Turpmāk reizi mēnesī jauniešu lapas spēlē „Divkauja” tiksies divi jaunieši, atbildēs uz jautājumiem, parādot savu kreativitāti un asprātību. Bet kāds cits jaunietis vērtēs atbildes un punktu vietā piešķirs piparkūkas, zvaigznes, čiekurus, acis vai banānus (kā nu kuro reizi).
Vēlāk sekos arī pusfināls un fināls, kurā vēlreiz tiksies asprātīgāko vai varbūt vienkārši patiesāko atbilžu sniedzēji, kuri reizē būs lielākā punktu skaita ieguvēji. Rezultātā (nākamgad ap šo laiku) titulēsim pirmo un galveno divkauju uzvarētāju.
Pirmās divkaujas tēma – Ziemassvētki. Uz jautājumiem atbild Madara Martinsone un Liene Mihaļova.
– Ziemassvētki ir… Liene: – …labestības laiks. Madara: -…tie ir gaiši ģimenes svētki.
– Bez kā nevarat iedomāties šos svētkus? Liene: – Bez Ziemassvētku eglītes. Arī bez ģimenes. Madara: – Jā, bez eglītes un piparkūkām. Un dzejoļu skaitīšanas.
– Vai ticat Ziemassvētku vecītim? Liene: – Vairs ne. Kad man bija seši gadi, uz māju bija atnācis Ziemassvētku vecītis. Bet tad, kad ģērbās nost, nokrita bārda. Tad sapratu, ka viņš nav īsts. Madara: – Ticu, ka viņš ir. Bet zinu, ka viņam visā pasaulē ir ļoti daudz palīgu, ar tiem arī parasti nākas saskarties.
– Vai šajā laikā mēdzat apdāvināt draugus? Ko dāvināt? Liene: – Draugus apdāvinu. Cenšos kaut ko pati uztaisīt, lai dāvaniņa būtu personiska. Man no Ziemassvētku dāvanām prātā palicis draudzenes dāvinātais kaktusiņš, kas vēl joprojām aug. Madara: – Es arī savus draugus apdāvinu. Pagājušajā gadā katram uzcepu pa lielai piparkūkai. Man ir svarīgi Ziemassvētkos atcerēties draugus un sagādāt kādu pārsteigumu.
– Kādam ēdienam noteikti jābūt Ziemassvētku galdā? Liene: – Kāpostiem un cūkgaļas cepetim. Madara: – Zirņiem noteikti. Un pēdējos gados noteikti ir arī kāds saldais ēdiens. Pati labprāt to arī gatavoju.
– Ar ko rotājat eglīti? Liene: – Eglīti tradicionāli rotājam ar krāsainiem bumbuļiem. Rotāšanā ierasti iesaistās visa ģimene, kaut par to atbild vecākā māsa. Madara: – Mums ir liela kaste, kurā saglabāti dažādi rotājumu. Tad ik gadu veram to vaļā un liekam lietā fantāziju. Parasti eglīti rotājam kopā ar mazo māsu. Bet mums ir tāda paraža, ka eglīte vienmēr tiek atnesta tieši Ziemassvētku rītā – 24. decembrī, jo tētim šajā datumā ir dzimšanas diena.
– Vai Ziemassvētku laikā esat iesaistījušās labdarības pasākumos?
Liene: – Esmu piedalījusies. Kādreiz darbojos Cēsu jauniešu domē. Tā bērniem ar īpašām vajadzībām organizēja eglītes. Domāju, ka Ziemassvētki ir gaišs laiks, kad visiem rodas vēlēšanās izdarīt kādu labu darbu.
Madara: – Pamatskolas mazākajās klasēs ar klasesbiedriem nesām svētku paciņas veciem ļaudīm. Šogad arī piedalījos Eņģeļu akcijā. Domāju, ka ir daudzi, kuriem nepieciešama palīdzība, tādēļ labi, ka šādās akcijās cilvēki iesaistās. – Vai ticat Ziemassvētku brīnumam? Un kas tas pēc jūsu domām ir? Liene: – Brīnums ir tas, ka katru gadu ap šo laiku cilvēki kļūst labestīgāki un gaišāki.
Madara: – Atminos vienus Ziemassvētkus, kad dārzā bija uzziedējusi pienene. Tas bija brīnums.
– Kuru draugu, paziņu iesakāt nākamajai jauniešu lapas Divkaujai? Liene: – Kristapu Jaunzemu. Madara: – Ivaru Ķirsi.
Jānis Vīksna, fotogrāfs: – Cītīgi izlasot abu meiteņu atbildes, nolēmu, ka Lienei dodu 6,5 piparkūkas, bet Madarai arī par pieneni Ziemassvētku dienā 8,5 piparkūkas.
Komentāri