To, ka Cēsu Mākslas skolai ir draugi – mākslinieki Lietuvā, tagad varēs uzzināt ne tikai Cēsīs, bet arī Priekuļos.
Cēsu Mākslas skolas filiāle Priekuļos jūlijā bija izraudzīta par vietu, kur latviešiem un lietuviešiem kopīgi un visai radoši pastrādāt koktēlniecībā. Tā kā tas notika Puķu draugu saieta laikā, tad ne tikai dārznieces, arī koktēlniekus saistīja puķe kā mākslas tēls. Cēsīs pavasarī sazāģētās papeles lielos gabalos – 50 līdz 60 cm diametrā – tagad nevar pazīt. No kokiem ir uzplaukušas puķes.
Papeļu puķes prasmīgi izaudzējis Cēsu Mākslas skolas koktēlniecības nodaļas direktors Vilnis Kļaviņš, aicinot sev līdzās darboties arī bijušo audzēkni Kārli Bošu. Jaunietis gan mākslas skolu ir beidzis, tāpat kā šovasar ar labiem panākumiem absolvējis arī Cēsu profesionālo vidusskolu, lai nākotnē kļūtu par pieprasītu speciālistu. Arī Viļņa Kļaviņa kolēģis Lietuvā – Alitus Mākslas koledžas pedagogs un direktors Arvīds Švirmickis – koka puķu audzēšanā Priekuļos piedalījās kopā ar diviem saviem audzēkņiem.
Tā nebija pirmā šāda veida sadarbība Cēsu un Alitus skolām, un, lietuviešiem aizbraucot uz mājām, ir palikušas cerības, ka tā radoši turpināsies.
Lai puķu un saules pielietais dārziņš Priekuļos taptu vēl plašāks, koktēlniecības darbu radīšanas dienā bija aicināti strādāt arī profesionāļi – brāļi Aigars un Ivars Rūrāni. Tagad vienam no ziemcietīgā dārza idejas radītājiem Priekuļos – ainavu arhitektam Jānim Sirlakam – jārada papildu apstākļi, lai koka puķes ziedētu pēc iespējas ilgāk.
Tā kā koks visvairāk cieš no mitruma, un zeme Latvijā tāda mēdz būt teju pastāvīgi, tad Vilnis Kļaviņš cer, ka izdosies iecerētais un priekulieši papeles pacels virs zemes, pašu koku impregnēs, un pūšanas process tādējādi tiks krietni aizkavēts.
Kā klājas koktēlniecības darbiem pašās Cēsīs – to mākslas skolas pedagogs Vilnis Kļaviņš šovasar gāja novērtēt Maija parkā. Tur pašiem mazākajiem cēsniekiem ir zvēru dārziņš no koka figūrām – koktēlnieka izveidotām pirms gadiem astoņiem. Tēlnieks konstatējis, ka koka zvēri cietuši ne tikai no mitruma, bet arī no ļoti biežās apmīļošanas vai, iespējams, no dabas iepazīšanas ar taustes un raustīšanas metodi, kas nav nekas slikts.
Meistars pastrādāja, jo visu var labot. Tagad zirneklim no jauna ir radītas kājas, bruņurupucim ir izzāģēta un uzlikta uz muguras jauna mājiņa. Beciņu vietā, kuras laika apstākļu ietekmē patiešām pāraugušas, tagad ir uzziedējušas puķītes. Savukārt meža zvēri un putni, kas satupuši parkā uz sētas, pateicoties koktēlniekam, ir atkal tikuši pie purniņiem un ausīm, pie knābjiem un spārniem. Mairita Kaņepe
Komentāri