Trešdiena, 17. decembris
Vārda dienas: Hilda, Teiksma

Vasara ne tikai atpūtai, bet arī darbam

Druva
08:48
10.06.2014
128
Jaun Lpp Laura Putnina 1

Daudziem jauniešiem kārtējais skolas vai studiju gads jau beidzies vai pavisam drīz beigsies, un vasara varēs sākties. “Druva” uz diskusiju par to, kā vislabāk pavadīt vasaru, aicināja vairākus jauniešus.

Galvenais, par ko runā jaunieši, ir darbs vasarā. Tas priecē, jo jaunieši ļoti nopietni izsakas par iespēju vasarā gūt darba pieredzi, pelnīt naudu un tā bagātināt savu brīvo laiku.

Diskusijā piedalījās Amanda Lemeša no Taurenes, Artūrs Pipija no Priekuļiem, kā arī cēsnieces Laura Kubliņa, Laura Putniņa un Kristīne Aide.

– Vai jums jau ir vasaras plāni, kurus noteikti gribētos piepildīt?

Amanda: – Vēl lielu plānu nav. Pēc mācību gada vispirms vēlos nedaudz atpūsties. Tad gribēšu satikt savus draugus un, protams, nāksies palīdzēt arī mammai mājas darbos.

Laura K: – Es biju ieplānojusi vasarā strādāt Cēsu pansionātā, bet diemžēl tas nesanāks. Tagad domāju, ko darīšu, bet laikam jau galvenais man būtu iespēja strādāt.

Kristīne: – Vasaras sākumā pastrādāšu nedaudz, tad noteikti vēlos aizbraukt uz jūru, satikties ar draugiem, būs arī jāpalīdz vecākiem.

Laura P.: – Arī man būs jāiet talkā vecākiem. Mums ir ģimenes māja, būs jāravē, bet noteikti pietiks laika arī atpūtai.

Artūrs: – Es laikam gribētu tikai strādāt un strādāt. Mācību gads būs pabeigts, vasarā vienkārši gribas pastrādāt un pelnīt naudu. Jau tagad ik dienas meklēju darbu. Skatos sludinājumus internetā. Ceru, ka kaut ko noderīgu atradīšu. Klausos arī, ka tas daudziem jauniešiem ir aktuāli.

– Saprotu, ka daudziem vidusskolas vecuma jauniešiem darbs vasarā ir viena no lielākajām vēlmēm.

Amanda: – Domāju, daudzi jaunieši vēlas vasarā strādāt. Taču es nedzīvoju Cēsīs, un ārpus pilsētas darbu atrast vasarā ir vēl grūtāk. Piemēram, Taurenē, nezinu nevienu darba devēju, kurš jauniešus ņemtu vasaras darbā. Zinu, ka daži brauc uz Vecpiebalgas pusi kādā saimniecībā lasīt upenes, taču tā, ka varētu strādāt veikalā, pašvaldībā vai kur citur, tā nav. Manuprāt, laukos lielākā jauniešu iespēja strādā ir savu vecāku saimniecībā. Ja man būtu iespēja, noteikti vēlētos vasarā kādu laiku pastrādāt un nopelnīt kabatas naudu. Man pat nebūtu svarīgi, ko darīt, ka tikai būtu algots darbs.

Laura K.: – Piekrītu Amandai – ir liels izaicinājums vasarā atrast darbu. Tas nav viegli.

Kristīne: – Daudzi uzņēmēji nevēlas darbā pieņemt nepilngadīgas personas. Tā ir liela atbildība un daudz ierobežojumu, kas uzņēmējiem droši vien nepatīk. To jau arī mēs saprotam. Taču jauniešiem ir svarīgi, lai viņiem būtu sava nauda un viss nebūtu jāprasa vecākiem. Tādēļ jau arī esam gatavi strādāt.

Artūrs: – Darbs ir ļoti svarīgs… Darbs pat mērkaķi padarīja par cilvēku. (smejas). Man jau ir pietiekami liela darba pieredze, jo ir sanācis diezgan daudz pastrādāt. Esmu bijis iepakotājs, krāvējs, pārdevējs, apsargs un vēl daudz kas cits. Arī šai vasarai ļoti nopietni meklēju darbu. Turklāt, ja neskaita pāris specifiskus darbus, esmu ar mieru strādāt jebko. Tiesa gan, tikko atcerējos kasiera darbu veikalā. Tur gan var ātri sabojāt veselību, bet tas cits stāsts, turklāt katram varbūt sava pieredze.

