pagasta ļaudis vēlas, tiksies ar iedzīvotāju padomi. Svarīgākais, lai ar jauno vadītāju veidotos laba    sadarbību, “Dru­vai” atzina vairākas drustēnietes.

Drustēnieši neapmierināti, ka pārdod īpašumus

“Tas, ko drustēnieši cēluši gadu desmitus, Smiltenes novads trīs gados ir likvidējis. Pārdot pagastmāju, nezinot, vai kādam vajadzēs? Tikšanās ir tāda tukša runāšana, par ezeru trīs gadus runājam, par ceļiem tāpat. Neviens nedomā, kas būs Drustos,” strikti teica pagasta iedzīvotāju padomes priekšsēdētāja Vanda Pet­rovska.

“Kad kaut ko likvidē, nevienam nav patīkami. Ja redzat loģisku risinājumu, kā ēkas izmantot ne ar pašvaldības finansējumu, pašvaldība ir atvērta jebkuram risinājumam. Laukos nevaram atļauties dzīvot ilūzijās, ka kāds atnāks un sāks darīt,” bilda E.Zurģe.

Drustēnieši atgādināja, ka pagastmājā, tāpat muzeja šķūnī ieguldīts daudz naudas, un  ierosināja ēku pārbūvēt par dzīvojamo māju. E.Zurģe vērtēja, ka pagast­mājas piemērošana dzīvošanai būtu nesamērīgi dārga. Paš­val­dības plānos ir    “Ozolos” sakārtot četrus pašvaldības palīdzības dzīvokļus.

Tāpat kā citās tikšanās reizēs ar pašvaldības speciālistiem un domes deputātiem, arī šoreiz drustēnieši atgādināja par nesakoptajiem īpašumiem, kas neizdaiļo pagasta centru.   

“Ja zemi nekopj, ir paaugstinātais nekustamā īpašuma nodoklis, ja ēkas – iesaistās pašvaldības policija, būvvalde. Ja īpašniekam nav līdzekļu, pašvaldība var to sakārtot vai nojaukt un piedzīt izdevumus. Juridiski to var izdarīt, bet  tas ir dārgi. Ja jau zināms, ka īpašniekam naudas nav, tas nozīmē, ka jāiztērē pašvaldības nauda, kuru nekad neatgūsim,” skaidroja E.Zurģe.

Vēl tika pārrunāti citi iedzīvotājiem būtiski jautājumi. Darbu pārtraucis Pestīšanas armijas Drustu korpuss. Tā telpas daudziem bija tikšanās vieta, tur bija mūsdienīga veļas mazgātava, kur varēja izmazgāt drēbes. “Veļas mašīna ir, jāizlemj, kur ērtāk ierīkot mazgātavu,” teica E.Zurģe. Pakalpojums gan nebūs bez maksas, kā tas bija Pestīšanas armijas piedāvājumā.

Padomes vēl jaunas

Daudz tiek runāts par iedzīvotāju iesaistīšanu lēmumu pieņemšanā, par iedzīvotāju padomēm kā starpnieku, kurš vietējo vēlmes pauž domei. Pašvaldību likumā    paredzēts, ka padomes paš­valdība var veidot un var neveidot. Jau tad, kad par tām tika diskutēts, izskanēja secinājums, ka iedzīvotāju padomju efektivitāte ir cieši saistīta ne vien ar vietējo iedzīvotāju, bet arī pašvaldības vadītāju ieinteresētību šo līdzdalības institūciju darbībā. Nepietiekama līdzdalība varētu būt lielākā problēma iedzīvotāju padomju darbībai.

“Iedzīvotāju padomes ir  mazais iedzīvotāju kodols, ar ko pašvaldība sadarbojas ikdienā, kad nenotiek iedzīvotāju sapulces,” tikšanās reizē uzsvēra E.Zurģe.

Savukārt pagasta iedzīvotāju    padomes priekšsēdētāja Vanda Petrovska “Druvai” atzina, ka padomei nav jēgas. “Deputāti nolemj, un mēs uzzinām, kad jau lēmums pieņemts, nevaram vairs neko iebilst. Deputāti lemj, kā kuram dzīvot,” vērtēja V.Ļeonova.     

Savukārt deputāts Edgars Felcis   uzsvēra, ka gaida no padomēm iniciatīvu,    tām ir iespēja apzināt, kas iedzīvotājiem svarīgi. E.Fel­cis skaidroja, ka arī deputāti saņem    jau sagatavotu lēmuma projektu: “Ir jāizstrādā kārtība, kā informēt iedzīvotāju padomi, kad top lēmuma projekts,” M.Vīgants atzina, ka    izpildvarai jāmācās sa­darboties ar iedzīvotāju padomēm.

