Janvārī Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes Cēsu iecirknī saņemti pieci iesniegumi par iespējamu krāpšanos saistībā ar darbu ārzemēs. Četri vīrieši iesniegumos atklājuši, ka no viņiem izkrāpta nauda, piedāvājot darbu ārzemēs, bet kāda sieviete sūdzējusies par notikumiem citā valstī.
Viens no iesnieguma iesniedzējiem, 26 gadus vecais cēsnieks notikušo atklāja arī „Druvai”. Viņš, lai gan ikdienā nestrādā celtniecībā, tomēr bija piekritis piedāvājumam strādā Dānijā, celtniecības jomā. Lai gan kopā ar vēl trim vīriešiem visi piekrituši piedāvājumam strādāt ārzemēs, kā arī samaksājuši naudu ceļa izdevumiem, viņi tur tomēr nenokļuva. Starpnieks, saņēmis naudu ceļa izdevumiem, pazuda, neatstājot nekādas ziņas par izmaiņām plānos vai kādām grūtībām. Tagad nav ne biļešu, ne par tām iztērētās naudas, ne arī solītā darba.
Vīrietis stāsta: „Ieliku darba meklēšanas sludinājumu vienā no interneta portāliem un pēc laika saņēmu piedāvājumu. Cilvēks, kurš piedāvāja darbu, mācēja pārliecināt, radīja uzticību. Turklāt iepriekš jau esmu strādājis ārzemēs – Norvēģijā pirms vairākiem gadiem. Pieredze bija pozitīva, nostrādāju pāris gadus. Toreiz viss notika līdzīgi kā tagad – arī tas raisīja uzticību, ka viss būs kārtībā. Man jau nemaz tik ļoti negribas strādāt ārzemēs, bet ko darīt – ģimene ir jāuztur. Tādēļ pāris mēnešus vēlējos piepelnīties un braukt atpakaļ mājās.”
Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes Cēsu iecirkņa Kriminālpolicijas nodaļas vecākais inspektors Aivars Pometko vērtē, ka problēmas saistībā ar darba piedāvājumiem ārzemēs un darbu ārzemēs varētu kļūt aktuālākas, bet ne visi cietušie vēršas policijā: “Krāpnieki izmanto situāciju, ka ļoti daudziem Latvijā nav darba. Situācijās, kad cilvēks plāno strādāt kādā citā valstī, ir ļoti rūpīgi jāizvērtē darba piedāvātājs, vai firma ir licencēta un kādas ir citu atsauksmes. Tāpat der noskaidrot Nodarbinātības valsts aģentūrā, vai firma patiešām pastāv un vai tā var nodarboties ar iekārtošanu darbā. Ja licences nav un starpnieks par šo pakalpojumu gūst materiālu labumu, tas ir aizliegts un šādas darbības ir administratīvi sodāmas.”
Māra Majore – Linē
