Piektdiena, 5. decembris
Vārda dienas: Sabīne, Sarma, Klaudijs

Aktualizējam. Higiēnas pakalpojumi

Iveta Rozentāle
11:36
13.09.2024
236
Interior Modern Of The Bathroom .

FOTO: freepik.com

Arvien ne visi mājokļi Cēsu novadā ir labiekārtoti. Pietiekami daudzās ēkās nav ne ūdens apgādes, ne mūsdienīgas kanalizācijas, nav vannas istabas. Katrs iemītnieks jau meklējis kādu pielāgošanās iespēju, kā mazgāties pašam, kur izmazgāt drēbes. Ja gados jauniem cilvēkiem atrast risinājumu tādām situācijām vieglāk, senioriem tas ir daudz sarežģītāk, īpaši, ja ir nopietnas veselības problēmas. Tādēļ pašvaldība meklē dažādus risinājumus, lai iedzīvotājiem, kam nav pieejami lab­iekārtojumi, būtu iespēja nomazgāties pašiem un izmazgāt veļu.

Iespēja nomazgāties un izmazgāt drēbes

Novadā savulaik bija vairākas publiskās pirtis, saglabājusies tikai viena. Tam kā alternatīva tagad tiek nodrošinātas dušu telpas. Daļā no šīm vietām ir arī mūsdienīgas veļas mazgājamās mašīnas, kur ērti izmazgāt drēbes.

Vēl šādu pakalpojumu Cēsu novadā var saņemt cilvēki, kuriem aprūpi mājās sniedz “Latvijas Samariešu apvienība”. Šiem iedzīvotājiem piedāvā nomazgāties dušā, kas ierīkota specializētā transportā. Tur iespējams saņemt arī pēdu aprūpi un friziera pakalpojumu, pieejama veļas mašīna.

Aprūpe mājās – pieved klāt dušu

Nepieciešamības gadījumā nomazgāties, kā arī izmazgāt drēbes ir iespējams gan Cēsīs, gan lauku teritorijās. Pašvaldības Sociālā dienesta vadītāja pienākumu izpildītāja Inga Kārkliņa teic: “Agrāk novadā bija vairākas publiskās pirtis – Cēsīs un citviet, bet pakalpojums pašvaldībai izmaksā ļoti dārgi, savukārt apmeklētāju skaits ir neliels. Tagad iespēja nomazgāties un arī izmazgāt drēbes visbiežāk tiek ietverta pakalpojumā – aprūpe mājās. Aprūpētājs gan palīdz cilvēkam nomazgāties, ja viņam mājās ir tāda iespēja, gan brauc pie klienta ar specializēto transportu, kurā ir duša un veļas mašīna, ja klienta mājoklis nav labiekārtots. Īpaši aktuāli tas ir lauku teritorijās.”

Cēsu novadā pakalpojumu aprūpe mājās pašlaik saņem 121 cilvēks. Senioriem ir nepieciešams arvien lielāks atbalsts. Komplekso pakalpojumu, kur ir iekļauta arī mazgāšanās dušā specializētajā transportā, saņem 39 iedzīvotāji. Mobilo pakalpojumu, kur ir tikai aprūpes busiņā sniegtie pakalpojumi, saņem trīs cilvēki. Pakalpojumu par stundas likmi saņem 67 iedzīvotāji. Četriem cilvēkiem ir nodrošināta drošības poga. I.Kārkliņa skaidro, ka cena ir atkarīga no pakalpojuma izvērtējuma, kā arī iedzīvotāja statusa – trūcīgajiem šis pakalpojums ir bez maksas, citiem nepieciešams līdzmaksājums vai jāmaksā pilna cena.

Aprūpe mājās ir pakalpojums personām, kuras objektīvu apstākļu dēļ nevar pašas sevi aprūpēt un kurām nav apgādnieku vai tie slimības, nodarbinātības vai citu objektīvu apstākļu dēļ nespēj sniegt vajadzīgo palīdzību.

