Sākot ar 2015.gada 1.septembri skolas Latvijā varēs izvēlēties informātiku mācīt jau no 1.klases, žurnālistiem pastāstīja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) valsts sekretāre Sanda Liepiņa. Viņa norādīja, ka no 1.-3. klasei IZM ieteiktu informātiku mācīt integrēti, informātikas skolotājam nākot palīgā citu jomu skolotājiem. “Daudz var izdarīt skolotāji sadarbojoties,” ieteikumu komentēja Liepiņa. Pēc IZM plāniem, atsevišķu mācību priekšmetu “Datoriku” varētu ieviest no 4.-6. klasei, savukārt no 7.-9.klasei, jau paredzot mācību programmu ar programmēšanas elementu apguvi. Informātikas mācīšanai no nākamā gada būtu sagatavoti arī programmu paraugi, kas dotu dažādas iespējas skolām izvēlēties mācību veidu. Pilotprojekts sāktos nākamgad, bet 2018./2019.mācību gadā datorprasmju apguve jau sākumskolā varētu kļūt par kompetenču pieejā balstītu standartu. Kā norādīja Liepiņa, jaunu standartu ieviešana nenotiek viena gada laikā. Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas (LIKTA) prezidente Signe Bāliņa norādīja, ka LIKTA sadarbībā ar Latvijas Informātikas skolotāju asociāciju piedāvātu atsevišķas informātikas stundas nodrošināt vienu reizi nedēļā no 2. līdz pat 12.klasei. Pirmajā klasē bērniem vispirms būtu jāaprod ar skolas vidi, jāiemācās lasīt un jāapgūst citas prasmes, lai pēc tam varētu apgūt informācijas tehnoloģiju (IT) prasmes. Bāliņa paskaidroja, ka aptaujājot informātikas skolotājus, secināts, ka arī paši skolotāji uzskata, ka IT prasmju apguve skolā būtu jāpilnveido un tam ir nepieciešams lielāks stundu skaits. Skolotāji arī atzinuši, ka uzlabot vajadzētu ne tikai metodiku un standartu, kam jāseko jaunākajām tendencēm, bet arī mācību materiālus. Tāpat tikai 12% informātikas skolotāju ir apmierināti ar esošajām kvalifikācijas celšanas iespējām, ko piedāvā valsts. Latvijas Informātikas skolotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Oskars Lūsis norādīja, ka šis ir piemērs arī citām nozarēm – kā degoši profesionāļi, sadarbojoties ar ministriju, var nonākt pie tā, kas bērniem ir vajadzīgs. Kā ziņots, izglītības un zinātnes ministre Mārīte Seile neatbalsta jaunu mācību priekšmetu ieviešanu, bet aicina domāt par esošo satura izmaiņām. “Tas, ka saku, ka neatbalstu vairāku jaunu priekšmetu pievienošanu mācību programmai, nozīmē, ka ir jāizšķiras par matricas struktūru, jādefinē pamatpriekšmeti, caur kuriem bērni skolā apgūst zināšanas un prasmes. Jāsaprot, ka praktiskas lietas ir integrējamas teju visos mācību priekšmetos. Es bažījos par to, ka mēs pārāk sadrumstalojam izglītības saturu, tāpēc gribētu uzstāt uz dzīvē praktiski nepieciešamu prasmju integrēšanu dažādu mācību priekšmetu saturā,” iepriekš stāstījusi ministre. LETA
Komentāri