Līdz ar rudens tuvošanos un ražas gatavošanos dārzos un dabā var redzēt ne tikai bites un kamenes, augļu saldais aromāts vilina arī lapsenes. Tāpat ir dunduri un sirseņi. Kamēr vienam cilvēkam šo kukaiņu dzēliens izraisa nelielu un ātri pārejošu reakciju, citam organisms noreaģē daudz jutīgāk. Turklāt daži seniori ir novērojuši, ka iepriekš reakcija uz dzēlienu bija ļoti maza, neradīja īpašu reakciju, tagad tā ir daudz spēcīgāka.
Gadu skaits nav veicinātājs
Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas geriatre, interniste Daina Zepa gan skaidro, ka zinātniskajā literatūrā nav rodams apstiprinājums, ka lielāks gadu skaits būtu viens no iemesliem spēcīgākām alerģiskām reakcijām pēc kukaiņu dzēlieniem. Tomēr ir faktori, kas šādu reakciju patiesi var veicināt. D. Zepa atgādina, ka tādi kukaiņi kā bites, lapsenes vai sirseņi ar dzeloni cilvēka zemādā ievada toksiskas vielas: “Vienkāršākos gadījumos gandrīz vienmēr dzēliens izraisa lokālu reakciju, apsārtumu, niezi, kādreiz arī sāpes, kas pēc dažām stundām pāriet. Ja nieze saglabājas vairākas dienas, to var saukt par izteiktu ādas reakciju uz dzēlienu, bet arī tā nav bīstama un to nevar dēvēt par alerģisku reakciju.”
Ja reakcija uz dzēlienu ir viegla, to var mazināt, uzliekot vēsā ūdenī samitrinātu drāniņu vai ledus gabaliņu. Ārste, protams, neiesaka niezošo vietu kasīt, jo tas veicinās ilgāku sadzīšanu. Vēl var līdzēt vēss ziepjūdens. Par tautas metodi — siekalas uz niezošās vietas — D. Zepa teic, ka tai nav zinātniska pamatojuma. Pret niezi var līdzēt arī aptiekās bez receptēm nopērkamas ziedes, farmaceits arī konkrētajā situācijā var ieteikt atbilstošāko risinājumu vai nepieciešamības gadījumā rosināt vērsties pie ģimenes ārsta.
Kad kukaiņa dzēliens var kļūt bīstams
Skaidrojot, kā izpaužas alerģiska reakcija, D. Zepa teic, ka tā sevī ietver niezi, stipru pietūkumu un reizēm arī ļoti smagu alerģisku reakciju, ko sauc par anafilaksi. Anafilakse attīstās dažās minūtēs vai stundās pēc saskares ar toksisko vielu. Uzmanība jāpievērš arī tad, ja kodums ir citā ķermeņa daļā, piemēram, kājā vai rokā, bet pietūkst seja, plakstiņi, lūpas, ir apgrūtināta elpošana, “čīkstoša” elpošana, ko izraisa bronhu spazmas. Anafilakse var izpausties kā krampji vēderā, nelaba dūša, vemšana un pat caureja, tāpat var būt galvas reiboņi, nespēks, samaņas zudums. Šos izteiktos alerģijas un anafilakses simptomus ir svarīgi atpazīt, jo tad nedrīkst kavēties, uzreiz ir jāsauc neatliekamā medicīniskā palīdzība vai iespējami ātrāk jānokļūst ārstniecības iestādē. Tāpat jāvēršas pēc palīdzības, ja iedzelts mutes dobumā, jo pat lokālas reakcijas laikā var veidoties tūska, kas var nosprostot rīkli un elpošanas ceļus. Tāpēc tālākai ķermeņa reakcijai labāk sekot līdzi jau mediķu uzraudzībā.
Ja spēcīga alerģiska reakcija uz kukaiņu dzēlieniem jau bijusi, visticamāk, cilvēks jau vērsies pie ārsta, personai parakstīts recepšu adrenalīna autoinjektors, ko nepieciešamības gadījumā var izmantot pārgājienos, jo tas pēc dzēliena aptur dzīvībai bīstamos simptomus, kamēr tiek sagaidīta neatliekamā palīdzība. Tāpat noderīga ir konsultēšanās pie alergologa.
Katram arī ieteicams uzmanīties. Šajā lapseņu laikā, nevajadzētu pa dārzu staigāt basām kājām, ieteicams apģērbs ar garām piedurknēm, gari svārki, bikses. Var izmantot kukaiņus atbaidošus aerosolus. Ja dārzā tiek turēts ēdiens, tas jāapsedz, savukārt ēdot vienmēr jāpārliecinās, vai līdz ar kumosu mutē netiek lapsene, kura ļoti labprāt ložņā pa ēdienu, var ielidot sulas glāzē vai pudelē. Vasarā mājoklim tiek turēti vaļā logi, tad jāuzmanās ir arī telpās.
Kas var mainīt organisma reakciju
Viens no iemesliem, kāpēc līdz ar lielāku gadu skaitu var rasties alerģiska reakcija, skaidrojams ar to, ka alerģiska reakcija uz noteiktu vielu var iestāties, ja organisms saskaras ar to atkārtoti. “Tāpēc pirmais kukaiņa dzēliens var neradīt izteiktu reakciju, bet otrajā reizē parādās alerģija. Tas biežāk novērojama cilvēkiem, kuriem ir tādas alerģiskas reakcijas kā astma, pārtikas alerģija, ādas ekzēma, jo tas nozīmē, ka imūnās sistēmas atbildes reakcija pēc būtības ir alerģiska,” skaidro ārste. Tomēr viņa piebilst, ka pat tad, ja cilvēkam nav alerģiskas reakcijas, gadījumā, kad vienlaikus sadzeļ daudz kukaiņu — 50 un vairāk —, dzēlieni var būt dzīvībai bīstami ievadīto toksisko vielu dēļ. Tamdēļ, ja dzīvesvietas tuvumā vai pašā dzīvesvietā ir kāds lapseņu vai sirseņu pūznis, to nevajadzētu likvidēt paša spēkiem, bet gan ļaut to darīt zinošiem cilvēkiem.
Otrs iemesls — gados vecāki cilvēki mēdz lietot blokatoru grupas medikamentus pret sirds un asinsvadu slimībām. “Tie ir ļoti vajadzīgi sirdsdarbībai, bet, ja cilvēkam ir tendence uz alerģiskām reakcijām, šie medikamenti kavē arī organisma aizsargreakciju pret dzēlienu, tādējādi var izraisīt spēcīgāku alerģisko reakciju,” teic D. Zepa.
Tāpat ar gadiem mainās imunitāte un imūnās sistēmas atbildes. Ārste gan vērtē, ka imunitāte vairāk nosaka atbildes reakciju uz infekcijām, iekaisumiem, bet ne tieši uz alerģiskās reakcijas mehānismiem.
Vēl viens faktors, kas jāņem vērā — novecojot mainās arī āda, ādas tauku slānītis kļūst plānāks, var palielināties arī ādas jutība. Tajā pašā laikā ir cilvēki, kuriem jutība var samazināties, un viņi pat var nejust, ka iedzeļ bite.
Komentāri