Līgatnē dzīvo un vietējā ikdienā iejūtas divas meitenes no ārzemēm. Proti, beļģiete Donotienne un vāciete Helke.
Abas meitenes “Druva” sastapa Amatu mājā Līgatnes pilsētā, kur viņas pavadīja laiku pēc mācībām skolā. Abas smaidīgas, ar dzīvi apmierinātas un gatavas interviju sniegt latviešu valodā, kas viņām izdevās diezgan labi.
Meitenes stāsta, ka ir organizācijas “AFS Latvija” apmaiņas studentes, kas Latvijā ieradušās pagājušā gada augustā. Donatienne bilst, lai arī iepriekš neko daudz par Latviju nebija dzirdējusi, tomēr zinājusi, ka Latvija ir Eiropas Savienības dalībvalsts. Jauniete teica: “Es dzīvoju Beļģijā, un mums katru gadu jāmācās par Eiropas Savienību un jāzina jaunās dalībvalstis. Tik daudz par Latviju es zināju, vairāk gan neko.” Arī Helke norāda, ka iepriekš par Latviju daudz neko nebija dzirdējusi.
Abas meitenes jau gadu pavadījušas Latvijā, iepazinušas tradīcijas, kultūru, viņas smaidot saka, ka neaizmirsīs konfektes “Gotiņa”, saldo ēdienu debesmannu un daudzus jaukos cilvēkus, kuri sastapti un iemīlēti.
Vāciete Helke bilst, ka viņai atmiņā palikuši valsts svētki 18. novembrī. “Vācijā mēs nesvinam valsts svētkus, tādēļ šī diena ar parādi, cilvēku pūļiem un salūtu palikusi prātā ļoti spilgti. Tāpat jāteic, ka ļoti patika Lieldienas, jo mēs Vācijā olas krāsojam ar sintētiskajām krāsām, bet šeit jūs to darāt sīpolu mizās un tējā. Tas bija interesanti,” norāda Helke.
Runājot par atšķirīgo, Donatienne min skolas ikdienu un izglītības sistēmu Latvijā. Lielākais pārsteigums viņai bijis tas, ka klasē var būt četri vai seši skolēni. Arī citas lietas ir tādas, kas atšķiras.
“Te, piemēram, jums ir lielie eksāmeni, beidzot 9. un 12. klasi, bet Beļģijā divas reizes gadā ir katra paša skolotāja sastādīts, ne valsts eksāmens. Un tādu 9. vai 12. klases mega lielo eksāmenu, kuros jāzina it kā viss no iepriekš mācītā, nav. Turklāt ar mani ir tā, ka 12. klasi pērn pabeidzu Beļģijā, bet šogad vēl vienu reizi to izdarīšu Līgatnē. Esmu priecīga un gaidu, kāds būs izlaidums,” smaidot saka Donatienne.
Pārsteigtas abas meitenes ir arī par to, cik latvieši ir čakli dārza kopēji. Viņām gan tam ir savs skaidrojums.
Helke teic, ka bija pārsteigta, ka Līgatnē katram pie mājas ir savs dārziņš, kurā aug dārzeņi, apkārt mājai augļu koki. “Rudenī ar ģimeni vācām ābolus, spiedām sulu. Un to dara teju visi kaimiņi. Vācijā dobēs vairāk aug puķes un košumkrūmi,” saka Helke, un Donaienne šajā jautājumā pauž savu viedokli. “Bet tas ir loģiski. Latvijā ir tikai divi miljoni iedzīvotāju, Beļģijā dzīvo 11 miljoni iedzīvotāju. Platības ziņā Beļģijā jāsaspiežas daudz vairāk cilvēkiem, tas nozīmē, ka zeme mums ir krietni dārgāka un katrs pie savas mājas nevar atļauties lielas zemes platības, dārzus.”
Meitenes runā arī par latviešu valodu un to, cik viegli vai grūti ir iemācīties svešu valodu. Viņas norāda, ka sākumā licies pavisam traki, jo nav bijis ne jausmas, kā teikumā sadalās vārdi un vai vispār latviešu valoda ir valoda. Tagad gan abas brīvi komunicē latviski un ir priecīgas, ka to izdevies iemācīties samērā īsā laikā.
Tā kā drīz beigsies mācību gads un jau jūlija sākumā meitenes dosies atpakaļ uz mājām Beļģijā un Vācijā, prasu, kas būs pirmais, ko viņas tur izdarīs. Neskaitot to, ka abas grib vispirms satikt un samīļot ģimeni, Donatienne bilst, ka dosies nopirkt frī kartupeļus, kas Beļģijā ir īpaši gardi, bet Latvijā tādus nopirkt nav iespējams. Tāpat viņa jau zina, ka pēc atgriešanās mājās kopā ar draugiem dosies uz vietējo folkfestivālu. Savukārt Helke bilst, ka ļoti sailgojusies pēc Vācijas ēdieniem un garšām – maizes, pašu slaukta govs piena un daudz kā cita.
“Es dzīvoju laukos, mums ir neliela saimniecība, ir arī gotiņa. Es laikam vienkārši ieturēšu maltīti ar savējiem,” smaidot sacīja Helke.
Abas meitenes ir priecīgas par iespēju gadu dzīvot un mācīties Latvijā. Viņas norāda, ka šādas apmaiņas programmas ir lieliska iespēja paplašināt redzesloku, iepazīt daudz jauna.
“Organizācija “AFS Latvija” noteikti mums pavēra durvis un deva iespēju ieraudzīt kaut ko vairāk. Turklāt no visiem šī gada apmaiņas studentiem, kas Latvijā ieradušies no dažādām pasaules valstīm, dzirdam daudz pozitīva. Man patīk Latvija, un te atgriezīšos vēl ne reizi vien,” bilda Donatienne, kurai piekrita arī Helke. Liene Lote Grizāne
Komentāri