Laura P.: – Darbu atrast ir grūti. Domāju, paveicas tiem, kuri var iekārtoties darbā pie ģimenes locekļiem vai draugiem. – Ko vēl šovasar jāpagūst izdarīt?

Amanda: – Laikam jau galvenais atpūsties, lai rudenī atkal ir spēks atgriezties skolā. Noteikti būs kādas izklaides.

Kristīne: – Droši vien jau tikpat ātri, cik pagāja skolas mācību gads, paies arī vasara. Tādēļ ir ļoti svarīgi, ka jaunieši izplāno visu, ko vēlas brīvlaikā izdarīt un izbaudīt. Citādi viss aiziet pašplūsmā un pienāks brīdis, kad atkal būs jāiet uz skolu.

Laura K.: – Man lauki ir Drustos, tur arī pavadu daļu vasaras, taču jāteic, ka, gadiem ejot, kaut kas ir mainījies. Vairs nav tādas vasaras kā bērnībā. Nezinu, kur palikuši vienaudži, nezinu, ko viņi dara brīvlaikos, bet ir pazudusi tāda kopējā vasaras garša. Pieļauju, ka daudzi patiešām ierokas mājas darbos, sēž pie datoriem un televizoriem, bērnībā vasaras brīvlaiki bija daudz interesantāki.

Amanda: – Nezinu, man liekas, ka viss atkarīgs no paša. Arī es zinu, ja vēlos tikt uz centru pie draugiem, vecāki mani aizvedīs. Ja neko nevēlos, sēžu dārzā un sauļojos. Tas jau arī atkarīgs no tā, kā mēs paši sevi noskaņojam un ko esam gatavi darīt, lai būtu interesanti.

Kristīne: – Agrāk tepat pie Cēsīm notika vasaras festivāls “Fonofest”. To apmeklēja daudz jauniešu, jo tas bija tuvu. Nav jau tādu līdzekļu, lai dotos uz lielajiem un tālajiem festivāliem.

Amanda: – Vēl vasaras piedzīvojumus veido kopā ar ģimeni pavadītie brīži. Mēs katru vasaru visi kaut kur kopā aizbraucam. Kaut vai tepat Latvijā vai Baltijas valstīs redzam ko interesantu.

Laura. P.: – Jā, noteikti vasaras emocijas veido kāds ceļojums. Arī es mēģinu ik vasaru kaut kur aizbraukt.

Amanda: – Bet man vasara sāksies ar Jāņu nosvinēšanu.

– Vai plānojat, ko vēlaties nopirkt par nopelnīto naudu?

Laura: – Es labprāt naudu tērētu jaunam apģērbam. Tas meitenēm svarīgi.

Artūrs: – Mans mērķis ir speciālais cīņas zobens. Tas hobijam un izklaidēm.

Kristīne: – Vēlos iegādāties velosipēdu, bet tas nozīmē, ka daudz jāstrādā. Liene Lote Grizāne

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Uz “Mākslas šķūni” pēc dāvanām

06:28
17.12.2025
8

Šķūnis Pētera Rozenberga Cēsu pilsētas Mākslas skolas    pagalmā nedēļas nogalē bija izgaismots, skanēja mūzika un piesaistīja ikviena garāmgājēja uzmanību. “Mums ir šķūnis, kuru var pārvērst par “Mākslas šķūni”,” saka pedagoģe, Ziemassvētku tirdziņa projekta vadītāja Ilma Strazdiņa. Te skolas audzēkņi agrāko gadu tieši tirdziņam    radītie darbi salikti kā izstādē, izgaismoti. Gleznas, zīmējumi, grafikas, keramika, […]

Jauniešu mājas popularizēšanai rada video

05:16
11.12.2025
92

Cēsīs daudzus gadus darbojas Jauniešu māja, kur jaunajiem cilvēkiem ir iespēja kopā saturīgi pavadīt brīvo laiku, kā arī izaicināt sevi, organizējot dažādus jauniešiem interesantus pasākumus. Jauniešu mājā darbojas arī 12. klases skolniece Annija Līce. Viņa bija aizdomājusies, kāpēc šo vietu neapmeklē vairāk jauniešu, kas tam varētu būt par iemeslu. Un, tā kā viņas vien­audžiem ikdienas […]

