Pārtikas atkritumi ir mūsu kopīgā atbildība

Pārtikas atkritumu samazināšana ir viens no lielākajiem uzdevumiem, kam pievērš uzmanību Eiropas Savienībā (ES), un katrai dalībvalstij ir pienākums uzskaitīt un ziņot par valstī radītajiem pārtikas atkritumiem, lai novērtētu progresu un saprastu, kā visefektīvāk rīkoties, lai tos mazinātu. Mēs šoreiz meklējām idejas pārtikas atkritumu samazināšanai, kas var noderēt ikvienam.

Jaunākie pētījumi liecina, ka kopējais Latvijā radīto pārtikas atkritumu apjoms 2024. gadā bija 269 596 tonnas, kas atbilst vidēji 144 kilogramiem uz vienu iedzīvotāju. Šie dati ietver pārtikas atkritumus primārajā ražošanā, pārstrādē un pārtikas ražošanā, ēdināšanā, tirdzniecībā un mājsaimniecībās. Vislielākais pārtikas atkritumu apjoms joprojām rodas tieši mājsaimniecībās – vidēji 85,8 kilogrami uz vienu iedzīvotāju. Ilgtspējīga zaļā dzīvesveida vēstnese un beziepakojuma veikala ieber.lv idejas autore Agnese Gaidelione skaidro, ka, samazinot pārtikas atkritumus, mēs ne tikai saudzējam dabu, samazinot atkritumu daudzumu, bet arī ietaupām naudu un dabas resursus, kā arī veidojam labāku vidi, kurā pašiem dzīvot.

A. Gaidelione stāsta: “Domājot par ilgtspējīgu dzīvesveidu, viens no svarīgākajiem aspektiem ir neradīt aiz sevis atkritumus, tajā skaitā pārtikas atkritumus. Nevienam nav noslēpums, cik daudz pārtikas nonāk atkritumos, tāpēc ir nepieciešams apdomāt, kā var darīt labāk. Iespējams, nopērc savai ģimenei par daudz pārtikas un vienkārši nespēj to izlietot. Nākamreiz pērc mazāk. Tāpat veikalā iegādājies to, kas patiešām ir nepieciešams, nevis to, ko konkrētajā brīdī sagribas. Iespējams, esi aizgājis uz veikalu ar tukšu vēderu un sapērc visu ko, kas vēlāk nostāv ledusskapī, līdz beidzas derīguma termiņš.

Var izmantot arī tiešo pirkšanu no zemniekiem un uzņēmējiem. Valmierā darbojas “Reko” zemnieku tiešsaistes tirdziņš, un mēs to esam izmantojuši gan kā tirgotāji, iesverot produktu tieši tik, cik klientam nepieciešams, gan kā ģimene, paši iegādājoties produktus. Tādā veidā var arī ietaupīt naudu, lai gan daudzi saka, ka tas sanāk dārgāk. Tā gan nav, jo šādi tu nenopērc lieku. Turklāt tas ir noteikts ritms. Tirdziņš notiek konkrētā dienā un laikā, un līdz tam tev jau jāzina, ko vēlēsies iegādāties, kā arī laikus jāveic pasūtījums. Nokavēji? Tad jāgaida nākamā nedēļa. Tas liek rūpīgāk apdomāt, cik daudz produktu tev patiešām nepieciešams. Arī zemniekam ir svarīgi zināt, cik daudz produkcijas vest uz tirgu, lai nesanāktu vest, piemēram, burkānus, kurus neviens nenopērk. Svarīgi ir arī izvērtēt, kā konkrētus produktus ēd ģimenē. Varbūt esi nopircis ko tādu, kas īsti negaršo un paliek pāri. Vai, tieši otrādi, – jau pēc divām dienām viss ir apēsts. Tad kļūst skaidrs, ko vajadzētu pirkt vairāk, ko mazāk un ko nepirkt vispār un attiecīgi arī pasūtīt no zemniekiem.

Šis ir arī lielisks laiks, lai izmantotu pašlasīšanas iespējas saimniecībās ar atvērtajiem dārziem. Arvien vairāk audzētāju ir izaicinājums atrast ogu lasītājus. Tā ir iespēja aizbraukt uz zemeņu lauku, salasīt ogas tik daudz, lai var gardi paēst un varbūt arī izvārīt ievārījumu. Ogas ir svaigas, garšīgas un nav nostāvējušas vairumbāzēs. Tas arī parāda bērniem, ka ogu lasīšana ir darbs. Tas nav tā: “Mammīt, nopērc man veikalā zemenes!” Kad tās nopērc, pēc brīža jau: “Nē, man tomēr gribas avenes.”

