Ceturtdiena, 26. decembris
Vārda dienas: Dainuvīte, Gija, Megija

Vidzemes koncertzālē būs iespēja iepazīties ar vairāku Eiropas valstu pianisma tradīcijām

Druva
09:39
31.10.2014
11

Šodien plkst.19 Vidzemes koncertzālē “Cēsis” notiks koncerts “Klaviermūzikas meistari”, kurā klausītājiem būs iespēja iepazīties ar vairāku Eiropas valstu pianisma tradīcijām.

Kā aģentūru LETA informēja Vidzemes koncertzāles sabiedrisko attiecību speciāliste Sanita Ozoliņa, klavieru duetos un solo muzicēs Šveicē dzīvojošā latviete Arta Arnicāne, Sergejs Osokins no Latvijas, pianists no Polijas Slavomirs Vilks un franču pianists Antuāns Buvī.

Koncerta programmas vadmotīvs būs ungāru komponista Ernes fon Dohnāņī klavierdarbu cikls “Valši”, kuru atskaņos Arnicānes un Vilka klavieru duets. Franču pianists Buvī atskaņos L.Obēra klavierdarbus, Vilks programmai izvēlējies Frederika Šopēna mūziku, savukārt Osokina un Arnicānes interpretācijā skanēs Valentīna Silvestrova un Jāzepa Vītola darbi klavierēm solo.

Pianiste Arnicāne studējusi pie ievērojamiem pedagogiem Latvijā, Krievijā, Lielbritānijā un Šveicē, absolvējusi Latvijas Mūzikas akadēmiju, Skotijas Karalisko konservatoriju un Cīrihes Mākslu universitāti. Arnicāne ieguvusi augstākās godalgas starptautiskos pianistu konkursos Šveicē, Anglijā, Polijā un Spānijā. 2011.gada vasarā viņa izcīnīja uzvaru pasaulslavenajā konkursā “Prāgas pavasaris”. Līdzās solo koncertiem Arnicāne muzicē arī dažādos kamermūzikas ansambļos un ar orķestriem Lielbritānijā, Spānijā, Čehijā un Šveicē. Klausītājiem neapšaubāmi palikusi atmiņā angļu komponista Viljama Alvina Otrā klavierkoncerta interpretācija, kas pianistes sniegumā izskanēja Vidzemes koncertzālē “Cēsis” šī gada jūlijā.

Pianists un pedagogs Osokins studējis Pētera Čaikovska Maskavas Valsts konservatorijā, kur absolvējis asistentūru un aspirantūru pie profesores N.Jemeļjanovas. Kopš atgriešanās Latvijā viņš strādā par klavierspēles pedagogu Emīla Dārziņa Mūzikas vidusskolā un Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā. Daudzi viņa studenti un audzēkņi guvuši lielus panākumus starptautiskos konkursos un festivālos. To vidū – Vestards Šimkus, Andrejs Osokins, Arta Armicāne, Olga Jegunova un Elīna Bērtiņa. Paralēli pedagoga darbam pianists koncertē gan kā solo mākslinieks, gan kopā ar orķestri. Osokins ir Latvijas Lielās mūzikas balvas laureāts.

Poļu pianists, Šopēna mūzikas interprets Vilks uzstājies Eiropā, Dienvidāfrikā, ASV un Ķīnā. Pianists izglītību ieguvis, mācoties Polijā, Gdaņskas Mūzikas akadēmijā, un Karaliskajā Īrijas mūzikas Akadēmijā. Viņš ir vairāku starptautisko Šopēna konkursu laureāts un Varšavas Šopēna konkursa 2005.gadā pusfinālists. Pašlaik Vilks savu solokarjeru apvieno ar pasniedzēja darbu Gdaņskas Mūzikas akadēmijā.

Francūzis Buvī pianisma meistarību ieguvis, mācoties skolās Francijā, Čehijā un Latvijā. Viņš muzicē galvenokārt kā kamermūziķis un pēdējos gados ir viens no Francijas pianistiem, kurš regulāri tiek aicināts uzstāties dažādās Eiropas koncertzālēs, muzicējot kopā ar atzītām mūzikas personībām – Parīzes operas, Sanktpēterburgas Marijas operteātra, orķestra “Kremerata Baltica” solistiem. Šobrīd Buvī ir starptautiskā pianistu konkursa “Town gagny” Francijā rīkotājs un klasiskās mūzikas festivāla “Bailu” (Ķīnā) mākslinieciskais direktors.

Koncerts Vidzemes koncertzālē “Cēsis” būs Rīgas Starptautiskā jauno pianistu konkursa noslēgums, kur pianisti strādājuši konkursa žūrijā.

LETA

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Rada noskaņu eglīšu alejā

00:00
26.12.2024
33
1

Ziemassvētku laikā ne viens vien cēsnieks un pilsētas viesis dodas uz Rožu laukumu, lai apskatītu organizāciju un iestāžu izpušķotās divdesmit svētku eglītes. Sestdien, 14.12., pie eglīšu alejas cēsniece Ingrīda “Druvai” sacīja: “Ir patiesi interesanti apskatīt izrotātās eglītes, īpaši tās, kur ļoti piedomāts un ieguldīts darbs    – Piebalgai rotājumos ir ūdensrožu tēma, gaļas kombināts izvēlējies […]

Dāvanas tepat no pagastiem

00:00
25.12.2024
31

“Piebalgas dāvanu pietura” Vecpiebalgas kultūras nama mazajā zālē guvusi lielu interesi. Ideja, ka pirms Ziemassvēt­kiem, kad ikviens domā, kā iepriecināt savējos, jāpiedāvā kaut ko no vietējo amatnieku un mājražotāju darinājumiem, radās rokdarbniecei Ilzītei Sarmulei. “Ļoti gribējās, lai cilvēki iznāk no mājas, atnāk līdz kultūras namam. Ne katrs var aizbraukt uz pilsētu pēc dāvanām, bet tepat […]

Ziemassvētku miers lai katrā namā!

