Otrdiena, 8. aprīlis
Vārda dienas: Zina, Zinaīda, Helmuts

Aktualizējam. Higiēnas pakalpojumi

Iveta Rozentāle
11:36
13.09.2024
140
Interior Modern Of The Bathroom .

FOTO: freepik.com

Arvien ne visi mājokļi Cēsu novadā ir labiekārtoti. Pietiekami daudzās ēkās nav ne ūdens apgādes, ne mūsdienīgas kanalizācijas, nav vannas istabas. Katrs iemītnieks jau meklējis kādu pielāgošanās iespēju, kā mazgāties pašam, kur izmazgāt drēbes. Ja gados jauniem cilvēkiem atrast risinājumu tādām situācijām vieglāk, senioriem tas ir daudz sarežģītāk, īpaši, ja ir nopietnas veselības problēmas. Tādēļ pašvaldība meklē dažādus risinājumus, lai iedzīvotājiem, kam nav pieejami lab­iekārtojumi, būtu iespēja nomazgāties pašiem un izmazgāt veļu.

Iespēja nomazgāties un izmazgāt drēbes

Novadā savulaik bija vairākas publiskās pirtis, saglabājusies tikai viena. Tam kā alternatīva tagad tiek nodrošinātas dušu telpas. Daļā no šīm vietām ir arī mūsdienīgas veļas mazgājamās mašīnas, kur ērti izmazgāt drēbes.

Vēl šādu pakalpojumu Cēsu novadā var saņemt cilvēki, kuriem aprūpi mājās sniedz “Latvijas Samariešu apvienība”. Šiem iedzīvotājiem piedāvā nomazgāties dušā, kas ierīkota specializētā transportā. Tur iespējams saņemt arī pēdu aprūpi un friziera pakalpojumu, pieejama veļas mašīna.

Aprūpe mājās – pieved klāt dušu

Nepieciešamības gadījumā nomazgāties, kā arī izmazgāt drēbes ir iespējams gan Cēsīs, gan lauku teritorijās. Pašvaldības Sociālā dienesta vadītāja pienākumu izpildītāja Inga Kārkliņa teic: “Agrāk novadā bija vairākas publiskās pirtis – Cēsīs un citviet, bet pakalpojums pašvaldībai izmaksā ļoti dārgi, savukārt apmeklētāju skaits ir neliels. Tagad iespēja nomazgāties un arī izmazgāt drēbes visbiežāk tiek ietverta pakalpojumā – aprūpe mājās. Aprūpētājs gan palīdz cilvēkam nomazgāties, ja viņam mājās ir tāda iespēja, gan brauc pie klienta ar specializēto transportu, kurā ir duša un veļas mašīna, ja klienta mājoklis nav labiekārtots. Īpaši aktuāli tas ir lauku teritorijās.”

Cēsu novadā pakalpojumu aprūpe mājās pašlaik saņem 121 cilvēks. Senioriem ir nepieciešams arvien lielāks atbalsts. Komplekso pakalpojumu, kur ir iekļauta arī mazgāšanās dušā specializētajā transportā, saņem 39 iedzīvotāji. Mobilo pakalpojumu, kur ir tikai aprūpes busiņā sniegtie pakalpojumi, saņem trīs cilvēki. Pakalpojumu par stundas likmi saņem 67 iedzīvotāji. Četriem cilvēkiem ir nodrošināta drošības poga. I.Kārkliņa skaidro, ka cena ir atkarīga no pakalpojuma izvērtējuma, kā arī iedzīvotāja statusa – trūcīgajiem šis pakalpojums ir bez maksas, citiem nepieciešams līdzmaksājums vai jāmaksā pilna cena.

Aprūpe mājās ir pakalpojums personām, kuras objektīvu apstākļu dēļ nevar pašas sevi aprūpēt un kurām nav apgādnieku vai tie slimības, nodarbinātības vai citu objektīvu apstākļu dēļ nespēj sniegt vajadzīgo palīdzību.