Apjomu, kādā nepieciešama aprūpe mājās, novērtē Sociālais dienests, apsekojot cilvēku dzīves­vietā un izvērtējot viņa vajadzības, iespējas parūpēties par sevi un savu dzīvesvietu – nomazgāties, tikt uz tualeti vai gultasvietu, apģērbties, iegādāties pārtiku, medikamentus un produktus, ienest ūdeni, sanest malku, iekurināt krāsni, pagatavot ēdienu, uzkopt mājokli – izmazgāt grīdu, noslaucīt putekļus, iznest atkritumus -, izmazgāt veļu. Ja klienta mājokļa iekārtojums ļauj tur nomazgāties, izmazgāt veļu, uztaisīt ēst, aprūpētājs to dara pakalpojuma saņēmēja dzīves­vietā, vai, ja šādas iespējas mājoklī nav, biedrība “Latvijas Samariešu apvienība” ierodas ar specializēto transportu, kurā iespējams izdarīt visu vajadzīgo. Aprūpes mājas pakalpojuma ietvaros iespējams arī transports cilvēka nogādāšanai ārstniecības iestādē, kā arī specializētā transporta pakalpojums.

Biedrības “Latvijas Samariešu apvienība” pārstāve Dagnija Kaklautiņa “Druvai” pastāsta: “Latvijas Samariešu apvienībai ir īpaši uzbūvēta un speciāli aprīkota automašīna – pārvietojams aprūpes birojs ar autonomās strāvas ģeneratoru, dušu ar silto un auksto ūdeni, tualeti, gāzes plītiņu, ledusskapi, veļas mazgājamo mašīnu, specializēto aprīkojumu pēdu kopšanai un matu griešanai. Šāds mobilais aprūpes komplekss dodas pie tiem senioriem, kuri dzīvo lauku teritorijās mājokļos ar ierobežotām ērtībām. Šādas automašīnas ir pasaules līmeņa novitāte, un līdz šim nevienā valstī vēl tāda ideja nav īstenota.” Ar speciāli aprīkotajiem busiņiem samarieši brauc uz divpadsmit novadiem, ieskaitot Cēsu pašvaldības teritoriju. Pavisam Latvijas Samariešu apvienībai ir septiņi šādi unikāli busiņi. Tā kā arī transporta līdzekļiem vajadzīga regulāra apkope, darbā vienmēr ir pieci: divi Kurzemē, viens – Pierīgā, Ogrē un Saulkrastos, kā arī divi Vidzemē.

Dagnija Kaklautiņa vērtē, ka lielākajai daļai senioru, kas saņem organizācijas pakalpojumu, to līdzfinansē vietvara: “Daudzviet pašvaldības paredzētā summa nosedz pakalpojuma izmaksas, bet reizēm ir arī paša cilvēka līdzmaksājums. Taču specializēti aprīkotajam busiņam jeb dušmašīnai var pieteikties arī privāti. Šādā gadījumā jāzvana uz Latvijas Samariešu apvienības tuvāko nodaļu. Ja cilvēks busiņa pakalpojumiem piesakās privāti, tad par to jāmaksā pašam. Cik tieši tas izmaksās, iepriekš nevar pateikt, jo maksa veidojas no tā, kas konkrēti vajadzīgs un kurus aprūpes busiņa pakalpojumus klients izmantos.” D. Kaklautiņa secina: “Pieprasījums pēc šāda pakalpojuma ir, un tas aizvien palielinās, tāpat palielinās arī vajadzības. Atsaucība un sadarbība ir lieliska. Seniori ļoti gaida gan aprūpētājus, gan mobilā aprūpes busiņa piedāvājumu.”

