Pirmdiena, 22. aprīlis
Vārda dienas: Armands, Armanda

Taupīt un saudzēt

Novadi Zaļo
11:08
08.03.2024
39

"Bērzciema lagūna" mājvietu radusi Engures ezera dabas parkā, kur ceļotājus vilina ne tikai jūras tuvums, bet arī vairākas dabas takas. (Foto: Publicitātes)

Nacionālo kvalitātes zīmi “Zaļais sertifikāts” savulaik izstrādāja asociācija “Lauku ceļotājs”, un viens no sertifikāta mērķiem bija pēc iespējas apiet citu jau pieļautās kļūdas, proti, nepieļaut, ka tūristu pieplūdums vienlaikus noplicina dabas vērtības.

Izrādās, šī nostādne ir aktuāla arī pēc vairāk nekā divām desmitgadēm, un pērn šo sertifikātu saņēma 31 uzņēmums, no kuriem 11 – pirmo reizi.

To vidū arī Engures ezera dabas parka glempings “Bērzciema lagūna”, kurā saimnieko Ieva un Mareks Neilandi. Ieva piekrita mums pastāstīt par savu pieredzi saimniekošanā.

Kad un kāpēc jūs nolēmāt iesaistīties tūrismā?

– Esam atpūtas vieta nelielajā piejūras ciematā – Bērzciemā. Nodrošinām nakšņošanas un atpūtas iespēju pie dabas, jo atrodamies unikālā vietā starp jūru un ezeru, ko ieskauj skaisti priežu meži.

Ideja par šādas vietas izveidi radās manam vīram Marekam. Viņš ir dzimis un uzaudzis Bērzciemā, un Mareka senči bija vieni no pirmajām piecām ģimenēm, kuras uzsāka saimniekot šajā apdzīvotajā vietā. Tāpēc piederības sajūta šai vietai arī mūsu ģimenei ir jo cieša.

Brīdī, kad pilnībā atguvām savu senču īpašumu, sākām domāt, kā mēs to varētu izmantot tā, lai nebūtu tikai zāli jāpļauj, jo pārdot to nekad nav bijis mūsu mērķis.

Gribējām sākt nodarboties ar uzņēmējdarbību arī tāpēc, lai dzīve ciemā neapsīktu, bet veidotos mazi uzņēmumi, kas liek tās iedzīvotājiem palikt laukos un nedoties uz lielajām pilsētām.

Kā arī vēlējāmies padalīties ar to skaistumu, kas mums dots, kā arī, redzot Jūrtakas gājējus, kas plūda garām mūsu mājām, radās šī ideja par vienkāršu, bet glamūrīgu atpūtas vietu ar nakšņošanas iespējām.

Piedāvājam nakšņošanu gaumīgās un labiekārtotās dabīga materiāla zvanu teltīs, bet ir iespēja šeit palikt arī ar savu telti, kemperi.

Nodrošinām atpūsties gribētājiem labiekārtotas koplietošanas ēdiena gatavošanas vietas ar kempinga galdiem, griliem un tā piederumiem.

Viesiem ir pieejams arī sanitārais mezgls, dzeramais ūdens, kā arī ir nodrošināta iespēja šķirot atkritumus.

Varbūt ir noformulējušās arī kādas atziņas par “vidējo tūristu”, kurš meklē atpūtas iespējas tieši dabā?

– Pagājusī vasara, par spīti mainīgajiem laikapstākļiem, bija ļoti ražīga.

Pie mums viesojās ne tikai vietējie atpūtnieki, bet nakšņot gribētāji no dažādām Eiropas valstīm, kā, piemēram, Vācijas, Nīderlandes, Čehijas, Spānijas, Francijas, protams, kaimiņi no Lietuvas un Igaunijas. Pats tālākais viesis bija no Ķīnas.

Un pēc šīs sezonas nu jau varam izdarīt secinājumus par to, kāds tad ir šis “vidējais tūrists”, kas meklē atpūtu dabā. Mūsu acīm raugoties, tie ir vidusmēra iedzīvotāji, galvenokārt gados jauni pāri, kājāmgājēji un velobraucēji. Ir arī pa kādai ģimenei, bet retāk, jo mazajai paaudzei grūti izprast, ka pludmale var būt atšķirīga no ierastās, jo tieši tāda tā ir pie mums Bērzciemā – te jūras krasts ir pļavu un niedrāju ieskauts.