Apjomu, kādā nepieciešama aprūpe mājās, novērtē Sociālais dienests, apsekojot cilvēku dzīves­vietā un izvērtējot viņa vajadzības, iespējas parūpēties par sevi un savu dzīvesvietu – nomazgāties, tikt uz tualeti vai gultasvietu, apģērbties, iegādāties pārtiku, medikamentus un produktus, ienest ūdeni, sanest malku, iekurināt krāsni, pagatavot ēdienu, uzkopt mājokli – izmazgāt grīdu, noslaucīt putekļus, iznest atkritumus -, izmazgāt veļu. Ja klienta mājokļa iekārtojums ļauj tur nomazgāties, izmazgāt veļu, uztaisīt ēst, aprūpētājs to dara pakalpojuma saņēmēja dzīves­vietā, vai, ja šādas iespējas mājoklī nav, biedrība “Latvijas Samariešu apvienība” ierodas ar specializēto transportu, kurā iespējams izdarīt visu vajadzīgo. Aprūpes mājas pakalpojuma ietvaros iespējams arī transports cilvēka nogādāšanai ārstniecības iestādē, kā arī specializētā transporta pakalpojums.

Biedrības “Latvijas Samariešu apvienība” pārstāve Dagnija Kaklautiņa “Druvai” pastāsta: “Latvijas Samariešu apvienībai ir īpaši uzbūvēta un speciāli aprīkota automašīna – pārvietojams aprūpes birojs ar autonomās strāvas ģeneratoru, dušu ar silto un auksto ūdeni, tualeti, gāzes plītiņu, ledusskapi, veļas mazgājamo mašīnu, specializēto aprīkojumu pēdu kopšanai un matu griešanai. Šāds mobilais aprūpes komplekss dodas pie tiem senioriem, kuri dzīvo lauku teritorijās mājokļos ar ierobežotām ērtībām. Šādas automašīnas ir pasaules līmeņa novitāte, un līdz šim nevienā valstī vēl tāda ideja nav īstenota.” Ar speciāli aprīkotajiem busiņiem samarieši brauc uz divpadsmit novadiem, ieskaitot Cēsu pašvaldības teritoriju. Pavisam Latvijas Samariešu apvienībai ir septiņi šādi unikāli busiņi. Tā kā arī transporta līdzekļiem vajadzīga regulāra apkope, darbā vienmēr ir pieci: divi Kurzemē, viens – Pierīgā, Ogrē un Saulkrastos, kā arī divi Vidzemē.

Dagnija Kaklautiņa vērtē, ka lielākajai daļai senioru, kas saņem organizācijas pakalpojumu, to līdzfinansē vietvara: “Daudzviet pašvaldības paredzētā summa nosedz pakalpojuma izmaksas, bet reizēm ir arī paša cilvēka līdzmaksājums. Taču specializēti aprīkotajam busiņam jeb dušmašīnai var pieteikties arī privāti. Šādā gadījumā jāzvana uz Latvijas Samariešu apvienības tuvāko nodaļu. Ja cilvēks busiņa pakalpojumiem piesakās privāti, tad par to jāmaksā pašam. Cik tieši tas izmaksās, iepriekš nevar pateikt, jo maksa veidojas no tā, kas konkrēti vajadzīgs un kurus aprūpes busiņa pakalpojumus klients izmantos.” D. Kaklautiņa secina: “Pieprasījums pēc šāda pakalpojuma ir, un tas aizvien palielinās, tāpat palielinās arī vajadzības. Atsaucība un sadarbība ir lieliska. Seniori ļoti gaida gan aprūpētājus, gan mobilā aprūpes busiņa piedāvājumu.”

Lai saņemtu pakalpojumu ar pašvaldības atbalstu, iedzīvotājs Sociālajā dienestā iesniedz iesniegumu, kurā norāda problēmu un vēlamo risinājumu, ģimenes ārsta izziņu par cilvēka veselības stāvokli, kā arī ienākumus apliecinošus dokumentus. Pakal­pojumu trūcīgām personām pilnā apmērā finansē no Sociālā dienesta budžeta līdzekļiem. Maksu vietvara sedz daļēji, ja personas vidējie ienākumi pēdējos trīs mēnešos nav lielāki par pusotra mēneša minimālo darba samaksu valstī.  Tas attiecas uz personām, kurām nav likumīgu apgādnieku, vai ja likumīgā apgādnieka ienākumi trijos mēnešos nav lielāki par pusotra mēneša valstī noteikto minimālo mēneša darba algu. Inga Kārkliņa norāda, ka, piešķirot pakalpojumu, Sociālais dienests vērtē arī apgādnieka iespējas aprūpēt savus tuviniekus, kā arī maksātspēju. Samaksa par pakalpojumu, ja tas ir daļējs klienta maksājums, ir 9,50 eiro mēnesī, bet pilnīgs klienta maksājums ir 9,50 eiro stundā.