Mārtiņš Vīgants tikšanos ar iedzīvotājiem vērtēja kā konstruktīvu un uzsvēra, ka drustēnieši, runājot par to, kas pagastā nepieciešams, minējuši      saimnieciskus dar­bus, kuru īstenošanā nav vajadzīgi lieli līdzekļi. “Būtiski, ka iedzīvotāji savā starpā diskutēja un vienojās, kas pagastā ir svarīgākais,” uzsvēra M.Vīgants. Viņš arī minēja, ka ir problēmas, kuras iedzīvotāji var risināt kopā ar iedzīvotāju padomi.

Iepazīstoties ar iedzīvotāju ierosinājumiem, E.Zurģe    skaidroja, ka ezera attīrīšanai tiks mēģināts piesaistīt projektu finansējumu. Ceļš Drusti – Launkalne, ar kura stāvokli pagasta iedzīvotāji ir neapmierināti, ir valsts ceļš, pašvaldība regulāri atgādina par tā uzturēšanu. E.Zurģe arī atzina, ka budžeta iespējas vismaz tuvākajā laikā neatļaus Drustos algot pilnas slodzes jaunatnes darbinieku,   tāpat sporta organizatoru.

E.Zurģe informēja, ka jau ir zināms, ka lielākā daļa ieguldījumiem paredzēto līdzekļu atvēlēs ES projektu īstenošanai. “Re­formas mērķis ir ieguldīt ilgtermiņā, nevis iztērēt algās un funkcijām nevajadzīgu ēku uzturēšanai,” uzsvēra pašvaldības izpild­direktora vietniece.

Kas pagastā svarīgs

Tikšanās dalībnieki trijās grupās diskusijās vienojās, kas būtu aktuālākais, kas nepieciešams pagastā. Pēc iedzīvotāju domām, pašvaldībai darāmie darbi ir:

  • Krogus ezera attīrīšana no aizaugšanas un peldvietas paplašināšana;
  • aktivitāšu un nodarbību organizēšana bērniem un pusaudžiem;
  • valsts autoceļa V235 Drusti–Launkalne stāvokļa uzlabošana;
  • centrālās ielas (Palsas iela) apgaismojuma papildināšana.   

Pagasts skaitļos

Pašvaldības budžetā no Drustu pagasta plānoti    ieņēmumi – 352 099 eiro, izdevumi – 558 121.Pagasta pārvaldes izdevumi šogad    50 433 eiro, pērn – 55 438 eiro.   

Drustu pagasta ielas un ceļi ir 64, 179 kilometri, šīgada budžets 43 295 eiro, jau iztērēti 36 785 eiro. Viena kilometra greiderēšana un profilēšana izmaksā 48 eiro, sniega tīrīšana 38 eiro.    Šogad veikta Drustu kapsētas digitalizācija, pludmale papildināta ar zviļņiem, saremontētas kāpnes uz kultūras namu. Gatartas tilta pārbūvē ieguldīti 264 774 eiro.

Maf Logo 2

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Intervija. Atstāt stipras saknes

12:58
08.11.2024
289

Marģers Zeitmanis ir uzņēmējs, kuru daudzi zina kā kultūrtelpu “Zeit”    Līgatnē un “Akustika” Valmierā saimnieku. Viņš darbojas arī medicīnas nozarē. Ne reizi vien    Marģers nosaukts par celmlauzi. Saruna ar viņu par sevis, savas dzimtas, vietas apzināšanos, par paaudžu sasaisti kopīgam mērķim, par kultūru un vēl daudz ko citu. -Lai kaut ko darītu, jāzina […]

Aktualizējam. Ūdenssaimniecība ciematos

12:54
08.11.2024
28

Ūdens paviršību nepiedod Cēsu novada pašvaldības kapitālsabiedrība “Vinda” gada sākumā kļuva par ūdenssaimniecības un kanalizācijas pakalpojumu nodrošinātāju Līgatnes pilsētā, kā arī Augšlīgatnes, Skaļupes un Ķempju ciemā. Aprīlī uzņēmums pārņēma arī ūdensvada un kanalizācijas saimniecību Priekuļu apvienības pārvaldē. Pašvaldībā plānots, ka Vinda šos pakalpojumus nodrošinās visā novadā, tādējādi veidojot vienotu ūdenssaimniecību un tarifu aprēķinu sistēmu. “Vinda” […]

Saglabājam vēsturisko

15:38
25.10.2024
138

Cēsu Sv. Jāņa baznīca nosvinējusi 740. jubileju. Īstenojot restaurācijas projektu, pēdējos gados dievnams piedzīvojis ievērojamas pārmaiņas. Darbi tika uzsākti 2018. gada jūnijā, un 2020.gada augustā ar arhibīskapa Jāņa Vanaga vadīto pateicības svētku dievkalpojumu tika svinēta par Cēsu sirdi dēvētās Sv. Jāņa baznīcas restaurācijas pabeigšana. Baznīcas restaurācijai izlietoti 1,7 miljoni eiro, no tiem 1,38 miljoni bija […]

