Zinu – eksāmenu noliksiet! Tā par saviem audzēkņiem, kuriem pavasarī angļu valodas eksāmens, jau tagad saka skolotāja Inese Aide.
Būdama ar lielu pieredzi svešvalodas mācīšanā, Inese prot motivēt audzēkņus. Arī šajā mācību gadā pedagoģe nav atkāpusies no pārliecības, ka izlaiduma klases audzēkņi ir īpaši motivējami svešvalodas apgūšanā. Inesei Aidei ir pieredze, kuru viņa no gada gadā ņem vērā, lai audzēkņi sastaptos ar vienaudžiem no citām zemēm. Tad jauniešiem ir lietišķa nepieciešamība sazināties angliski, turklāt ne tik daudz ar pieaugušajiem, kā ar vienaudžiem.
Šajā rudenī Cēsu Bērzaines pamatskolas – attīstības centra trīs 9. klases skolēni – Una Valce, Ralfs Rudzītis un Kristofers Nordvigs -, kā arī Emīlija Rūta Samoviča no 8. klases bija ceļa jūtīs. Prasme sarunāties angliski jauniešiem deva iespēju doties vēl nepieredzētā piedzīvojumā – apmeklēt Turciju un tikties ar turku pusaudžiem. Ieradās arī vienaudži no Polijas, Vācijas un Spānijas. Dzīvošana viesnīcā nebija paredzēta. Programmas “Erasmus +” finansētais izglītības veicināšanas un pasaules iepazīšanas brauciens paredzēja, ka ciemos atbraukušie dzīvo ģimenēs. Tas nozīmē, ka ne rītos, ne vakaros skolotāju līdzās nebija. Ieriekš nebija zināms, vai vecāki, kuri laipni aicinās apmesties, zinās angļu valodu. Tātad saziņā jāpakļaujas uz vienaudžu prasmēm.
Skolotājas Inese Aide un Sigita Kažoka pēc ceļojuma par saviem audzēkņiem saka tikai labus vārdus. Ceļojuma moto “Ēd labāk, kusties vairāk, dzīvo labāk” piepildījies, nemaz nerunājot par svešvalodas intensīvu lietojumu. Kā jau lidojumos, kad jāpārsēžas no vienas lidmašīnas citā, mēdz būt, nākas saskarties arī ar neērtībām vai pat negaidītām situācijām. Tā noticis arī ar Cēsu skolotājām un viņu audzēkņiem. Izlidošana uz Turciju aizkavējusies, un cēsnieku kompānija uz laiku iesprūdusi vienā no izlidošanās zālēm. Un te arī radusies nepieciešamība mobilizēties un konkrēti rīkoties svešas valsts lidostā.
“Uzticēju 9. klases puišiem sekot līdzi paziņojumiem uz lidostas tablo, lai mēs nenokavētu pārcelto reisu. Man ne brīdi neradās šaubas, ka skolēni to nevarētu paveikt. Uzņēmība un valodas prasmes ir,” ceļojuma sarežģījumus, kas pēc būtības dramatiski nav bijuši, atceras Inese Aide. Arī skolēni “Druvai” apgalvoja to pašu – pedagogu uzticētais uzdevums lidostā nepalaist garām gaidīto informāciju bijis izpildāms. Galvenais, ka bijušas valodas zināšanas.
Una Valce no 9. klases, nokļūstot pie viesģimenes Turcijā, secinājusi, ka vienaudža vecāki neprot runāt angliski, bet tas nav pārsteidzis. Arī Latvijā ne visu bērnu vecāki to apguvuši. Galvenā bijusi attieksme, un to Una Valce sakās izbaudījusi, tajā skaitā novērtējot atšķirības latviešu un turku kultūrā, ēšanas paradumos un pārtikas atšķirībās.
Moto – ēd labāk, kusties vairāk, dzīvo labāk – ir daudz kur Latvijā, arī Cēsu skolā, kurā pusaudži mācās. Ceļojums uz Turciju, tikšanās arī ar citu Eiropas valstu vienaudžiem latviešiem likusi domāt, ka kustīgs dzīves veids cieņā ne tikai viņu skolā. Par to liecinājuši stāstījumi, sniegti angļu valodā un attēlos.
Tāli braucieni, pārsēšanās lidostās – tas gan nogurdinājis. Sasniegt tūkstošiem kilometru tālu valsti prasa spēkus un pacietību. Taču skolotājas I.Aides spēja no gada gadā sagādāt vecāko klašu skolēniem dzīves skolu caur ceļojumu un motivāciju mācīties cītīgāk ir apbrīnas vērta. Cēsu skolotājām bija jārēķinās ar laika un spēku ieguldījumu. Vispirms bija darba sarunas Slovēnijā, kurās, strādājot kopā ar ārzemju kolēģiem, sastādīta starptautiska izglītības programma, kas turpinās.
Komentāri