Neizmest, bet atdot – tādi visbiežāk ir centieni, dodot lietai otru dzīvi. Tajā pašā laikā tas ir stāsts par patēriņa mazināšanu, vides saudzēšanu un atbildību pret citiem cilvēkiem.

Kāds atdodot mazina atkritumu daudzumu, mazina savus tēriņus un neliek otram pirkt, bet tā ir arī laba darīšana, jo joprojām ne visas ģimenes var atļauties katru sezonu atjaunot garderobi vai kaut ko tāpat vien iegādāties bērnu priekam, tāpēc ir labdarības organizācijas, kas apzina vajadzības un brīvprātīgi palīdz. Vidzemē viena no biedrībām, kas plaši darbojas par labu cilvēkiem teju visā Latvijā, ir biedrība “Dzaima”, kas ziedotājus un saņēmējus sagaida klātienē Cēsīs, bet atbalsta pakas izsūta pa visu Latviju, izmantojot kurjerpasta pakalpojumus.

Par 2025. gadu biedrībā ir faktiem bagāta un reizē arī emocionāla atskaite, jo “Dzaimas” durvis gada laikā bijušas vaļā 256 dienas un teju 1400 stundas darbojies biedrības mantu apmaiņas punkts. Cik strādāts atvedot, saiņojot, kārtojot, biedrības brīvprātīgās neskaita, jo ir gandarītas, ka tik daudzi labu lietu ziedotāji nav gājuši ceļu līdz atkritumu tvertnei, bet atbraukuši līdz Cēsu centram, uzmeklējuši biedrības telpas un dāsni ziedojuši, lai tiem, kam vajag, arī tiek.

“2025. gadā ar biedrības atbalstītāju “Omniva” un “DPD Latvija” starpniecību ir nosūtītas 150 “L” izmēra pakas (to atļautais svars līdz 31,5 kg), tātad ap 4500 kilogramiem cilvēkiem nepieciešamā – apavi, apģērbi, saimniecības preces, bērniem skolas lietas un rotaļlietas. Ir tikai dažas pilsētas, uz kurieni vēl sūtījumi nav ceļojuši, jo aptverta visa Latvija, arī pagastu centri un pavisam mazas apdzīvotas vietas, un šogad esam padarījuši vēl vairāk, jo pagājis vien pusgads un esam atbalstījuši cilvēkus, ģimenes, arī nevalstiskās organizācijas ar līdzīgu paku skaitu,” stāstīja Antra Abzolone, biedrības dibinātāja, bet ikdienas darbus kopā paveic vairākas brīvprātīgās, iesaistās arī jaunieši, lai palīdzētu mantu glabātavas uzturēt kārtībā.

Arī pēcpusdienā, kad runājamies ar Antru, viņa stāsta, ka todien palīdzēts vairāk nekā 30 ģimenēm sarūpēt pašiem un bērniem vajadzīgo. Organizācijas skatam garām nepaslīd arī vajadzības pansionātos un dzīvnieku patversmēs.
“Pie mums ziedo daudz, bet nekas nav lieks, nekas netiek izmests. Kad veidoju biedrību, pirmā bija tā doma, ka jāskatās, ko varam izmantot atkārtoti, kam piedāvāt, lai nekas neiet zudumā. Ja kāds apģērba gabals ir bojāts, mēs to izārdām, pāršujam radošos un praktiskos darbos. Pie mums līdzdarbojas sievietes, kam interesē šūšana, rokdarbi. Viņas apguvušas somu, arī iepirkumu maisiņu šūšanu. Adām un sadarbojamies ar “Sirds siltuma darbnīcu”, lai jaundzimušajiem, priekšlaikus dzimušajiem bērniņiem vienmēr būtu pieejamas pašas mazākās zeķītes, cepurītes, kuras nogādā slimnīcu nodaļās,” stāsta Antra, liekot noprast, ka viņai rūp tā sauktais zaļais dzīvesveids, tīrība un kārtība apkārtnē un patēriņa mazināšana.

“Izdevumi ģimenēm tagad ir lieli, tēriņi kāpj ikdienā, arī pārtikas iegādei, bet apģērbu, apavus, bērniem, arī zīdaiņiem vajadzīgo, pie mums var iemainīt, ja cilvēkam kabatā ir kaut eiro. Pie mums nav jāmaksā, bet pie mums ir lūgums ziedot. Ja arī eiro ir par daudz, tad rīkojam akcijas, kad notiek noliktavas izpārdošanas, ir tā sauktās piecu centu dienas, kad katra lieta, arī trauki, arī sadzīvē noderīgais ir pieejams vien par pieciem centiem. Tāpat ļoti priecājamies, ja ziedotāji atnes sev vairs nederīgo un ir gatavi iemainīt pret vajadzīgo. Apmaiņa, aprite ir tik nozīmīga, lai lieki netērējam vai arī līdzekļus varam izmantot citādi, vajadzību, arī izdevumu ikdienā ir daudz,” pieredzē dalījās aktīvās Cēsu biedrības vadītāja.

“Dzaimā” stāstīja, ka palīdzību, lai varētu veidot radošus projektus, regulāri saņem arī centrs “Pērle”, kurā atbalstu saņem un ikdienā nodarbības notiek cilvēkiem ar funkcionāliem un garīgās attīstības traucējumiem.