Piedāvājums atšķirīgs

Iespējas nomazgāties un izmazgāt drēbes pašvaldība sniedz arī citiem, ne tikai aprūpes mājās pakalpojuma saņēmējiem. Piemēram, Cēsu naktspatversmē nomazgāties dušā un izmazgāt veļu veļas mašīnā nepieciešamības gadījumā var ikviens. To piedāvā arī nodibinājuma “Latvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas Diakonijas centra kopienas centrā “Gaujaslīči””. Iespēju izmanto gan centra apmeklētāji, gan laiku pa laikam nāk cilvēki, kam mājās nav mūsdienīgu labiekārtojumu. Sociālā dienesta vadītāja pienākumu izpildītāja Inga Kārkliņa pastāsta, ka cilvēkiem, kuri ilgstoši dzīvojuši nepiemērotos apstākļos, bezpajumtnieki, pirms sociālo pakalpojuma izmantošanas Cēsu klīnikā var saņemt primāro higiēnas apkopšanu.

Vairākās apvienību pārvaldēs arī ir iespējas, kā cilvēkam rūpēties par    higiēnu, ja visas vēlamās iespējas nav mājās. Piemēram, Jaunpiebalgas apvienības pārvaldē Jaunpiebalgā un Zosēnos ir sociālo pakalpojumu punkti, kur pieejama duša un veļas mazgāšana. Jaunpiebalgas apvienības pārvaldes vadītāja Dace Bišere-Valdemiere teic: “Tie, kas dzīvesvietā nevar nomazgāties, visbiežāk izmanto aprūpi mājās, tas ir, specializētā busiņa dušas. Taču arī citiem, ja ir tāda vajadzība, ir pieejams pašvaldības atbalsts, par to gādāts abos apvienības pagastos. Tā sociālo pakalpojumu punktā Jaunpiebalgā var nomazgāties dušā, bet drēbes var atstāt pašvaldības darbiniecei, kas tās izmazgās, vēlāk pēc tām jāatnāk. Jāteic, neesam jutuši, ka tāds pakalpojums nebūtu vajadzīgs, bet nav arī tā, ka klientu būtu tik daudz, ka ar šādu vajadzību apmierināšanu būtu grūtības, taču cilvēki šo iespēju regulāri izmanto.” Trūcīgajiem iedzīvotājiem četras reizes mēnesī pakalpojums pieejams par brīvu, pārējiem pēc cenrāža, par pakalpojumu sastādot rēķinu.

Tāpat Dace Bišere-Valde­miere piebilst, ka Jaunpiebalgā sociālo pakalpojumu punkts atrodas kādreizējā dzīvoklī, kur vienu telpu izīrē kādam speciālistam. Tajā ir strādājis gan psihoterapeits, gan telpu saviem pakalpojumiem var izmantot masieris.

Līgatnes apvienības pārvaldes vadītāja un Pārgaujas apvienības pārvaldes vadītāja pienākumu izpildītāja Līga Medne pastāsta, ka Līgatnē ir pieejama publiskā pirts, kas atvērta katru piektdienu, bet Pārgaujā tāda pakalpojuma nav: “Agrāk bija, bet, ņemot vērā kovida pandēmijas ierobežojumus un prasības, Sociālais dienests no šī pakalpojuma atteicās. Tāpat tika ņemts vērā, ka to izmantoja trīs līdz pieci cilvēki.”

Ne Līgatnes, ne Pārgaujas apvienības pārvaldē netiek nodrošināta veļas mazgāšana. Šādu pakalpojumu var saņemt cilvēki, kuri Sociālajā dienestā pieteikušies aprūpei mājās. Līga Medne pozitīvi vērtē, ka tādējādi novadnieki šo palīdzību saņem savā dzīvesvietā: “Tas ir ērti un pieejami, jo daudziem, kam atbalsts vajadzīgs, ir pārvietošanās grūtības, turklāt ne visiem ir transports, ar ko nokļūt līdz pagasta centram.” Viņa norāda, ka arī Sociālais dienests nav izteicis vajadzību atjaunot publiski pieejamu veļas mazgājamo mašīnu, tāpat arī aizdomājas: “Mēs varētu diskutēt par šī pakalpojuma nepieciešamību, bet vai mēs tādā veidā stimulējam cilvēkam kaut ko mainīt savā sadzīvē – iegādāties veļas mašīnu vai saremontēt ūdensvadu un ievilkt kanalizāciju. Šeit, protams, domāju darba spējīgos cilvēkus.”