Mazos vairāk aizrauj gulēšana lielajās teltīs. Savukārt ārzemju tūristi ļoti novērtē zaļumu un dabas daudzveidību, kā arī klusumu un mieru.

– Par “Zaļo sertifikātu” – kā noris tā iegūšana?

– Sertifikāciju Latvijā nodrošina Latvijas Lauku tūrisma asociācija “Lauku ceļotājs”. Tam var pieteikties paši vai arī tu tiec uzrunāts, ja esi nonācis asociācijas vai vietējā Tūrisma informācijas centra redzeslokā un esi atzīts par gana labu esam.

Mūsu gadījumā mūs uzrunāja asociācijas “Lauku ceļotājs” pārstāvji, jo iepriekš bijām pieteikušies un saņēmām jau citu sertifikātu – “Gājējam draudzīgs”. Tas ir sertifikāts, kas tiešām tiek piešķirts, īpaši padomājot par tiem ceļotājiem, kuri pārvietojas kājām, jo viņiem nereti ir vajadzīgi mazliet citādāki pakalpojumi nekā ierindas tūristam, kurš ceļo ar auto. Piemēram, ir nepieciešams bagāžas vai pašu gājēju transfērs jeb pārvešana, veļas mazgāšana, žāvēšana, noteikti pieprasīta ir pašapkalpošanās virtuve, ja netiek nodrošināta ēdināšana.

Tāpat šī sertifikāta saņēmējiem jāpārzina pārgājienu maršruta apkārtne, jābūt pieejamai informācijai par sabiedrisko transportu, tiek nodrošināta naktsmītnes rezervācija arī uz vienu nakti, ir iespēja nomazgāties pēc gājiena un vēl dažādi citi pakalpojumi. (Vairāk par sertifikātu “Gājējam draudzīgs” var uzzināt šeit: baltictrails.eu/lv/coastal/hikerfriendly)

Izzinot šo informāciju par mūsu uzņēmumu, tikām uzrunāti arī “Zaļajam sertifikātam”.

Kāpēc ir svarīgi jeb kāpēc ir izdevīgi pieteikties šādiem sertifikātiem?

– Domājams, ceļotājs, kam ir svarīgi, ja uzņēmumā dzīvo zaļi, ja uzņēmējs pārzina gājēju vajadzības un ir gājējiem draudzīgs, izvēlēsies tieši šo naktsmītni, nevis tās, kurām šādu sertifikātu nebūs.

No jūsu pieredzes, kas ir tas, ko ar šī sertifikāta iegūšanu uzņēmējs apņemas? Kādas prasības jāizpilda?

– Vienkāršā valodā runājot, sertifikāta saņēmējs apliecina, ka šajā uzņēmumā viņš saimnieko un dzīvo zaļi un tā dzīvot aicina arī savus viesus.

Prasības ir dažādas, ņemot vērā uzņēmuma, naktsmītnes veidu, taču daudzas arī pārklājas. Piemēram, ir aicinājums šķirot atkritumus, un tas tiek nodrošināts arī mūsu naktsmītnē.

Tāpat viesi tiek mudināti taupīt ūdeni, ko var panākt, piemēram, uzstādot krānus, kas to dara automātiski, vienlaikus arī aicinot klientus lieki netecināt ūdeni, ja tas nav nepieciešams. Proti, tiek atgādināts, ka dzeramā ūdens rezerves pasaulē samazinās.

Taupīti tiek arī citi resursi, piemēram, elektrība, izmantojot efektīvākas spuldzes, un to mudina darīt arī viesiem. Būtībā tie principi, ko būtu jāmēģina ievērot jebkurai mājsaimniecībai. Tajā pašā laikā ir arī specifiskāki noteikumi jeb prasības. Jau pieminētā pieeja koplietošanas piknika vietai, koplietošanas virtuve, tiek izmantoti atkārtojami uzpildāmi trauki, piemēram, WC ziepju uzpildei, lai ar lieku iepakojumu neradītu papildu piesārņojumu.