“Mēs dzīvi, kas ir darba, pienākumu un steigas pilna, varam darīt pēc iespējas jēgpilnāku,” pārliecinātas brīvprātīgā darba veicējas, stāstot, ka ārpus darba laika ir aktīvas arī sociālajos medijos, kur, uzzinot par kāda akūtu vajadzību, ir gatavas atbalstīt, sazinoties un noliktavā atlasot vajadzīgo. Biedrība atbalstu neatsaka nevienam.
Biedrībā piekrīt dažādu pētījumu datiem, ka otrreiz izmantojamo lietu apjoms pieaug. Mājsaimniecības atbrīvojas no nevajadzīgā. “Dzaimā” arī reizi pa reizei ir pieejamas mēbeles, bērnu ratiņi, un, sezonām nomainoties, ja tā var teikt, noliktavas pildās ar apģērbu kalniem. Apģērbs ir sašķirots, un jau tagad katru biedrībā iedrošina, ka rudenī telpās, kas kļuvušas par šauru, tiks mainīts preču klāsts un plašā piedāvājumā būs rudens un ziemas apģērbs, apavi, tāpat būs visas iespējas atsevišķos plauktos atrast bērniem un jauniešiem vajadzīgo, skolas gaitas uzsākot.
Vai biedrībai iespējama attīstība, ņemot vērā, ka ziedojumu netrūkst?

“Meklējam telpas Smiltenē vai Blomē, jo esam novērojušas, ka mūsu biedrības telpās bieži iegriežas cilvēki no šīs puses. Esam apsvērušas arī darbošanās iespēju Mazsalacā, Rūjienā, bet tāpat būtu jārisina gan telpu jautājums, gan ceļa izdevumi,” tā “Dzaimas” vadītāja Antra Abzolone.

Konteineri tekstilam piepildās straujāk

Liela daļa sabiedrības pārskata savu garderobi un atbrīvojas no nederīgā, apnikušā apģērba un apaviem vismaz reizi gadā vai pat biežāk, un tas apliecina, ka atkārtotai lietošanai derīgs tekstils var veidot būtisku daļu no kopējā atkritumu apjoma. “2024. gadā Latvijā savāktas 6120 tonnas tekstila, no kurām 556 tonnas (nederīgais tekstils) tika apglabātas atkritumu poligonos,” informē SIA “ZAAO” (Ziemeļvidzemes atkritumu apsaimniekošanas organizācija).

Pēdējo divu gadu laikā ZAAO saviem sadarbības partneriem ir nodevusi no 400 līdz 500 tonnām tekstila gadā. Tas tiek savākts no 64 publiskajiem tekstila konteineriem ZAAO darbības reģiona pilsētās un apdzīvotās vietās, tai skaitā EKO laukumos. “Pēc tekstila nodošanas partneriem tas tiek nosūtīts otrreizējai lietošanai trešajām valstīm, bet daļa tiek pārstrādāta jaunu materiālu un produktu ražošanai. Analizējot datus vairāku gadu griezumā, redzams, ka tekstila atkritumu apjoms turpina pieaugt. Mainoties sezonām un modes tendencēm, arvien lielāks tekstila apjoms nonāk atkritumos. Lai to mazinātu, būtiska nozīme ir katra iedzīvotāja rīcībai – atbildīgam patēriņam, apģērbu kopšanai un tekstila šķirošanai,” informē uzņēmuma pārstāve Rasa Ņikitina, analizējot uzņēmumā apkopoto informāciju par atkritumu apsaimniekošanas tendencēm. Uzņēmumā, izvērtējot savākto atkritumu apjomu, ko reiz iegādājušies, bet tad izmetuši iedzīvotāji, mudina sabiedrību izvērtēt savus ikdienas un pirkšanas paradumus.

“Jāsaudzē resursi, jāizvērtē nepieciešamība pirkt, kā arī nopirktā kvalitāte, lai, ja nodod tekstilizstrādājumus atkārtotai lietošanai, tad otram noderētu, jo tas ir šis veids, kā saudzēt resursus – gan tos, kas izmantoti preču ražošanā, gan atbilstošā atkritumu apsaimniekošanā,” skaidro ZAAO.

Uzņēmums ne vien sniedz atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumus reģiona iedzīvotājiem, bet arī veic sabiedrības informēšanu un izglītošanu, lai izdotos sadarboties ar atbildīgiem klientiem vides ilgtspējas saglabāšanā.

ZAAO aicina censties pagarināt apģērba lietošanas laiku, lai tas pēc iespējas vēlāk nonāktu tekstila konteinerā. Ar pavisam vienkāršām prasmēm, piemēram, šūšanu, apģērbu iespējams salabot, atjaunot vai pārveidot par ko jaunu. Tāpēc šogad ZAAO pilsētu svētkos organizē bezmaksas darbnīcas, kurās ikviens var smelties idejas, kā piešķirt apģērbam otru dzīvi.

Šogad ZAAO ir klātesošs arī sarunu festivālā “Lampa”, kas tradicionāli jūlijā notiek Cēsīs. Tur festivāla laikā atvērta ilgtspējas un aprites ekonomikas pieredzes telpa “Māksla pārstrādāt”.

ZAAO pieredzes telpas mērķis ir rosināt sarunu par pārmērīgu patēriņu, resursu izšķērdēšanu un katra iedzīvotāja atbildību aprites ekonomikā. Caur mākslu, dizainu un līdzdalību apmeklētāji varēs pieredzēt, kā šķietami nevajadzīgi materiāli iegūst otro dzīvi un pārtop jaunā vērtībā. Divu dienu garumā tekstila atkritumi kļūs par mākslas darbu, bet papīrs – par gaumīgiem dizaina un interjera objektiem.