Augstākās tiesas (AT) Civillietu departaments šodien atcēla apelācijas instances spriedumu, ar kuru noraidīta pieteicēja prasība pret Valsts policiju (VP) par morālā kaitējuma kompensācijas piedziņu saistībā ar ģimenei adresētas vēstules satura izlasīšanu un komentēšanu.
Kā aģentūru LETA informēja AT preses sekretāre Baiba Kataja, līdz ar to lieta ir nodota jaunai izskatīšanai Rīgas apgabaltiesā. Spriedums nav pārsūdzams.
Prasītājs Haralds Ignats bija cēlis prasību pret VP par nodarītā morālā kaitējuma kompensācijas piedziņu, norādot, ka 2008.gada 2.septembrī, atrodoties Gulbenes rajona Policijas pārvaldes Īslaicīgās aizturēšanas vietā, prasītājs uzrakstījis vēstuli sievai un iesniedzis nosūtīšanai. Dažas dienas vēlāk prasītājs lūdzis inspektoram, kura lietvedībā atradies kriminālprocess pret prasītāju un kurš ieradies pie prasītāja kamerā, lai kopā ar pirmo vēstuli aploksnē ieliek arī otru vēstuli sievai, jo pirmo vēstuli inspektors turēja rokās. Inspektors abas vēstules izlasījis un komentējis to saturu.
Prasītāja ieskatā, inspektors bija pazemojis Ignata ģimeni un izdarījis uz viņu spiedienu jau tā morāli saspringtajā situācijā, izrādot savu pārākumu pār prasītāju un izsakot nievājošas piezīmes par viņa ģimenes dzīvi.
Prasītājs norādījis, ka viņam nodarīts morālais kaitējums, radot ciešanas un pārdzīvojumus, par ko viņš vēlas saņemt kompensāciju 9000 latu (12 805,8 eiro), jo viņa sarakste ar ģimeni tika nelikumīgi kontrolēta un par vēstuļu saturu tika izteiktas nievājošas piezīmes.
Rīgas Ziemeļu rajona tiesa pirmajā instancē šo prasību noraidīja, tomēr prasītājs šo spriedumu pārsūdzēja. Arī Rīgas apgabaltiesa pieteikumu apelācijas kārtībā noraidīja.
AT Civillietu departaments, izvērtējot kasācijas sūdzību, norādīja, ka izskatāmajā lietā pieteicēja korespondences kontrolei ir konstatējams gan juridisks pamatojums, proti, Kriminālprocesa likuma 271.pants, Apcietinājumā turēšanas kārtības likuma 28.pants, gan arī leģitīms mērķis – sabiedrības drošība, jaunu noziegumu novēršana. Tajā pašā laikā atbildētāja lietā nav iesniegusi pamatojumu korespondences kontroles nepieciešamībai konkrētajā gadījumā.
Tāpat kasācijas instance spriedumā norādījusi, ka prasītājam jāpierāda, ka viņa sarakste tika prettiesiski kontrolēta un tādējādi viņam nodarīts morāls kaitējums, savukārt atbildētājai, kura šajā gadījumā faktiski pārstāv valsti, jāpierāda savu iebildumu pamatotība. Paskaidrojumā uz prasības pieteikumu atbildētāja tikai norādījusi, ar kādām tiesību normām prasītājs pamatojis prasību, bet argumentus par strīda būtību vispār nav sniegusi – VP nav pamatojusi nepieciešamību prasītāja sarakstes kontrolei, nav atbildējusi uz prasītāja iebildumiem, ka konkrētais policijas darbinieks nebija tiesīgs veikt šādu kontroli.
LETA
Komentāri