Ziemassvētku laikā Cēsīs viesojas Krista Kokina (21 gads), kura jau vairāk nekā divus gadus dzīvo Londonā. Par Kristu rakstīju tieši pirms diviem gadiem, kad abas kopā devāmies uz attālākiem pagastiem, lai bērniem no trūcīgām ģimenēm pasniegtu jaunietes sarūpētas dāvanas. Arī tagad Krista Cēsīs nav ieradusies tukšām rokām, pirmssvētku laikā viņa gatava pati doties uz Kaivi, lai nogādātu bērniem nelielas saldumu paciņas, kā arī uzdāvinātu rotaļlietas, adītas zeķītes un pat BMX riteni. Krista atzīst, ka nebija plānojusi šajos Ziemassvētkos būt Cēsīs. Tas bijis tāds spontāns lēmums, jo paziņas no Anglijas braukuši uz Latviju, viņa nolēmusi pievienoties. “Turklāt, lai bija bēdīgi Ziemassvētkos Anglijā atstāt vienus pašus tuvos cilvēkus, tomēr gribējās apciemot vecmāmiņu, kura dzīvo Latvijā,” saka Krista un teic, ka Cēsīs vienīgās pārmaiņas, kas uzreiz pamanāmas- cilvēku kļuvis mazāk.
Par Kristas labestību “Druva” pārliecinājās jau pirms diviem gadiem, kad meitene pēc savas iniciatīvas devās pie bērniem kā Ziemassvētku rūķis. Pati bija cepusi piparkūkas, meklējusi un saiņojusi dāvaniņas. Arī šogad Krista teic, lai arī mašīnā neesot bijis daudz vietas, bet jau Anglijā sarūpējusi saldumu paciņas. “Tepat Cēsīs tirgū nopirku vilnas zeķītes bērniem, jo redzu, ka Latvijā ziema auksta. Turklāt tās pirku no dažādām tantītēm, kuras visas rindiņā sēž tirgū un gaida pircējus. Esmu nolēmusi atdāvināt kādam padsmitgadniekam savu velosipēdu, kas te Latvijā viens un noskumis stāvējis jau krietnu laiku,” norāda Krista un teic, ka viņai patīk sarūpēt citiem dāvanas ne tikai Ziemassvētku laikā, bet visu gadu. “Man vienmēr paticis palīdzēt otram. To var saukt arī par labdarību, taču skaidri zinu, ka nevaru palikt vienaldzīga, ja redzu, ka citam ir slikti. Prātā palikusi mūsu kopīgā viesošanās pie daudzajām ģimenēm pirms diviem gadiem, bērniņi un tie dzīvesstāsti, kurus dzirdējām. Protams, žēl, ka Latvijā cilvēkiem nākas dzīvot, iztiekot no pabalstiem un dāvanām. Var jau teikt, ka dažkārt vainojami vecāki, bet domāju, cilvēki laukos nereti ir valsts ekonomiskās situācijas ķīlnieki. Taču nākas domāt arī par to, ka daudzās ģimenēs alkoholisms ir problēma,” saka Krista. Viņa arī bilst, ka Latvijā ir sabiedrības daļa, kurai naudas netrūkst, un būtu bijis labi, ja šie cilvēki vairāk piedalītos labdarības akcijās.
Vaicāta, kas viņai pašai ir Ziemassvētki, Krista teic: “Tie noteikti ir ģimenes svētki. Kopš bērnības visa ģimene vienmēr šos svētkus svinam kopā, taču tie nekad nav bijuši cieši saistīti ar reliģiju, uz baznīcu negājām. Mums tie bijuši ziemas saulgrieži. Ja jārunā par dāvanām, kas mūsdienās kļuvušas tik aktuālas, tad es nekad par tām neesmu ļoti domājusi un iespringusi. Arī tagad mana lielākā dāvana ir tā, ka varu sarūpēt kādam prieku.” Runājam ar Kristu arī par viņas dzīvi Londonā un to, vai meitene nedomā atgriezties dzimtajās Cēsīs. Krista neslēpj, ka Cēsis viņai ir mīļa un tuva pilsēta, tomēr diezin vai viņa te atgriezīsies. “Pieļauju, ka arī tiem dažiem bērniem varu palīdzēt tikai tādēļ, ka dzīvoju un strādāju Anglijā, ka ir nedaudz lielāka rocība. Taču mana sirds vienmēr piederēs Latvijai, lai gan esmu pasaules pilsone. Man patīk ceļot un ļoti gribētu savu dzīvi veltīt ceļošanai. Nevaru sēdēt vienā vietā ilgi, man nepieciešama kustība un pārmaiņas. Tas varbūt tādēļ, ka bērnībā nācās kopā ar ģimenei vairākas reizes pārcelties. Taču jāteic, lai arī īsti neredzu savu nākotni Latvijā, es neaizmirstu par savām saknēm, tāpēc ik pa laikam atgriežos un pasniedzu arī kādam palīdzīgu roku,” saka Krista un priecājas šajā baltajā ziemā būt Cēsīs. Liene Lote Grizāne
Komentāri