Cēsniece Aiga Štaskeviča (24 gadi) nesen atgriezās no Itālijas, kurp kopā ar citiem jauniešiem no Cēsīm devās pieredzes apmaiņas braucienā. Aiga stāsta, ka šajā seminārā piedalījās 20 jaunieši no Latvijas, Itālijas, Rumānijas un Ungārijas. Jaunieši dzīvoja nelielā pilsētiņā Anzola dell' Emilia, kas atrodas netālu no Boloņas.
„Šī brauciena oficiālie mērķi bija veicināt izpratni par Eiropu, diskutēt par Eiropai svarīgiem jautājumiem, veicināt dialogu un veidot attiecības starp dažādām Eiropas valstīm un kultūrām. Bija dažādas prezentācijas, komandu spēles un darbs komandās, kā arī tematiskās darbnīcas,” stāsta Aiga un norāda, ka pēc šī pasākuma katrs dalībnieks saņēma sertifikātu Youthpass, ko var pievienot savam CV. Šāds sertifikāts apliecina, ka jaunietis ir piedalījies starptautiskā projektā ārzemēs. Aiga stāsta, ka katrs semināra dalībnieks prezentēja savu valsti un kopā diskutēja par jauniešu problēmām, tai skaitā jauniešu bezdarbu, kas ir pietiekami liels ne tikai Latvijā, bet daudzviet Eiropā. Aiga stāsta, ka lielākā daļa semināra dalībnieku zināja, kas ir Rīga, bet neko daudz vairāk par Latviju nezināja, tādēļ cēsnieku sagatavotajā prezentācijā ārzemnieki klausījās uzmanīgi. Turklāt visus saistīja stāsts par Līgo svētkiem un tradīcijām, latviešu virtuvi un daudz ko citu. „To visu paspilgtināja arī tas, ka bijām ģērbušās latviešu tautas tērpos. Tas bija skaisti,” bilst Aiga un atklāj, ka pasākumā katras valsts pārstāvji arī gatavoja savu nacionālo ēdienu. „Mēs gatavojām kartupeļu sacepumu, lai gan bijām sākumā nolēmuši pasniegt kartupeļu pankūkas. Taču piegādāto produktu vidū nebija viss mums nepieciešamais. Turklāt ir jau arī cita problēma – jebkurš Itālijā iegādāts produkts garšo citādi nekā Latvijā. Bet katras valsts pārstāvji centās un kaut ko no savas virtuves parādīja,” stāsta Aiga. Vaicāta, ar kādiem iespaidiem atgriezusies no saulainās valsts, meitene teic, ka ir priecīga un patīkamu emociju pārpildīta. „Palika iespaids, ka itāļi māk priecāties par dzīvi. Viņi ir atvērti un smaidīgi. Anzola dell' Emilia bija pasākums par godu pilsētiņas atbrīvošanai no fašisma, kurā cilvēki bija pulcējušies laukumā pie pašvaldības ēkas, bērnudārzu audzēkņi katrs bija uzrakstījuši kādu novēlējumu un piesējuši to pie balona, kurus visi reizē palaida vaļā. Tas bija tik skaisti! Arī kalnos, kurp bijām aizbraukuši, tajā dienā tika atzīmēta Itālijas atbrīvošana no fašisma un godināti partizāni. Tas bija kā festivāls, kurā bija sapulcējušies ļoti daudz cilvēku un spēlēja dažādas grupas. Tā itāļi priecājas un atzīmē valstiski svarīgus notikumus, ne tikai ar karogu izkāršanu, kā mēs to Latvijā lielākoties mēdzam darīt. Un smieklīgi bija tas, ka dažas nākamās dienas gandrīz visi apmaiņas dalībnieki staigāja ar sarkanām sejām un deguniem, ko tajā dienā diezgan pamatīgi apdedzināja spožā saule kalnos,” smaidot stāsta Aiga un piebilst: „Bijām vienā nedēļas nogalē aizbraukuši arī paskatīties, kā notiek naktsdzīve Boloņā un kā jaunieši izklaidējas. Pilsētas ielas un galvenie laukumi tajā vēlajā vakara stundā bija cilvēku pārpildīti. Jaunieši sēdēja uz ielām un laukumos, spēlēja bungas un citādi izklaidējās. Bija sajūta, ka atrodamies kā bišu stropā. Tā noteikti Cēsīs pietrūkst, jo pilsēta vakaros ir kā izmirusi.” Tāpat Aiga stāsta, ka viņai liels pārsteigums bija itāļu virtuve. Garšojušas pastas un citi itāļu nacionālie ēdieni. „Interesanti, ka katru reizi pie pusdienām un vakariņām dzērām klāt vīnu. Sāka veidoties pat pieradums, kas laikam nav īsti labi. Tagad mājās reizēm pieķeru sevi pie domas, ka pie vakariņām gribētos vīnu. Un jā, vēl viens novērojums- pie mums pucējas sievietes, bet Itālijā vairāk uz ielām varēja manīt tieši stilīgus un koptus vīriešus. Tas bija patīkami, to mūsu vīrieši varētu ņemt vērā,” sacīja jauniete. Aigas ikdiena Cēsīs saistīta ar biedrības „Jaunatne par iesaistīšanos” darbošanos.
„Esmu sastopama mūsu radošajā darbnīcā tirdzniecības centrā „Globuss”, kur darbojos ar bērniem, kuri atnāk pavadīt brīvo laiku. Šī radošā darbnīca domāta arī tam, lai vecākiem atvieglotu iepirkšanos, jo viņi var atstāt savu bērnu pie mums zīmēt vai kaut ko veidot, kamēr paši iepērkas. Mēs bieži rīkojam arī tematiskus zīmējumu konkursus un labāko zīmējumu autori var saņemt balviņas, ko sarūpē „Globuss”. Parasti šajā darbnīcā ir sastopams arī kāds jaunietis no ārzemēm, kurš atbraucis brīvprātīgajā darbā uz Cēsīm,” pastāsta Aiga. Liene Lote Grizāne
Komentāri