Lai saņemtu pakalpojumu ar pašvaldības atbalstu, iedzīvotājs Sociālajā dienestā iesniedz iesniegumu, kurā norāda problēmu un vēlamo risinājumu, ģimenes ārsta izziņu par cilvēka veselības stāvokli, kā arī ienākumus apliecinošus dokumentus. Pakal­pojumu trūcīgām personām pilnā apmērā finansē no Sociālā dienesta budžeta līdzekļiem. Maksu vietvara sedz daļēji, ja personas vidējie ienākumi pēdējos trīs mēnešos nav lielāki par pusotra mēneša minimālo darba samaksu valstī.  Tas attiecas uz personām, kurām nav likumīgu apgādnieku, vai ja likumīgā apgādnieka ienākumi trijos mēnešos nav lielāki par pusotra mēneša valstī noteikto minimālo mēneša darba algu. Inga Kārkliņa norāda, ka, piešķirot pakalpojumu, Sociālais dienests vērtē arī apgādnieka iespējas aprūpēt savus tuviniekus, kā arī maksātspēju. Samaksa par pakalpojumu, ja tas ir daļējs klienta maksājums, ir 9,50 eiro mēnesī, bet pilnīgs klienta maksājums ir 9,50 eiro stundā.

Piedāvājums atšķirīgs

Iespējas nomazgāties un izmazgāt drēbes pašvaldība sniedz arī citiem, ne tikai aprūpes mājās pakalpojuma saņēmējiem. Piemēram, Cēsu naktspatversmē nomazgāties dušā un izmazgāt veļu veļas mašīnā nepieciešamības gadījumā var ikviens. To piedāvā arī nodibinājuma “Latvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas Diakonijas centra kopienas centrā “Gaujaslīči””. Iespēju izmanto gan centra apmeklētāji, gan laiku pa laikam nāk cilvēki, kam mājās nav mūsdienīgu labiekārtojumu. Sociālā dienesta vadītāja pienākumu izpildītāja Inga Kārkliņa pastāsta, ka cilvēkiem, kuri ilgstoši dzīvojuši nepiemērotos apstākļos, bezpajumtnieki, pirms sociālo pakalpojuma izmantošanas Cēsu klīnikā var saņemt primāro higiēnas apkopšanu.

Vairākās apvienību pārvaldēs arī ir iespējas, kā cilvēkam rūpēties par    higiēnu, ja visas vēlamās iespējas nav mājās. Piemēram, Jaunpiebalgas apvienības pārvaldē Jaunpiebalgā un Zosēnos ir sociālo pakalpojumu punkti, kur pieejama duša un veļas mazgāšana. Jaunpiebalgas apvienības pārvaldes vadītāja Dace Bišere-Valdemiere teic: “Tie, kas dzīvesvietā nevar nomazgāties, visbiežāk izmanto aprūpi mājās, tas ir, specializētā busiņa dušas. Taču arī citiem, ja ir tāda vajadzība, ir pieejams pašvaldības atbalsts, par to gādāts abos apvienības pagastos. Tā sociālo pakalpojumu punktā Jaunpiebalgā var nomazgāties dušā, bet drēbes var atstāt pašvaldības darbiniecei, kas tās izmazgās, vēlāk pēc tām jāatnāk. Jāteic, neesam jutuši, ka tāds pakalpojums nebūtu vajadzīgs, bet nav arī tā, ka klientu būtu tik daudz, ka ar šādu vajadzību apmierināšanu būtu grūtības, taču cilvēki šo iespēju regulāri izmanto.” Trūcīgajiem iedzīvotājiem četras reizes mēnesī pakalpojums pieejams par brīvu, pārējiem pēc cenrāža, par pakalpojumu sastādot rēķinu.

Tāpat Dace Bišere-Valde­miere piebilst, ka Jaunpiebalgā sociālo pakalpojumu punkts atrodas kādreizējā dzīvoklī, kur vienu telpu izīrē kādam speciālistam. Tajā ir strādājis gan psihoterapeits, gan telpu saviem pakalpojumiem var izmantot masieris.

Līgatnes apvienības pārvaldes vadītāja un Pārgaujas apvienības pārvaldes vadītāja pienākumu izpildītāja Līga Medne pastāsta, ka Līgatnē ir pieejama publiskā pirts, kas atvērta katru piektdienu, bet Pārgaujā tāda pakalpojuma nav: “Agrāk bija, bet, ņemot vērā kovida pandēmijas ierobežojumus un prasības, Sociālais dienests no šī pakalpojuma atteicās. Tāpat tika ņemts vērā, ka to izmantoja trīs līdz pieci cilvēki.”

