Sestdiena, 27. jūlijs
Vārda dienas: Marta, Dita, Dite

Tikai jāsāk šķirot!

Novadi Zaļo
18:33
07.03.2024
94

Šogad Latvijā stājušies spēkā noteikumi par bioloģiski noārdāmo atkritumu dalītu vākšanu. Atkritumi jāšķiro, jo to pārstrādē iegūst jaunus resursus (biogāzi, siltumu, elektrību un kompostu augsnes ielabošanai) un tas palīdz samazināt poligonos apglabājamo atkritumu apjomu.

Pierastajiem šķiroto atkritumu konteineriem nu pievienojies brūnais, kurā liekami tikai bioloģiskie atkritumi. Ja tajos tiks mests neatļautais, biokonteinerus izvedīs saskaņā ar sadzīves atkritumu tarifu, kas ir augstāks nekā šķirotajiem.

Image001
Ja bioloģiskos atkritumus brūnajā konteinerā izmet ar visu maisu, tad tam obligāti jābūt tādam, kas pats var pārtapt kompostā.

Pretēji bažām izrādās, ka šķirot bioloģiskos atkritumus nav sarežģīti. Daudzi to darījuši jau izsenis. Vispirms vajag trauku, kur tos mājoklī likt. Derēs spainis ar vāku, hermētiski noslēdzams trauks vai veikalā nopērkama speciāla tvertne (cena – sākot no dažiem eiro), vai vienkārši maisiņš.

Speciālos papīra (nekrāsots, nebalināts, bez folijas ielaidumiem un plastmasas lodziņiem) vai kompostējamos maisiņus biokonteinerā var izmest kopā ar visu bioloģisko saturu. Uz tiem vajadzētu būt atbilstības sertifikāta numuram EN 13432:2002 un norādei, ka tie ir kompostējami. Atkarībā no ietilpības un skaita iepakojumā šādi atkritumu maisi maksā, sākot no dažiem eiro. Tie vēl nav nopērkami katrā veikalā, taču pavisam droši iegādājami internetā. Ja uzglabāšanai izmanto plastmasas maisiņu, tā saturs jāizber brūnajā konteinerā, bet pats jāizmet sadzīves atkritumos.

Lai nebūtu augļu mušiņu vai netīkama aromāta, ieteicams bioloģiskos atkritumus siltās telpās neglabāt ilgāk par vienu vai divām dienām. Ja nav iespējams tos tik bieži iznest, var likt ledusskapī vai saldētavā. Smaku mazinās arī citrusaugļu atliekas.

Lai bioloģiski atkritumi būtu derīgi pārstrādei, būtiski ievērot konkrētus šķirošanas pamatprincipus. Atcerieties – uzraksts Bio vai Eko vēl nenozīmē, ka tas ir bioloģiski noārdāms!

Brūnajā atkritumu konteinerā drīkst mest ēdienu pārpalikumus, pārtiku bez iepakojuma – bojātus augļus, dārzeņus, mizas, serdes, maizes izstrādājumus, sieru, biezpienu, jēlas un termiski apstrādātas gaļas, zivju (arī kaulus un asakas) un citus dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktus, tējas un kafijas biezumus (bez maisiņiem un filtriem), olu, riekstu čaumalas. Tāpat tajā var mest dārza atkritumus – vecus augus un puķes, nopļautu zāli, saknes (bez augsnes), nezāles, koku lapas un zariņus (līdz 2 cm diametrā). Vienīgie augi, ko nedrīkst mest biokonteinerā, ir tūjas un īves, kuru sadalīšanās ir pārlieku ilga.

Biokonteinerā nav vietas arī eļļām, šķidrai pārtikai (zupai, pienam, kefīram u.tml.), akmeņiem, zemei, mājdzīvnieku pakaišiem un izkārnījumiem, pelniem, izdedžiem, papīram (izņemot speciālo kompostējamo).

Lvaf 300x118 2
Materiāli tapuši ar Latvijas vides aizsardzības fonda atbalstu. Par publikāciju saturu atbild SIA “Kurzemes Vārds”.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Pašiem jāpieskata savas bagātības

06:35
06.05.2024
112

“Kādreiz bieži braukāju pa pasauli, lielākoties pie copes draugiem Skandināvijā, bet tagad pārsvarā dodos uz vietējām upēm un ezeriem priecāties par zivīm, jo mums to ir daudz,” teic pieredzējis makšķernieks Guntis Kārkliņš. Vimbu Ventā daudz Gunti var saukt par makšķerēšanas lielmeistaru, jo savas karjeras laikā viņš izcīnījis dažādas godalgas pasaules mēroga sacensībās. Pirmo zivi izvilcis […]

