Nereti vidējās un vecākās paaudzes cilvēki uzskata, ka jaunieši neko vairāk nedara, kā sēž pie datora vai televizora, taču daudzi jaunie cilvēki brīvo laiku velta sportiskiem vaļaspriekiem. Viens no tādiem ir vaivēnietis Modris Skrastiņš, kurš šogad sācis nodarboties ar kalnu riteņbraukšanu. Viņš ne tikai pats montē sev velosipēdu, bet arī veido ekstrēmas meža trases, kas vajadzīgas šim sporta veidam. Modris brauc ar MTB kalnu velosipēdu, kas pielāgots downhill sacensībām – ekstrēms nobrauciens pa trasi, kurā pārvarami dažādi šķēršļi. Interesi par sporta veidu pārņēmis no draugiem, kas saistīti ar šāda veida riteņbraukšanu. „Parastie kalnu riteņi ir ar augstiem rāmjiem un paredzēti vienkāršiem nobraucieniem, taču mans divritenis ir speciāli pielāgots, lai ar to būtu iespējams lēkāt pa tramplīniem, lai tas būtu stabils. Velosipēdu taisu pats, salieku no detaļām, kuras pērku atsevišķi, pats arī to remontēju, uzlaboju,” stāsta Modris, kurš piemin, ka velosipēda montēšanai nepieciešams samērā ilgs laiks. Pirmā riteņa salikšana Modrim prasīja gandrīz divus mēnešus, jo viss bijis jauns un nezināms. Sākumā jaunietis nav pat iedomājies, ka iespējams no detaļām pašam samontēt braucamo, taču, konsultējoties ar draugiem un lūdzot pēc padoma, tas izdevies. Nākamais divritenis izveidots īsākā laikā, jo pamata principi jau bija zināmi. Pašlaik par spīti tam, ka īstā braukšanas sezona beigusies, darbu netrūkst. Modris ķēries klāt nākamajam velosipēdam, jo gatavojas pavasarim, kad vēlas piedalīties arī downhill sacensībās. Jaunietis atzīst, ka viņa mērķis nav cīnīties par vietām, galvenais ir prieks par braukšanu. Modris ir Rīgas Stradiņa universitātes students, tagad brīvā laika ir mazāk nekā vasarā, taču par spīti tam viņš katru nedēļas nogali brauc uz Vaivi, lai savu sporta veidu nepamestu novārtā. Modris strādā gan pie jauna velosipēda izveides, gan savu prasmju pilnveidošanas.
Jaunietis atzīst, ka vēlētos, lai kāda Cēsu apkārtnes pašvaldība uzņemtos iniciatīvu popularizēt šo sporta veidu un padarītu to jauniešiem pieejamāku. „Kopā ar draugiem mēs pašlaik esam izveidojuši trasi ar vairākām virāžām un tramplīniem privātā teritorijā, taču nebūtu slikti, ja arī pašvaldības par to padomātu. Pilsētās tiek veidoti skeitparki, basketbola, futbola laukumi, taču par šādām trasēm mežā nav bijusi runa. Pirms kāda laika vēl aizbraucām uz Priekuļiem, jo tur savulaik bijusi līdzīga trase, taču, protams, viss bija aizaudzis. Zinu, ka ir pilsētas, kur ļoti veiksmīgi apvienota slēpošana un kalnu riteņbraukšana. Ziemā trasēs ir iespējams slēpot, jo ir ierīkoti arī pacēlēji, bet vasarā var izveidot trasi ar tramplīniem un virāžām riteņbraukšanai. Domāju, mūsu apkārtnē arī ir iespējams ko tādu radīt, vietas taču netrūkst. Šādās trasēs braucēji varētu attīstīt prasmes, un šis aizraujošais sporta veids varētu būt lieliska alternatīva dzeršanai vai sēdēšanai pie datora, kas ir daudzu jauniešu ikdiena,” pārliecināts Modris. Modris atzīst, ka viņam pašlaik riteņbraukšana ir neatņemama ikdienas sastāvdaļa. „Velosipēds man ir patīkams brīvā laika pavadīšanas līdzeklis, kas sniedz ne tikai atpūtu, bet arī fizisko slodzi. Pat Rīgā regulāri mēģinu atrast laiku, lai kaut nedaudz pabrauktu,” stāsta jaunietis. Viņš arī atzīst, ka kopā ar draugiem jau tiek kalti plāni, kuri ietver jaunu trašu izveidi, piedalīšanos sacensībās, inventāra uzlabošanu un tehnikas pilnveidošanu. Vai šī aizraušanās varētu pāraugt profesionālā sportā? Modris vērtē, ka tāds nav viņa mērķis, taču ja tas notiktu, bēda nebūtu. „Pašlaik šī braukšana ir hobija līmenī, man ir prieks, ka starp dažādajiem riteņbraukšanas novirzieniem esmu atradis savu, kas man sniedz lielu gandarījumu,” stāsta Modris.
Zane Ieviņa
Komentāri