Mārtiņš Rubenis (25) no Jaunpiebalgas aizraujas ar kokamatniecību. Savu aizraušanos viņš pārvērtis par biznesu, dibinot kokizstrādājumu ražošanas uzņēmumu SIA ''MR WoodWorking”. Mārtiņš ir viens no tiem jauniešiem, kas peļņas nolūkos bija devies uz ārzemēm, bet atgriezies savā dzimtajā pusē. Nu jau būs apritējis gads, kopš viņš ir mājās no Anglijas un var nopietnāk pievērsties koka mēbeļu ražošanai. “Biju nodibinājis uzņēmumu, taču, lai sagādātu nepieciešamos darbagaldus, kas izmaksā ļoti dārgi, bija vajadzīgs starta kapitāls, tādēļ devos uz ārzemēm, lai kaut ko nopelnītu un varētu ieguldīt biznesā. Protams, nepāprotami zināju, ka atgriezīšos mājās un strādāšu te,” stāsta jaunpiebaldzēns.
Zināmu atbalstu uzņēmējdarbības sākšanai viņš saņēmis arī konkursā “Laukiem būt!”, pirms diviem gadiem kļūstot par laureātu. “Tas nebija vienīgais atbalsts. Lai uzsāktu uzņēmējdarbību – iekārtotu telpas un iegādātos darbagaldus -, nācās uzņemties arī kredītsaistības. Kad biju ārzemēs, Lauku atbalsta dienestā iesniedzu projektu, kurā bija paredzēts atbalsts ar lauksaimniecību nesaistītu darbību dažādošanai. To apstiprināja, un bija jāsāk attīstīt uzņēmums. Tas arī bija viens no iemesliem, kādēļ bija jābrauc uz Latviju ātrāk, nekā sākotnēji biju iecerējis,” viņš paskaidro.
Interese par kokapstrādi viņam ir kopš mazām dienām, tādēļ Mārtiņš iestājies Rīgas Amatniecības vidusskolā, kur smēlies zināšanas un prasmes galdniecības nozarē. Tāpat neilgu laiku viņš strādājis mēbeļu restaurācijas jomā, kas arī esot bijusi vērtīga pieredze.
Mārtiņš izgatavo mēbeles un citus priekšmetus, tostarp iekštelpu, ārtelpu solus, galdus, krēslus, medību trofeju paliktņus, putnu būrus. Interesants ir zibatmiņas jeb tā saucamo flešu ietvars, kas arī izgatavots no koka. Mārtiņš teic, ka jāseko līdzi pieprasījumam, viņš ir gatavs arvien ko jaunu izdomāt, lai saviem izstrādājumiem atrastu noieta tirgu.
Visu, sākot no kokmateriālu ieguves līdz gala rezultātam, Mārtiņš galvenokārt dara pats. “Koksne mēbelēm nāk no paša meža. Protams, darbos pie koku ciršanas un izvešanas palīdz arī tētis. Tur gan strādājam kopā,” stāsta jaunietis un turpina: “Sākotnēji uzņēmumu radīju ar domu, ka lielos apjomos ražošu medību trofeju paliktņus, taču pieprasījums pēc tiem nebija cerētais, tādēļ nācās domāt, ko vēl varu izgatavot, lai piesaistītu pircēju. Par sortimenta dažādošanu jādomā visu laiku. Patlaban gan telpas ir pārāk mazas, lai varētu izvērsties. Piemēram, darbam būtu vajadzīgi vēl darbagaldi, taču darbnīcā pagaidām nav vietas.”
Itin bieži Mārtiņam pasūta izgatavot koka soliņus. Notiek sarunas ar kādu uzņēmumu Rīgā, kas būtu gatavs no Mārtiņa iepirkt tos vairumā.
Jaunieša ikdiena nesaistās tikai ar darbu. Viņam ir arī citas intereses, kā, piemēram, medības un makšķerēšana. Viņš ir mednieku un makšķernieku biedrības “Jaunpiebalga” kolektīva dalībnieks. Kā stāsta Mārtiņš, dzinējmedību sākums viņam ir bijis veiksmīgs, jo jau pirmajā medību atklāšanas dienā viņam izdevās nomedīt alni. Tāpat viņa kontā šajā sezonā ir arī pa mežacūkai.
Jaunietim netrūkst dažādu nākotnes ieceru, kā attīstīt sava biznesa idejas, un viņš domā, ka tieši laukos to varēs izdarīt. “Ne visiem ir jādzīvo pilsētā. Nesaskatu nekādus šķēršļus, lai strādātu laukos. Ja ir prasmes un interese par kaut ko, tad kāpēc gan neveidot savu uzņēmumu un kaut ko nedarīt? Zinu vairākus veiksmīgus piemērus, kad jaunieši pievērsušies savai sirdslietai un ar to arī nopelna,” teic Mārtiņš. Ilze Fedotova
Komentāri