Pirmais Vidzemes reģiona konkurss pūšaminstrumentu spēlē

05:11
10.12.2025
127

Alfrēda Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskolā (AKCMV) norisinājās pirmais Vidzemes reģiona mūzikas skolu audzēkņu konkurss pūšaminstrumentu spēlē “Wenden Wind”. Tajā piedalījās 43 dalībnieki no Vidzemes, tajā skaitā pieci no AKCMV un četri no Jaunpiebal­gas Mūzikas un mākslas skolas. Konkursa nosaukumā simboliski apvienots senais Cēsu pilsētas vārds “Wenden” un pū­šaminstrumentu starptautiskā skanējuma vārds “Wind”, akcentējot gan vietējo […]

Izmest ēdienu, kaitēt videi un radīt zaudējumus sev

05:55
04.12.2025
54

Todien Priekuļu pamatskolā valdīja liela rosība – notika diskusijas, sarunas, meistarklases – , un  viss tikai par pārtiku. Gan to, ko ēdam un neapēdam, bet izmetam atkritumos, gan kā to izmantot ilgāk. Priekuļu pamatskolai ir ekoskolas statuss. Audzēkņi arī ikdienā izzina un cenšas ievērot videi draudzīgas dzīves pamatus. “Skolā ir nopietna pieeja videi un ilgtspējīgiem […]

"Draudzīgie" – skola, kur mācās skolēni un skolotāji

05:51
02.12.2025
193

“Druva” ar Draudzīgā Aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāzijas (DACVĢ) direktoru Oskaru Kaulēnu un direktora vietnieci izglītības jomā Līgu Piksi-Zvirbuli tiekas, lai runātu par skolas 35. jubileju, bet tieši šajās dienās skolas vadība saņēmusi vairākus apbalvojumus par veiksmīgu darbu. Skolas direktoram piešķirta Cēsu novada pašvaldības “Gada balva izglītībā” kategorijā “Vadītājs-līderis”, bet pēc sarunas uzzinām, ka L. Pikse-Zvirbule […]

Plāceņi un ievārījums no miziņām

05:04
30.10.2025
140

Vidzemes Tehnoloģiju un dizaina tehnikuma (VTDT) audzēkņi līdzdarbojas Cēsu novada pašvaldības iniciatīvai “Dalies ar pārtiku Cēsu novadā”. Lai Cēsu novadniekos iedzīvinātu apzinātu un arī apzinīgāku attieksmi pret pārtikas atkritumiem, nupat tautā laisto tālruņu lietotni “Whatsapp” un sociālā medija “Facebook” kontu produktu bezmaksas apmaiņai iecerēts papildināt arī ar studentu pārbaudītām ēdienu receptēm, kur sastāvdaļās ir visiem […]

Tautas balss

Klientus necenšas piesaistīt

15:11
13.12.2025
31
Lasītāja I. raksta:

“Cēsīs “Latvijas Pasta” nodaļa tagad atrodas tirdzniecības centrā “Solo”. Ieejot lielajā ēkā, grūti saprast, kur atrodas pasts. Ir gan izlikta plāksne ar norādi, bet to var arī nepamanīt. Informācijas statīvs novietots uz grīdas, savukārt košie un pamanāmie veikalu nosaukumi virs tirdzniecības telpu durvīm neapzināti liek starp tiem meklēt pasta nosaukumu. Cilvēks skatās un nesaprot, kur […]

Latvijas preces - dārgas

15:11
13.12.2025
29
Seniore M. raksta:

“Visur mudina pirkt Latvijas pārtikas preces. Bet, kad veikalā paskatās, cik tās maksā, tomēr jāizvēlas ievestie produkti. Ne­zinu, vai pie vietējās produkcijas augstajām cenām vainojami tirgotāji vai ražotāji, bet kaut kas tur nav kārtībā. Vēl arī jāsaka, ka ne vienmēr vietējā produkta garša ir labāka nekā importētajām precēm. Protams, tas ir gau­mes jautājums, bet man […]

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
42
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
44
1
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
42
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Sludinājumi