Taupot naudu, cilvēki bieži izmanto dažādas akcijas. Nav retums piedāvājums: “Pērc vienu, otru saņem bez maksas.” Taču mājās izrādās, ka derīguma termiņš beidzas jau nākamajā dienā. Tad tās siera pankūciņas vari ēst brokastīs, pusdienās un vakariņās. Realitātē konkrēto produktu paēdam vienu vai divas reizes, bet trešajā reizē to vairs negribas. Tā tas nostāv ledusskapī, līdz nonāk atkritumos. Tāpēc ir svarīgi pievērst uzmanību derīguma termiņam, lai nenonāktu šādā situācijā. Tajā pašā laikā iegādāties produktus ar īsu derīguma termiņu nav nekas slikts. Arī tas palīdz mazināt pārtikas nonākšanu atkritumos. Piemēram, Vācijā ir izveidota platforma, kur veikali ievieto produktus, kuriem derīguma termiņš beidzas tajā pašā dienā, un cilvēki var tiem pieteikties. To izmanto studenti, seniori un ģimenes, kurām rūp pārtikas neizšķērdēšana.

Jāatceras arī, ka atkritumu apsaimniekošana kļūst arvien dārgāka. Arī atkritumu apsaimniekotāji uzsver, ka poligonos vietas ir ierobežotas un pastāv direktīvas, kas nosaka, cik daudz atkritumu drīkst noglabāt. Ja tu iegādājies pārtiku, ko vēlāk izmet, tu par to samaksā divreiz – pirmo reizi veikalā, bet otro reizi, samaksājot par atkritumu apsaimniekošanu. Tāpēc man ļoti patīk teiciens: “Kas vienam lieks, citam prieks.” Tev varbūt ir kāda lieta vai pārtikas produkts, kas pašam vairs nav vajadzīgs. Tā vietā, lai to izmestu, vari piedāvāt kādam citam.”

Dalīties – viens no risinājumiem
Arī pašvaldības var iesaistīties pārtikas atkritumu mazināšanā. Piemēram, Cēsu novada pašvaldība ir iesaistījusies projektā “No atkritumiem uz resursiem”, kuru īstenojot izveidota bezatkritumu kvartāla kopiena. Vairāk par to stāsta Cēsu novada Centrālās administrācijas Attīstības pārvaldes Vides un klimata neitralitātes nodaļas bezatkritumu kvartāla vadītāja Lāsma Ozola: “Jau aizvadītā gada beigās projekta ietvaros mums bija iespēja īstenot kampaņu, lai pievērstu uzmanību pārtikas atkritumu tēmai. Tā radās ideja izveidot gan WhatsApp, gan Facebook grupu “Dalies ar pārtiku Cēsu novadā”. Esam sapratuši, ka WhatsApp grupa darbojas labāk, jo cilvēkiem tā ir ērtāka. Princips ir vienkāršs – ja cilvēkam paliek pāri kāds pārtikas produkts vai gatava maltīte, viņš to nofotografē un ievieto grupā ar piedāvājumu citiem to paņemt. Tāpat, tīrot virtuves plauktus, nereti atklājas, ka kāds produkts ir nopirkts vai uzdāvināts, bet, visticamāk, netiks izmantots. Arī šādos gadījumos to var atdot citiem. Protams, pārtikai jābūt ar derīgu lietošanas termiņu.

Redzam, ka cilvēki ne tikai dalās ar to, kas viņiem ir, bet arī ir interese šos produktus paņemt un izmantot. Līdz šim viss, kas grupā ievietots, ir atradis jaunas mājas. Sākumā cilvēki bieži atdeva kafijas kapsulas – vai nu bija nopirkuši nepareizās, vai arī konkrētā kafija vienkārši negaršoja. Ceram, ka, tuvojoties rudenim, cilvēki arvien vairāk dalīsies ar sava dārza veltēm: āboliem, kartupeļiem, kabačiem un ķirbjiem.

Nevar teikt, ka šobrīd aktivitāte ir ļoti liela, taču nedēļas laikā grupā parādās vairāki sludinājumi, un produkti tiek paņemti. Diemžēl joprojām ir dziļi iesakņojies stereotips, ka bez maksas piedāvātās lietas drīkst ņemt tikai trūcīgi cilvēki. Tā nav. Šo iespēju var izmantot ikviens neatkarīgi no rocības.

Kampaņas laikā uzrunājām arī zupas virtuvi “Karotes”, jo pie tās ir novietots skapis, kur iespējams atstāt pārtiku, ko cilvēki, kuriem trūkst ēdamā, var brīvi paņemt bez maksas. Tā nav pašvaldības iniciatīva, bet gan pašas zupas virtuves ideja, taču mēs ar prieku atbalstām viņu aktivitātes.”