Ne Līgatnes, ne Pārgaujas apvienības pārvaldē netiek nodrošināta veļas mazgāšana. Šādu pakalpojumu var saņemt cilvēki, kuri Sociālajā dienestā pieteikušies aprūpei mājās. Līga Medne pozitīvi vērtē, ka tādējādi novadnieki šo palīdzību saņem savā dzīvesvietā: “Tas ir ērti un pieejami, jo daudziem, kam atbalsts vajadzīgs, ir pārvietošanās grūtības, turklāt ne visiem ir transports, ar ko nokļūt līdz pagasta centram.” Viņa norāda, ka arī Sociālais dienests nav izteicis vajadzību atjaunot publiski pieejamu veļas mazgājamo mašīnu, tāpat arī aizdomājas: “Mēs varētu diskutēt par šī pakalpojuma nepieciešamību, bet vai mēs tādā veidā stimulējam cilvēkam kaut ko mainīt savā sadzīvē – iegādāties veļas mašīnu vai saremontēt ūdensvadu un ievilkt kanalizāciju. Šeit, protams, domāju darba spējīgos cilvēkus.”

Smiltenes novada Raunas pagastā joprojām ir pieejama duša un veļas mazgāšana, kas tika nodrošināta, Raunai vēl esot Cēsu novadā. Cena par iespēju nomazgāties vai izmazgāt veļu ir atkarīga no iedzīvotāja statusa. Mazgāšanās dušā trūcīgām, maznodrošinātām personām, kā arī personām ar invaliditāti un vientuļajiem pensionāriem maksā divi eiro par reizi, pensionāriem – 4,80 eiro, pārējiem iedzīvotājiem – 8,44 eiro. Veļas mazgāšanas pakalpojums trūcīgām, maznodrošinātām personām, kā arī personām ar invaliditāti un vientuļajiem pensionāriem arī ir divi eiro par reizi, pensionāriem – 4,63 eiro, pārējiem iedzīvotājiem – 7,86 eiro. Raunas pagasta pārvaldes vadītāja Linda Zūdiņa informē, ka pagasta centrā duša no janvāra līdz jūlijam ir izmantota 182 reizes, veļas mazgāšana – 234 reizes. Tātad arī Raunā ir daudz iedzīvotāju, kuriem šāds pakalpojums ir nepieciešams.

UZZIŅAI

Cēsu novadā aprūpes mājās pakalpojumu pašlaik saņem 121 cilvēks. Senioriem ir nepieciešams arvien lielāks pakalpojuma apjoms. Komplekso pakalpojumu, kur ir iekļauti arī  aprūpes busiņa pakalpojumi, kurā ir arī duša, saņem 39 iedzīvotāji. Mobilo pakalpojumu, kur ir tikai aprūpes pakalpojuma busiņš, saņem trīs cilvēki. Pakalpojumu ar stundas likmi saņem 67 iedzīvotāji. Četriem cilvēkiem ir nodrošināta drošības poga.

Maf Logo 2

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Iedzīvotāju padomes

19:31
02.12.2025
30

Iedzīvotāju padome ir konsultatīva institūcija, kas pārstāv vietējās kopienas intereses un sadarbojas ar pašvaldību, rosina un sniedz priekšlikumus, lai veicinātu teritorijas attīstību. Tā piedalās jautājumos par teritorijas labiekārtošanu, kultūras dzīvi un iedzīvotāju iesaisti. Padomi iespējams izveidot katrā Cēsu novada pagastā, ja tiek savākts nepieciešamais iedzīvotāju atbalsts un iesniegts ierosinājums pašvaldībā. Lai izveidotu padomi, teritorijā, kurā […]

Civilā aizsardzība

11:33
28.11.2025
87

Civilā aizsardzība miera laika krīzē un militāra konflikta gadījumā nav tikai dienestu un institūciju atbildība. Valsts aizsardzības koncepcijā cita starpā norādīts: “Katram iedzīvotājam ir jāapgūst un jāpilnveido zināšanas un prasmes, lai krīzes vai kara laikā spētu pasargāt ne tikai sevi, bet arī savu ģimeni, kopienu un valsti. Iedzīvotājs rūpējas par savu gatavību un nepieciešamo resursu […]