Tāpat apņemamies veikt telpu uzkopšanu ar dabai draudzīgākiem tīrīšanas līdzekļiem.

Kā jau teicu, apņemamies domāt, dzīvot zaļi un aicināt to darīt arī citus!

Vai pašu ģimenē ir nozīmīgi tā sauktie zaļā dzīvesveida principi?

– Arī mēs savā ikdienas dzīvē domājam par to, kādas pēdas atstājam aiz sevis.

Mājās šķirojam atkritumus, mēģinām izvairīties no liekiem iepakojumiem, esam veikuši dažādus uzlabojumus, lai taupītu elektroenerģiju, pēc iespējas vairāk pārvietojamies kājām vai braucot ar velosipēdu.

Cenšamies izaudzēt pēc iespējas vairāk pārtikas pašu mazdārziņos.

Kā jau īstā lauku sētā, bioloģiskie atkritumi nonāk komposta kaudzē, kas satrūdot veido kompostu, kuru izmantojam neauglīgās piekrastes zemes uzlabošanai. Lai tomāti brangāki un puķes smaržīgākas!

Lvaf 300x118 5
Materiāli tapuši ar Latvijas vides aizsardzības fonda atbalstu. Par publikāciju saturu atbild SIA “Kurzemes Vārds”.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Kopīgs darbs dod labumu visiem

23:22
14.04.2024
19

Klimatu mēs ietekmējam ar savām ikdienas darbībām, piemēram, to pašu pērno lapu dedzināšanu pavasaros. Tā ir ne tikai nevēlama, bet administratīvi sodāma rīcība. Sagrābtās lapas nedrīkst vest arī uz mežu, jo tās satur ekosistēmai neparedzētas vielas un šādi var nodarīt postu. Ja estētiskais izskats nav tik nozīmīgs, lapas var noteikti atstāt turpat, kur tās sakritušas, […]

Nevis sašust, bet iet un darīt!

23:19
14.04.2024
24

Madonietis Gatis Gailītis videi draudzīgi dzīvo gadiem ilgi. Viņš uzskata – sargāt un kopt dabu, kurā dzīvojam, ir pašsaprotami un rūpēties par to ir ikviena Latvijas iedzīvotāja primārais uzdevums. Kopā ar meitu un viņas draugiem Gatis vairākkārt ir iesaistījies vides sakopšanā, ar savu iniciatīvu padarot tīrāku apkārtni sev un citiem. “Viss sākas audzināšanā, zaļo dzīvesveidu […]

Vislielākā nozīme ir attieksmei

23:15
14.04.2024
32

Valsts vides dienesta (VVD) Vidzemes reģionālās vides pārvaldes Piesārņojuma kontroles daļas vadītāja ILZE LUIKA darba gaitas VVD uzsāka pirms gandrīz 20 gadiem un karjeras laikā uzkrājusi gan zināšanas, gan pieredzi, kas ļauj viņai novērtēt pārmaiņas sabiedrības attieksmē, likumdošanā un arī vides aizsardzības jomā kopumā, tāpēc sarunā ar viņu apspriedām aktualitātes un analizējām problēmas. Daudz vairāk […]

Ļauj mantām nonākt īstajās rokās

14:58
27.03.2024
27

Kā padarīt lietas ilgmūžīgas, ir viens no lielākajiem mūsdienu izaicinājumiem. Diemžēl pat tās preces, ko iegādājamies ar garantiju, vajadzības gadījumā tiek vienkārši nomainītas pret jaunām, tās labo reti. Lai milzīgo patēriņu mazinātu kaut uz pusi, ir pieejami dažādi maiņas punkti, kur lietām varam dot jaunu dzīvi. Tikai pašiem jāvēlas to darīt!

