Daudziem jauniešiem kārtējais skolas vai studiju gads jau beidzies vai pavisam drīz beigsies, un vasara varēs sākties. “Druva” uz diskusiju par to, kā vislabāk pavadīt vasaru, aicināja vairākus jauniešus.
Galvenais, par ko runā jaunieši, ir darbs vasarā. Tas priecē, jo jaunieši ļoti nopietni izsakas par iespēju vasarā gūt darba pieredzi, pelnīt naudu un tā bagātināt savu brīvo laiku.
Diskusijā piedalījās Amanda Lemeša no Taurenes, Artūrs Pipija no Priekuļiem, kā arī cēsnieces Laura Kubliņa, Laura Putniņa un Kristīne Aide.
– Vai jums jau ir vasaras plāni, kurus noteikti gribētos piepildīt?
Amanda: – Vēl lielu plānu nav. Pēc mācību gada vispirms vēlos nedaudz atpūsties. Tad gribēšu satikt savus draugus un, protams, nāksies palīdzēt arī mammai mājas darbos.
Laura K: – Es biju ieplānojusi vasarā strādāt Cēsu pansionātā, bet diemžēl tas nesanāks. Tagad domāju, ko darīšu, bet laikam jau galvenais man būtu iespēja strādāt.
Kristīne: – Vasaras sākumā pastrādāšu nedaudz, tad noteikti vēlos aizbraukt uz jūru, satikties ar draugiem, būs arī jāpalīdz vecākiem.
Laura P.: – Arī man būs jāiet talkā vecākiem. Mums ir ģimenes māja, būs jāravē, bet noteikti pietiks laika arī atpūtai.
Artūrs: – Es laikam gribētu tikai strādāt un strādāt. Mācību gads būs pabeigts, vasarā vienkārši gribas pastrādāt un pelnīt naudu. Jau tagad ik dienas meklēju darbu. Skatos sludinājumus internetā. Ceru, ka kaut ko noderīgu atradīšu. Klausos arī, ka tas daudziem jauniešiem ir aktuāli.
– Saprotu, ka daudziem vidusskolas vecuma jauniešiem darbs vasarā ir viena no lielākajām vēlmēm.
Amanda: – Domāju, daudzi jaunieši vēlas vasarā strādāt. Taču es nedzīvoju Cēsīs, un ārpus pilsētas darbu atrast vasarā ir vēl grūtāk. Piemēram, Taurenē, nezinu nevienu darba devēju, kurš jauniešus ņemtu vasaras darbā. Zinu, ka daži brauc uz Vecpiebalgas pusi kādā saimniecībā lasīt upenes, taču tā, ka varētu strādāt veikalā, pašvaldībā vai kur citur, tā nav. Manuprāt, laukos lielākā jauniešu iespēja strādā ir savu vecāku saimniecībā. Ja man būtu iespēja, noteikti vēlētos vasarā kādu laiku pastrādāt un nopelnīt kabatas naudu. Man pat nebūtu svarīgi, ko darīt, ka tikai būtu algots darbs.
Laura K.: – Piekrītu Amandai – ir liels izaicinājums vasarā atrast darbu. Tas nav viegli.
Kristīne: – Daudzi uzņēmēji nevēlas darbā pieņemt nepilngadīgas personas. Tā ir liela atbildība un daudz ierobežojumu, kas uzņēmējiem droši vien nepatīk. To jau arī mēs saprotam. Taču jauniešiem ir svarīgi, lai viņiem būtu sava nauda un viss nebūtu jāprasa vecākiem. Tādēļ jau arī esam gatavi strādāt.
Artūrs: – Darbs ir ļoti svarīgs… Darbs pat mērkaķi padarīja par cilvēku. (smejas). Man jau ir pietiekami liela darba pieredze, jo ir sanācis diezgan daudz pastrādāt. Esmu bijis iepakotājs, krāvējs, pārdevējs, apsargs un vēl daudz kas cits. Arī šai vasarai ļoti nopietni meklēju darbu. Turklāt, ja neskaita pāris specifiskus darbus, esmu ar mieru strādāt jebko. Tiesa gan, tikko atcerējos kasiera darbu veikalā. Tur gan var ātri sabojāt veselību, bet tas cits stāsts, turklāt katram varbūt sava pieredze.
Laura P.: – Darbu atrast ir grūti. Domāju, paveicas tiem, kuri var iekārtoties darbā pie ģimenes locekļiem vai draugiem. – Ko vēl šovasar jāpagūst izdarīt?
Amanda: – Laikam jau galvenais atpūsties, lai rudenī atkal ir spēks atgriezties skolā. Noteikti būs kādas izklaides.
Kristīne: – Droši vien jau tikpat ātri, cik pagāja skolas mācību gads, paies arī vasara. Tādēļ ir ļoti svarīgi, ka jaunieši izplāno visu, ko vēlas brīvlaikā izdarīt un izbaudīt. Citādi viss aiziet pašplūsmā un pienāks brīdis, kad atkal būs jāiet uz skolu.
Laura K.: – Man lauki ir Drustos, tur arī pavadu daļu vasaras, taču jāteic, ka, gadiem ejot, kaut kas ir mainījies. Vairs nav tādas vasaras kā bērnībā. Nezinu, kur palikuši vienaudži, nezinu, ko viņi dara brīvlaikos, bet ir pazudusi tāda kopējā vasaras garša. Pieļauju, ka daudzi patiešām ierokas mājas darbos, sēž pie datoriem un televizoriem, bērnībā vasaras brīvlaiki bija daudz interesantāki.
Amanda: – Nezinu, man liekas, ka viss atkarīgs no paša. Arī es zinu, ja vēlos tikt uz centru pie draugiem, vecāki mani aizvedīs. Ja neko nevēlos, sēžu dārzā un sauļojos. Tas jau arī atkarīgs no tā, kā mēs paši sevi noskaņojam un ko esam gatavi darīt, lai būtu interesanti.
Kristīne: – Agrāk tepat pie Cēsīm notika vasaras festivāls “Fonofest”. To apmeklēja daudz jauniešu, jo tas bija tuvu. Nav jau tādu līdzekļu, lai dotos uz lielajiem un tālajiem festivāliem.
Amanda: – Vēl vasaras piedzīvojumus veido kopā ar ģimeni pavadītie brīži. Mēs katru vasaru visi kaut kur kopā aizbraucam. Kaut vai tepat Latvijā vai Baltijas valstīs redzam ko interesantu.
Laura. P.: – Jā, noteikti vasaras emocijas veido kāds ceļojums. Arī es mēģinu ik vasaru kaut kur aizbraukt.
Amanda: – Bet man vasara sāksies ar Jāņu nosvinēšanu.
– Vai plānojat, ko vēlaties nopirkt par nopelnīto naudu?
Laura: – Es labprāt naudu tērētu jaunam apģērbam. Tas meitenēm svarīgi.
Artūrs: – Mans mērķis ir speciālais cīņas zobens. Tas hobijam un izklaidēm.
Kristīne: – Vēlos iegādāties velosipēdu, bet tas nozīmē, ka daudz jāstrādā. Liene Lote Grizāne
Komentāri