Vai attaisnota "bastošana"

10:12
25.11.2025
78

Neattaisnoti mācību stundu kavējumi jeb apzināta bastošana pamazām  sarukusi, tādi gadījumi novada izglītības iestādēs kopumā tiešām skaitāmi uz vienas rokas pirkstiem. Tomēr, nostiprinoties E-klases jeb elektroniskas mācību darba pārvaldības lietošanai un reizē vienkāršākai skolēnu vecāku saziņa ar skolu, krietni vieglāk kļuvis norādīt, ka bērns mācības kavējis attaisnoti. Kā pašreizējo kavējumu ainu vērtē un ko dara […]

Mūžu dzīvo, vēl vairāk mācies

18:30
14.11.2025
44

Nevienu vairs neizbrīna atziņa, ka tikai pāris gadu pēc augstskolas beigšanas jaunietis papildina zināšanas  kādos kursos, ka profesijas zenītā esošs draugs pēkšņi attālināti apgūst jaunas zināšanas un  maina  nodarbošanās virzienu vai arī    kaimiņos dzīvojoša pensionāre ar domubiedriem mācās “nirt” interneta dzīlēs. Mūsdienu dzīves ritms prasa apgūt aizvien jaunas zināšanas kā profesionālajā jomā, tā sadzīvē. […]

Patriotisms sākas ģimenē

18:02
14.11.2025
77

Novembris ir laiks, kad Latvijā īpaši domājam un runājam par brīvību, zemi un cilvēkiem, kas to sargājuši. Tas ir laiks, kad logos iedegas sveces un sarkanbaltsarkanā lentīte kļūst par lepnuma un pateicības simbolu. Par patriotismu, vēstures stāstīšanu un kultūras nozīmi valsts aizsardzībā saruna ar Latvijas Kara muzeja direktori, cēsnieci Kristīni Skrīveri. -Novembris ir patriotu mēnesis. […]

Ko apgūst Valsts aizsardzības mācībā

08:54
11.11.2025
41

Latvijā kopš 2024./2025.mācību gada vidējā izglītībā ieviesta obligātā valsts aizsardzības mācība (VAM), un Latvija ir pirmā valsts Eiropā, kas ir pieņēmusi tādu lēmumu. Pirmajā akadēmiskajā gadā ar šo programmu izdevies iepazīstināt ap 26 tūkstošiem jauniešu    274 izglītības iestādēs. VAM apguve netiek organizēta ieslodzījuma vietās, starptautiskajās skolās, neklātienes un tālmācības izglītības programmās.       […]

Tautas balss

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
28
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
31
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Veidenbauma prēmijai jāatgriežas Liepā

08:27
23.11.2025
35
Literatūras cienītāja raksta:

“Izlasīju “Druvā”, ka Eduarda Veidenbauma prēmiju šogad pasniegs Cēsīs, ne Liepā, kā tas bijis tradicionāli. Uzskatu, ka tas nav pareizi. Tieši tas, ka pagodinājuma pasniegšanas ceremonija gandrīz 60 gadu notiek dzejnieka dzimtajā pagastā Liepā, ir īpašā pievienotā vērtība. Tā ir kā visu Veidenbauma novadnieku novērtējums literātam, Veidenbauma prēmijas saņēmējam. Cēsīs un Cēsu Izstāžu namā notiek […]

Atbildība arī gājējam

08:26
22.11.2025
29
Cēsniece V. raksta:

“Agrāk bērniem skolā mācīja satiksmes noteikumus. Atceros, ka teica: “Pirms šķērsojiet brauktuvi, vispirms paskatieties pa kreisi, pēc tam pa labi, vai nebrauc kāda automašīna. Tikai pēc tām ejiet pāri ielai.” Un tas attiecas ne tikai uz vietām, kur nav gājēju pārejas, bet arī tur, kur tās ir. Taču tagad bērni un jaunieši vispār neskatās, vai […]

Sludinājumi