Cēsnieks Mārtiņš Lācis Tallinā pagājušās nedēļas nogalē piedalījās ikgadējā starptautiskajā karaokes konkursā – Fin Baltic Karaoke King and Queen. Mājup Mārtiņš atgriezās ar izcīnītu pirmo vietu.
“Aizraušanās ar karaoki sākās pirms pāris gadiem, kad dzīvoju un mācījos Lielbritānijā. Ar draugiem nedēļas nogalēs bieži gājām uz pabiem iedzert alu un uzdziedāt karaoki. Tā tas pamazām aizgāja. Kad atbraucu uz Latviju, interesējos par karaoki un sapratu, ka tā nemaz tik ļoti populāra pie mums nav. Cēsīs karaoke pašlaik vispār nav iecienīta. Tagad, dzīvojot un strādājot Rīgā, esmu atklājis, ka Vecrīgā dažviet karaokes dziedāšanai nodoties var,” domās dalās cēsnieks un stāsta, ka uz konkursu Tallinā nokļuvis nejauši.
“Reiz ar draugu aizgājām uz Vecrīgas krodziņu, kurā notika dalībnieku atlase uz šo konkursu. Mani pamanīja, uzaicināja uz otro kārtu un paziņoja, ka tieku starp sešiem latviešiem, kuri dosies uz karaokes konkursu Tallinā, kurā piedalījās dalībnieki arī no Lietuvas, Igaunijas un Somijas. Kopā 25 dalībnieki.
Konkursā Tallinā dziedāju angļu valodā. Jau sākumā zināju, ka jādzied tādas žiperīgas dziesmas, kas iesaista publiku. Izvēlējos Elvisa Preslija dziesmas rokenrola stilā. Domāju, ka karaokē publiku var „paņemt” dziedātājs ar savu šarmu, kustībām un arī labu dziedājumu. Galvenais ir uzstāties dabiski, nepiespiesti un saglabāt savu stilu,” saka Mārtiņš, atklājot, ka viņam dziedāt patīk jau no mazām dienām. Skolas laikā un arī pēc tam dziedājis korī.
“Dziedāšana man ir hobijs. Šis varbūt man būs tāds atspēriena punkts, lai padomātu par savu dziedāšanas nākotni. Iespējams, varētu šajā sakarā kaut ko uzsākt. Šī uzvara varētu būt stimuls kam jaunam,” prāto cēsnieks un stāsta, ka bijis patīkami apskatīt arī Tallinu, kurā diezgan sen nebija bijis.
Vaicāts, ar ko vēl brīvajā laikā aizraujas, Mārtiņš stāsta, ka velobraukšana un peldēšana ir viņa sirdslietas.
“Aizraujos ar peldēšanu. Savulaik, studējot Jelgavā, ar to nodarbojos nopietni. Piedalījos pat sacensībās. Taču peldēt sāku diezgan vēlu – 18 gados. Toreiz arī vēl Priekuļos baseina nebija, Cīrulīšos kaut ko mēģināju darīt. Pietuvojos meistara līmenim, bet to nesasniedzu. Tagad peldēšana man vairs ir vaļasprieks. Runājot par vaļaspriekiem, jāpiemin arī velobraukšana. Jau divus gadus esmu piedalījies velobraucienā Cēsis – Valmiera. Arī šogad droši vien piedalīšos,” stāsta Mārtiņš, atklājot, ka pavisam nesen sācis arī pētīt savu senču vēsturi.
“Ieraudzīju savu vecvectēvu Ādamu Lāci 30. gadu fotogrāfijās. Uzzināju, ka viņš dienējis Latvijas armijā. Bijis 8. Daugavpils kājnieku pulkā. 30 gados bijis seržants instruktors, Cēsīs apmācīja jaunos armijniekus pretgāzu uzbrukumiem. Bija izsūtīts, vēlāk notiesāts. Jo dziļāk rokos vēstures faktos, jo pašam interesantāk. Biju arī Latvijas Valsts arhīvā, lai pētītu, par ko tad īsti vecvectēvu notiesāja. Gribu izveidot biogrāfisku aprakstu par viņa dzīvi. Tas ir mans pēdējā laika hobijs,” stāsta Mārtiņš un bilst, ka par krīzi un valstī notiekošo domā maz. Apkārt ir daudz interesanta. – Par ko bērnībā sapņoji kļūt? – Neatceros gan. Bet, skolā mācoties, gribēju studēt kaut ko saistībā ar tehniskām lietām. Man ir arī restaurēts 1957. gada motocikls, kas palicis no vecvectēva. Varbūt kādreiz saņemšos un iestāšos kādā moto klubā. – Tavs mīļākais TV raidījums? – “Zebra”. Ļoti patīk Pauls Timrots. Viņš ir pozitīvs cilvēks. – Tava labākā rakstura īpašība? – Es nekonfliktēju. Vienmēr rodu kompromisus. Man nepatīk kašķi un strīdi. – Tavs dzīves moto… – Mācīties un mācīties. Visu dzīvi ir jāmācās un jāpilnveido sevi. Iesākto nekad nevajag pamest. – Tevi uztrauc plikpaurība? – Jā, jau tagad skatos pie spoguļa, vai neatkāpjas mati. Šī tēma satrauc lielāko daļu vīriešu. – Pēdējā grāmata, kuru izlasīji? – Draugi uzdāvināja grāmatu „Leģions ziemā”. Grāmata ir par 2. pasaules karu.
Komentāri