Smiltenes novada Raunas pagastā joprojām ir pieejama duša un veļas mazgāšana, kas tika nodrošināta, Raunai vēl esot Cēsu novadā. Cena par iespēju nomazgāties vai izmazgāt veļu ir atkarīga no iedzīvotāja statusa. Mazgāšanās dušā trūcīgām, maznodrošinātām personām, kā arī personām ar invaliditāti un vientuļajiem pensionāriem maksā divi eiro par reizi, pensionāriem – 4,80 eiro, pārējiem iedzīvotājiem – 8,44 eiro. Veļas mazgāšanas pakalpojums trūcīgām, maznodrošinātām personām, kā arī personām ar invaliditāti un vientuļajiem pensionāriem arī ir divi eiro par reizi, pensionāriem – 4,63 eiro, pārējiem iedzīvotājiem – 7,86 eiro. Raunas pagasta pārvaldes vadītāja Linda Zūdiņa informē, ka pagasta centrā duša no janvāra līdz jūlijam ir izmantota 182 reizes, veļas mazgāšana – 234 reizes. Tātad arī Raunā ir daudz iedzīvotāju, kuriem šāds pakalpojums ir nepieciešams.

UZZIŅAI

Cēsu novadā aprūpes mājās pakalpojumu pašlaik saņem 121 cilvēks. Senioriem ir nepieciešams arvien lielāks pakalpojuma apjoms. Komplekso pakalpojumu, kur ir iekļauti arī  aprūpes busiņa pakalpojumi, kurā ir arī duša, saņem 39 iedzīvotāji. Mobilo pakalpojumu, kur ir tikai aprūpes pakalpojuma busiņš, saņem trīs cilvēki. Pakalpojumu ar stundas likmi saņem 67 iedzīvotāji. Četriem cilvēkiem ir nodrošināta drošības poga.

Maf Logo 2

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Jubilejas amatiermākslā

14:58
01.04.2025
29

Teātrim Cēsīs – 150 Starptautiskajā Teātra dienā ar muzikālu izklaidējoši informatīvu pirmizrādi “Lai top izrāde!” jeb teātrim Cēsīs 150 Cēsu Teātris aicināja ieskatīties izrādes tapšanas gaitā – lugas lasīšanā, tekstu apgūšanā, tērpu izvēlē, rādīja ģenerālmēģinājuma un pirmizrādes norisi. To visu caurvija vēstures fakti par teātri, kurš arvien bijis viens no pazīstamākajiem amatierteātriem Latvijā. Ar Cēsu […]

Valsts aizsardzība

14:52
01.04.2025
49

Maijā arī Cēsu novada teritorijā norisināsies plašas militārās mācības – “Kristāla bulta 2025” Maija sākumā Vidzemē, tostarp arī Cēsu novada teritorijā, risināsies vērienīgas militārās mācības “Kristāla bulta 2025”. Lai informētu Vidzemes iedzīvotājus par to norisi, pagājušajā piektdienā Sauszemes spēku Mehanizētās kājnieku brigādes militārajā bāzē “Ādaži” rīkoja tikšanos ar žurnālistiem. Tajā piedalījās arī NATO sabiedroto spēku […]

Identitāte. Tautastērps

21:03
28.03.2025
40

Katrs meistars atstāj savu rokrakstu Foto: Aija Jansone, Dagnija Kupče. “Piebalga ir, bija un būs”, Aušanas darbnīca “Vēverīšas”. 2014 Dziesmu svētku gājiens ir latviešu tautastērpu parāde. Katrs novads lepojas ar savām krāsām un rakstiem un kopā veido Latvijas identitāti. Kā ikdienas tērpi kļuva par mantojumu, ar ko lepojamies, kā tie gadsimtu gaitā mainījās, kā tos valkājam šodien, […]

Civilā aizsardzība

20:45
28.03.2025
182

Izstrādāts likumprojekts un paredzēts finansējums patvertņu ierīkošanai Valdība apstiprinājusi Iekšlietu ministrijas izstrādāto likumprojektu “Grozīju­mi Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likumā”. Tas paredz un nostiprina likumdošanā patvertnes jēdzienu, nosaka obligātu patvertņu izbūvi atsevišķām ēku grupām, kā arī nosaka regulējumu patvertņu izveidošanai, pielāgošanai un izmantošanai militāra konflikta, kara vai katastrofas gadījumā. Patvertne ir būve vai tās daļa, […]