Cīņa ar invazīvajām sugām nav bezcerīga

06:21
06.05.2024
119

Latvijas dabā arvien vairāk izplatās svešzemju augi, kas apdraud vietējās ekosistēmas. Par Sosnovska latvāņa ļaunumu visiem sen zināms, cīņa ar šo augu izplatību jau gadiem notiek valstiskā līmenī. Bet ir daudz skaistu augu, par kuriem pat neaizdomājamies, ka varētu būt bīstami, jo ir svešinieki un strauji savairojas, nomācot tradicionālos biotopus un barības ķēdes. Tāda ir […]

Kopīgs darbs dod labumu visiem

23:22
14.04.2024
36

Klimatu mēs ietekmējam ar savām ikdienas darbībām, piemēram, to pašu pērno lapu dedzināšanu pavasaros. Tā ir ne tikai nevēlama, bet administratīvi sodāma rīcība. Sagrābtās lapas nedrīkst vest arī uz mežu, jo tās satur ekosistēmai neparedzētas vielas un šādi var nodarīt postu. Ja estētiskais izskats nav tik nozīmīgs, lapas var noteikti atstāt turpat, kur tās sakritušas, […]

Nevis sašust, bet iet un darīt!

23:19
14.04.2024
107

Madonietis Gatis Gailītis videi draudzīgi dzīvo gadiem ilgi. Viņš uzskata – sargāt un kopt dabu, kurā dzīvojam, ir pašsaprotami un rūpēties par to ir ikviena Latvijas iedzīvotāja primārais uzdevums. Kopā ar meitu un viņas draugiem Gatis vairākkārt ir iesaistījies vides sakopšanā, ar savu iniciatīvu padarot tīrāku apkārtni sev un citiem. “Viss sākas audzināšanā, zaļo dzīvesveidu […]

Vislielākā nozīme ir attieksmei

23:15
14.04.2024
72

Valsts vides dienesta (VVD) Vidzemes reģionālās vides pārvaldes Piesārņojuma kontroles daļas vadītāja ILZE LUIKA darba gaitas VVD uzsāka pirms gandrīz 20 gadiem un karjeras laikā uzkrājusi gan zināšanas, gan pieredzi, kas ļauj viņai novērtēt pārmaiņas sabiedrības attieksmē, likumdošanā un arī vides aizsardzības jomā kopumā, tāpēc sarunā ar viņu apspriedām aktualitātes un analizējām problēmas. Daudz vairāk […]

Ļauj mantām nonākt īstajās rokās

14:58
27.03.2024
56

Kā padarīt lietas ilgmūžīgas, ir viens no lielākajiem mūsdienu izaicinājumiem. Diemžēl pat tās preces, ko iegādājamies ar garantiju, vajadzības gadījumā tiek vienkārši nomainītas pret jaunām, tās labo reti. Lai milzīgo patēriņu mazinātu kaut uz pusi, ir pieejami dažādi maiņas punkti, kur lietām varam dot jaunu dzīvi. Tikai pašiem jāvēlas to darīt!

Tautas balss

Varbūt jāalgo ārzemnieki

11:11
25.07.2024
65
Seniors raksta:

“Kad beidzot būs skaidrība par nodokļiem, tos cels vai ne! Darba grupa strādāja divus gadus, visi taču saņēma darba samaksu, vai tiešām nav nekāda saprotama rezultāta? Ja jau paši netiekam galā, tad lai labāk maksā citu valstu ekspertiem,” bija neapmierināts seniors.

Vajadzīgs veloceliņš uz Ninieri

11:10
25.07.2024
29
Riteņbraucēja raksta:

“No Cēsīm uz Līviem uzbūvēts labs veloceliņš. Tāds ir arī uz Priekuļiem. Taču daudzi cēsnieki vasarā ar divriteņiem brauc uz Niniera ezeru. Arī uz turieni vajadzētu veloceliņu, cilvēki to tiešām bieži izmantotu. Ninierī peldas ne tikai vasarās, daudzi to dara visu gadu. Protams, ziemā jau ar velosipēdu nebrauksi, bet pavasarī var sākt diezgan agri, un […]

Tīrumam apkārt ziedošs žogs

11:09
24.07.2024
21
Anda raksta:

“Zemnieki nav apmierināti un uzskata, ka ir muļķīgi apkārt laukiem atstāt neapstrādātu joslu. Viņiem taisnība, ka tā ir nezāļu audzēšanai. Nesen ceļmalā upes krastā redzēju dzeltenu labības lauku, un ap to visapkārt platā joslā zied puķu spriganes. Tās kā dzīvžogs apņēmis tīrumu. Vai tā ir prātīga saimniekošana! Puķu spriganes jau tā izplatās kā neapturama sērga. […]

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
32
1
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
16
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Sludinājumi