Lādētāju mudžeklis atšķetināts

14:55
27.03.2024
35

2022.gada rudenī Eiropas Parlaments atbalstīja tiesību aktu, kas ļauj Eiropas Savienības (ES) patērētājiem visas savas elektroniskās ierīces uzlādēt ar viena tipa lādētāju. Līdz šī gada beigām visiem mobilajiem tālruņiem, planšetdatoriem un kamerām, ko pārdod ES, jābūt aprīkotiem ar “USB C” tipa uzlādes pieslēgvietu. Savukārt no 2026. gada pavasara šī prasība attieksies arī uz klēpjdatoriem. “Kopējais […]

Jāmācās ķieģeli izgatavot no jauna

14:50
27.03.2024
26

No šosejas virskārtas nofrēzēts vecais asfalts var vēlreiz noderēt ceļu būvē, tāpat nojaucamai ēkai katru ķieģeli var rūpīgi atlikt malā. “Pirmais mums nebūtu jāmeklē ekonomiskais vai saimnieciskais labums, bet jādara tāpēc, ka tas ir atbildīgi un ilgtspējīgi. Tie ir atslēgas vārdi jebkuram centienam aprites ekonomikas virzienā, skaidrojot nepieciešamību pārstrādāt un otrreiz izmantot būvniecības atkritumus, uzsver […]

Tautas balss

Dīvainie valodas nepratēji

13:26
16.04.2024
32
5
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā klausījos televīzijas “Rīta Panorāmu”, kur “Stabilitātes” līderis Rosļikovs stāstīja, ka nav taču jāprasa pusmūža cilvēkiem ar Krievijas pilsonību latviešu valoda. Jaunajiem jā, bet vecāka gadagājuma nē. Sabiedrība Latvijā esot ļoti iekļaujoša, visi tiekot galā. Te nu jāatgādina, ka tiem, kam 75 un vairāk gadu, latviešu valodas eksāmens nav vajadzīgs, var palikt Latvijā arī, […]

Zinām tikai par vienu

12:23
14.04.2024
17
Druva raksta:

“Tagad, kad uzzinām, ka valsts augstās amatpersonas lidojumiem izvēlas arī individuālus pakalpojumus, gribētos zināt, kā rīkojušies premjeri, kas strādāja pirms Kariņa, un arī Valsts prezidenti. Ar kādiem reisiem, publiskiem vai individuāliem, viņi ar savu komandu lidoja? To žurnālisti varētu pastāstīt, varbūt vēl kādam atklātos pārkāpumi,” sprieda seniore.

Rudenī uzbūvē, pavasarī uzrok

12:22
13.04.2024
35
Druva raksta:

“Brīnījos, ka šopavasar Cēsīs, Bērzaines un Satekles ielas krustojumā, atkal raka. Pērn tur izveidoja drošības saliņu, nu visu jauca laukā un pārbūvēja. Jācer, ka tas nesadārdzinās ielas remontu, kas jau tāpat izmaksā daudz. Tādi gadījumi vienmēr raisa izbrīnu. Vai tiešām grūti saplānot, kas kurā vietā jādara, lai nenāktos atkārtoti tērēt naudu,” pārdomās dalījās apkaimes iedzīvotāja.

Neiecietīgais šoferis

12:20
12.04.2024
29
Druva raksta:

“Izlasīju “Hallo, “Druva”” par laipno autobusa šoferi un nodomāju, cik jauki, ja tādi būtu visi. Diemžēl esmu novērojusi, ka ir arī ļoti nelaipni autobusu vadītāji. Tā vienudien autobusā kāpa sieviete ar atbalsta nūjām, ko viņai bija grūti noturēt rokās, tās krita, šoferis tās vairākkārt pacēla, līdz neizturēja un teica – vai visu dienu tā būs […]

Stingrāk jāsoda

08:20
09.04.2024
43
Druva raksta:

“Mēs apsūdzam Balt­krieviju migrantu plūsmā uz Latviju. Taču vai tāda būtu iespējama, ja mūsu pusē nebūtu cilvēku, kas palīdz? Manuprāt, tos, kas atbalsta migrantu ievešanu Latvijā, būtu ļoti stingri jāsoda, jo nekas cits šos cilvēkus neatturēs,” domās dalījās J.

Sludinājumi