Krājaizdevu sabiedrības. Vai attīstīsies

11:06
25.03.2025
63

Finanšu ministrija sadarbībā ar Latvijas Banku un kooperatīvo krājaizdevu sabiedrību  (KKS)  sektoru izstrādājusi un Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā iesniegusi Krājaizdevu sabiedrību likuma grozījumu priekšlikumus, lai KKS, kuras to var un vēlas, varētu uzsākt plašāka juridisko personu loka kreditēšanu. Pašlaik Latvijā darbojas 23 KKS, kas pārvalda aktīvus 29,7 miljonu eiro apmērā. Krājaizdevu sektors ir neviendabīgs. Piecu […]

Identitāte. Vārds, nosaukums, zīmols

21:19
21.03.2025
32

Uzņēmējiem, radot pārtikas produktus, ļoti būtiska ir nosaukuma izvēle. Daļa izvēlas produkta un pat uzņēmuma nosaukumā ietvert vietvārdu, tā to izceļot un kļūstot par daļu no apdzīvotās vietas identitātes. Restorāns “Pavāru māja” Līgatnē atrodas vēsturiskajā dzemdību namā, produktu uzglabāšanā tiek izmantoti senie Līgatnes smilšakmens pagrabi, ēdienu gatavo no sezonā pieejamiem produktiem. Piensaimnieku kooperatīvā sabiedrība “Straupe” […]

Tautas balss

Priecē dejotāji

09:20
07.04.2025
12
Lasītāja J. raksta:

“Ar prieku skatījos aizraujošo deju ansambļa “Raitais solis” jubilejas koncertu!  Tas bija izcils, gan mākslinieciski izstrādāts, gan emocionāli saistošs. Cik burvīgi, ka dejošanas tradīcija Cēsīs gadu desmitos uzturēta tik augstu,” pauda lasītāja J.

Vietējie jāatbalsta

09:19
07.04.2025
22
1
Seniore no Cēsīm raksta:

“Uzzināju par streiku Cēsu tirgū. Tas nav normāli, ka vietējiem tirgotājiem, ražotājiem tā jārīkojas. Tieši viņiem tirgū būtu jārada paši labākie apstākļi. Tirgus nav lielveikals, kur katram, kas kaut ko pārdod, prasa lielu nomu. Mūsu uzņēmēji taču jāatbalsta,” sacīja seniore no Cēsīm.

Vecs koks nav jāpārstāda

14:41
02.04.2025
31
G. raksta:

“Izlasīju, ka vienu veco koku no Cēsu stacijas laukuma pārstādīs citur, lai tas neiet bojā. Tas nu gan man liekas par traku! Vai tiešām nav naudu, kur likt! Labāk iestādīt jaunu kociņu, lai paliek nākamajām paaudzēm. Iedomājieties, kāda izskatītos pilsēta, ja arī pirms simts gadiem visi būtu lēmuši kokus saglabāt un jaunus nestādīt,” bija neapmierināta […]

Smiltis pieputina visu apkārtni

14:00
27.03.2025
28
Garāmgājēja raksta:

“Skatījos, kā pagājušajā nedēļā Cēsīs, Bērzaines ielā, liela automašīna ar rotējošu slotu no ielas malas tīrīja ziemā sakrājušās smiltis. Putekļi cēlās gaisā lielā mākonī. Droši vien apkaimes mājas un dārzi pieputēja ne pa jokam, nemaz nerunājot par cilvēkiem, kas tobrīd bija mašīnas tuvumā. Agrāk pavasarī smiltis no brauktuves Cēsīs tīrīja mitrā laikā, kad tās neput, […]

Raiņa un Piebalgas ielas krustojumā jāuzmanās

14:00
27.03.2025
42
39
Ģimnāzijas ielas apkaimes iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Raiņa un Piebalgas ielas satiksmes aplī, gan autovadītājiem, gan gājējiem vairāk jāuzmanās. Savā izremontētajā skolā Ģimnāzijas ielā pagājušajā nedēļā atgriezās ģimnāzisti, tagad īpaši rītos kustība te ļoti liela. Turklāt laiks kļūst aizvien siltāks, jaunieši brauc ar skūteriem, velosipēdiem, kuru ziemā gandrīz nav, tāpēc situācija saspringta. Arī skolēnu vecākiem vajadzētu bērniem atgādināt, ka pa iet­vi […]

Sludinājumi