00:00
24.12.2024
33
1

Šajos Ziemassvētkos vēlam jums visu to gaišāko un siltāko – tādu piparkūku smaržu mājās, kas spēj sadziedēt jebkuru sirdi un tādas sniegpārslas debesīs, kas liek noticēt brīnumiem! Lai eglītes zaros iemirdzas ne tikai lampiņas, bet arī acis par kopā būšanu ar savējiem! Neaizmirstiet pa laikam nosnausties – pat Ziemassvētku vecītis to dara! Un, ja kūkas […]

Saule kalnā, sliktais sadedzis

00:00
23.12.2024
29
1

Kad diena pa minūtei vien pārvar nakti, ir Ziemas saul­grieži. Ceļu uz tiem latvisko tradīciju kopēji sāk ar Bluķa vakaru. Tā simbolam bluķim vienalga, cik tas smags vai mazs, atdodam veco, to, kas sevi izsmēlis, ko negribam ņemt līdzi jaunajā Saules gadā. Bluķa vakars allaž ir priecīgs rituāls notikums, kas pulcē dažādas paaudzes. Nedēļas nogalē […]

Puzuri telpā – rotājumi ar mistiku

00:00
22.12.2024
25
1

Mājas rotāšanai Ziemassvētkiem padomu netrūkst. Lai cik dažādas ir iespējas, ne vienā vien ģimenē svētku sajūtu telpās rada pašu gatavoti puzuri. Kā pie tādiem tikt, daudzviet rīko meistarklases. Interesentu iemācīties netrūkst. Drabešu Amatu mājā, kad ierodas “Druva”,  meistars Andris Roze kārtējā nodarbībā rāda un skaidro, kā sagriezt salmiņus, kā izvērt diegu, ja kļūda, jāvērtē, vai […]

Zosēnos tradīcija – pašiem radīt svētkus

00:00
21.12.2024
54
3

Jau vairākus gadus Zosēnos iedzīvotāji Melnbāržos laukumā pie kultūras nama paši organizē un rīko sev sirsnīgus svētkus. Viena no tādām reizēm bija trešajā Adventē, kad vietējie gan andelējās ar pašu darinātiem labumiem, gan sagaidīja rūķenīti Snipiņu un Ziemassvētku vecīti Rumpompo, ar ko kopā devās rotaļās, izbrauca kamanās. Īpašu prieku bērniem sagādāja Ziemas­svētku vecīša ierašanās uz […]

Tautas balss

Balvas kā no pārpilnības raga

18:43
17.12.2024
27
Seniore T. raksta:

“Saprotams, ka katra nozare, ministrija, organizācija grib savu jomu celt saulītē. Tiek rīkoti dažnedažādi konkursi, vērtēšanas. Un nu gada balvas birst kā no pārpilnības raga, nav nedēļas, kad negodina vismaz trīs četru sfēru sasniegumus. Vai tas nav mazliet par traku, un vai tā nedevalvējas pagodinājumu vērtība? Beigās jau sajūk, kas ko kam pasniedzis, kas ko […]

Iela grimst tumsā

18:42
17.12.2024
26
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Viestura ielas posmā, kas ved gar dzīvnieku patversmi, labu gabalu ir pilnīga tumsa. Nedeg pat tās pāris laternas, kas tur atrodas. Māju šai apkārtnē maz, taču cilvēki dodas pastaigās, un tagad, decembra pusē, tumšs jau ap pulksten četriem pēcpusdienā,” sacīja apkaimes iedzīvotāja.

Neizdarība kavē palīdzību

18:42
17.12.2024
22
12
Lasītāja V. raksta:

“Diezgan traki dzirdēt, ka cilvēkiem ar invaliditāti tehnisko palīglīdzekļu trūkst tādēļ, ka iestādes, kas par to rūpējas, neprot organizēt darbu. Mēs pārmetam valdībai, ka tā nedod pietiekami daudz līdzekļu, bet, izrādās, nauda iedota, vajadzīgais sagādāts, tikai lietas nenokļūst pie tiem, kam tās nepieciešamas. Iestāde, kas sadala tehniskos palīglīdzekļus, nemaz nezina, kas ir noliktavā, nesteidzas ar […]

Rada gaismas svētkus

18:41
17.12.2024
20
Silvija raksta:

“Ziemassvētku noskaņu, protams, katrs rada pats. Taču nevaram neietekmēties, redzot skaisto – tad sirds gavilē un acīs ir prieks. Nedēļas nogalē iznāca pabūt Taurenē un Dzērbenē pie radiem. Sasmēlos gaismu. Cik skaists Nēķena muižas parks, Dzērbenes muiža un izrotātās eglītes! Arī iedzīvotāji izgaismojuši pagalmus, balkonus, mājas. Var doties nesteidzīgā braucienā, ja negribas iet kājām. Un […]

Kā tālāk dzīvosim

22:00
16.12.2024
28
1
Lasītāja M. raksta:

“Bail klausīties, ka ASV stāsies laukā no NATO! Kas tad būs mūsu, Baltijas valstu, aizstāvis no agresīvajiem lielajiem kaimiņiem? Tad mūs var glābt tikai, ja Eiropas Savie­nība izveidojas par konfederāciju. Ja visa Eiropa būs kā viens, tad tai būs lielāks spēks. Un Krievijai jau vajag Fran­ciju, Itāliju, Vāciju, ja būsim cieši kopā, mazākas bažas, ka […]

Sludinājumi