Aktualizējam. Daudzdzīvokļu namu pagalmi

14:57
22.10.2024
138

Padomju gados celto daudzdzīvokļu māju liela problēma ir iekšpagalmi. Tie nereti ir ļoti kritiskā stāvoklī – bedraini un grūti izbraucami. Atjaunošana prasa lielus līdzekļus, visbiežāk asfalts aizvien vairāk sabrūk, bet naudas atjaunošanai no ēkas uzkrājumiem nepietiek. Lai atbalstītu iedzīvotājus, pašvaldība reizi gadā rīko projektu konkursu “Par līdzfinansējumu daudzdzīvokļu dzīvojamām mājām piesaistīto zemesgabalu labiekārtošanai Cēsu novadā”. […]

Saglabāt vēsturisko

14:49
22.10.2024
50

Pērn martā tika pieņemts Lielstraupes pils nodošanas un atjaunošanas likums. Tā mērķis ir nodrošināt Lielstraupes pils un tās kultūrvēsturiskās vērtības saglabāšanu un aizsardzību, kā arī izmantošanu sabiedrības vajadzībām. Lielstraupes pili valsts Cēsu novada pašvaldībai nodeva, lai tā nodrošinātu pils atjaunošanu, turpmāku publisku pieejamību un izmantošanu kultūras, izglītības un zinātnes mērķiem. Likumā arī noteikts, ka Lielstraupes […]

Saglabāt vēsturisko

16:33
18.10.2024
523

Bērzkrogā pamazām tiek atjaunota Veselavas Zirgu pasta stacija. Baltā ēka piesaista garāmbraucēju uzmanību, tāpat zirgi pie ieejas.  “Darāmā vēl ļoti daudz. Priekšā iekštelpu iekārtošana. Lielus bojājumus gadu gaitā nodarījis caurais jumts. Pati ēka ir sausa. Domājams, vēl šogad ierīkosim apkuri, tad varēs sākties iekšdarbi,” saka saimniece Sigita Norvele. Viņa īpašumu iegādājās 2021. gada nogalē. “Braucot […]

Tautas balss

Vai svarīgākā ir domes vadība

11:01
21.11.2024
4
J. raksta:

“Pagājušajā “Druvas” numurā bija ziņa, ka Cēsu novada pašvaldība par labu darbu valsts svētkos apbalvo 50 darbiniekus. Neviens pagodinātais vārdā nebija nosaukts, bet domes priekšsēdētājs un viņa vietnieki gan minēti pilnībā. Vai tad tikai viņi pelnījuši tādu godu, citi ne,” neapmierinātību ar publikāciju izteica J.

Sveiciens glābējiem un policistiem

11:01
21.11.2024
4
Seniore raksta:

“Noskatījos dokumentālo filmu par ugunsdzēsēju glābēju darbu. Tajā bija uzskatāmi parādīti Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieku pienākumi, reālas situācijas, kādās viņi strādā, ar kādu bīstamību jāsastopas un cik profesionāli viņi atrisina situācijas. Gribu novēlēt visiem, kas strādā šajā dienestā, veselību un izturību un visus sveikt svētkos. Paldies vēlos teikt arī Valsts policijai. Arī tas […]

Kur novilkt robežu

11:39
20.11.2024
18
Lasītāja raksta:

“Lasu, ka Cēsīs Leona Paegles ielai atjaunots Ģimnāzijas ielas nosaukums. Nosaukumā, protams, nav nekā slikta, taču, manuprāt, nav pareizi, ka mēs cenšamies aizslaucīt visu mūsu vēsturi. Šoreiz varbūt ne tik daudz par Cēsīm, bet kopumā. Nav jau neviens cilvēks ideāls, arī rakstnieki, mākslinieki. Katram savi un varbūt daudziem nepareizi uzskati, bet vai tāpēc viņu vārdi […]

Pilsoniska atbildība

11:39
20.11.2024
19
M.N. raksta:

“Paldies priekulietim Gundaram Muceniekam, kurš Lāčplēša dienas rītā Priekuļu birzītē pie piemiņas zīmes Kārlim Ulmanim nopļāva kūlu. G.Mucenieks nežēloja savu laiku un izmantoja arī savu trimmeri,” pastāstīja M.N.

Nevar atrast tualetes

14:54
13.11.2024
63
Seniore no kaimiņu novada raksta:

“Mēs, trīs kundzes astotajā gadu desmitā, no kaimiņu novada bijām ciemos Cēsīs. Izstaigājām pilsētu, vēsturiskās vietas. Kā jau ekskursijā, katrai bija līdzi ūdens pudele. Pienāca brīdis, kad, kā mēdz teikt, daba sauc. Tā kā man Cēsis zināmākas, vedu draudzenes uz Rožu laukumu, atceros, tam līdzās bija pārvietojamās tualetes. Aizgājām, bet nekā, to vairs nav. Un […]

Sludinājumi