Trešdiena, 17. decembris
Vārda dienas: Hilda, Teiksma

Iemāca runāt krieviski

Mairita Kaņepe
15:54
17.02.2016
178

Ielūkojoties svešvalodu olimpiāžu rezultātu sarakstos, var redzēt, ka latviskajā lauku vidē krievu valodu atkal mācās aktīvi. Jaunpiebalgas vidusskolas skolotājas Inetas Balodes audzēkņi krievu valodas prasmē ir nopietni sāncenši ar Irisas Žiganovas audzēkņiem Liepas pamatskolā, Nadeždas Čencovas audzēkņiem Priekuļu vidusskolā, Viktorijas Mazurovas audzēkņiem Līgatnes vidusskolā.

IBalodePar krievu valodas skolotāja darbu un emocijām stāsta Ineta Balode.

– Vēl nesen krievu valodas nepieciešamību noliedza. Kā tas bija?

– Visgrūtāk skolā nācās strādāt, kad sabiedrībā bija galīgs noliegums krievu valodas apgūšanai. Tagad šis noliegums ir izzudis pilnībā. Skolēni atkal cenšas mācīties krievu valodu, tikai daži ir pret to, jo grūti jāstrādā. Bērniem sagādā lielas grūtības apgūt krievu valodu, jo mācīšanās sākas tikai 6. klasē.

– Vai tajā vecumā ir kauns izteikties lauzītā valodā?

– Tā ir. Pie tam tagadējie bērni Jaunpiebalgā krievu valodā nav dzirdējuši neko un nezina, ka “hļeb” un “moloko” nozīmē “maize” un “piens”. Jāiemāca pilnīgi viss. Nevar pat salīdzināt ar tām mācīšanās iespējām, kādas bija agrāk, kad daudzi skolēni jau zināja elementārus vārdus krievu valodā, pat bija ielāgojuši pāris gramatikas likumu. Tagad jāmācās, vispirms balstoties uz valodas likumiem, un tas bērniem ir grūti.

Bērnus pārsteidz, cik ļoti atšķiras slāvu un mūsu burti, ka slāvu izruna pilnīgi atšķiras. Skolēni mokās, apgūstot izrunu. Stundās ļoti daudz laika pavadām, runājot korī. Dažreiz audzēkņi dusmojas, ka krievu valodā daudz un grūti jāstrādā. Es laikam nemāku strādāt viegli.

– Vai ir piebaldzēni, kuru ģimenēs runā arī krievu valodā?

– Tajā skaitā ir Aleksandrs Grigorjevs, kurš, būdams 7. klases skolnieks, olimpiādē ieguva 1.vietu no 8. klasēm. Viņu uzaicināju piedalīties olimpiādē jau šogad, jo jutu zēna potenciālu. Viņam ir plašs redzesloks, un olimpiādēs tas nepieciešams, jo tajās nav tikai valodas zināšanu apliecināšana, jāzina cilvēki, valsts, kurā šo valodu runā. Tas, ka skolēns nāk no krievu ģimenes, vēl neliecina, ka olimpiādē viņš uzreiz apsteigs latviešu bērnus. Daudz izšķir redzesloks.

Aleksandrs daudz lasa un arī aktīvi strādā stundās. Gatavojoties olimpiādei, viņš ieguldīja lielu papildu darbu. Pēc olimpiādes nākamajā rītā Aleksandrs man vaicāja – vai mēs turpināšot papildus strādāt? Piedāvāju nedēļu paņemt brīvu, pēc tam atkal strādāt papildus.

– Vai vidusskolēniem olimpiādē bija ļoti grūti uzdevumi?

– Man šķiet, ka ļoti grūti. Vidusskolēnu zināšanu pārbaudei uzdevumi nāk no Rīgas. Skolotāji iepriekš nezina, kādas būs tēmas, tāpēc bija grūti atbilstoši sagatavoties olimpiādei. Pamatskolu audzēkņu olimpiādei gan uzdevumus sagatavo metodiskās apvienības skolotāji.

– Ko jūs tagad teiktu par atmiņām, kad pret krievu valodas apgūšanu bija noraidoša attieksme?

– Tolaik skolā notika aptauja, un to es mūžam atcerēšos, ka starp mācību priekšmetiem, kas nepatīk, krievu valoda izrādījās 1. vietā. Es to uzņēmu personīgi, man bira asaras. Cik labi, ka skolas direktore prata mani nomierināt, atbalstīja. Vienmēr esmu apskaudusi skolotājus, kuri stundās ar bērniem var runāt latviski un tādējādi daudz ko izrunāt. Ar mani tā nevar, jo skolēniem, lai izteiktos, pietrūkst vārdu krievu valodā. Tagad skolēni apgalvo, ka viņiem pret mani nekas nav kā skolotāju, tikai viņiem nepatīkot tik grūti mācīties.

– Ko jums tagad saka vidusskolas absolventi?

– Visvairāk priecē tie absolventi, kuri jau sajutuši iemācītā vērtību. Aizgājuši uz pilsētām un tur dzirdot runājam krieviski, viņi aptver, ka saprot sacīto. To uzzinot, man kļūst silti. Puisis, kas tagad mācās Smiltenē, un meitene, kas mācās Valmieras ģimnāzijā, ātri vien sapratuši, ka esmu bijusi stingra, bet laba skolotāja. Krievu valodā viņiem veicas labi, pie jaunajiem skolotājiem saņemtas labas atzīmes. Taču par to vien es nevaru priecāties. Diemžēl ir skolēni, kuros no valodas zināšanām man neko neizdodas ielikt.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Uz “Mākslas šķūni” pēc dāvanām

06:28
17.12.2025
8

Šķūnis Pētera Rozenberga Cēsu pilsētas Mākslas skolas    pagalmā nedēļas nogalē bija izgaismots, skanēja mūzika un piesaistīja ikviena garāmgājēja uzmanību. “Mums ir šķūnis, kuru var pārvērst par “Mākslas šķūni”,” saka pedagoģe, Ziemassvētku tirdziņa projekta vadītāja Ilma Strazdiņa. Te skolas audzēkņi agrāko gadu tieši tirdziņam    radītie darbi salikti kā izstādē, izgaismoti. Gleznas, zīmējumi, grafikas, keramika, […]

Jauniešu mājas popularizēšanai rada video

05:16
11.12.2025
92

Cēsīs daudzus gadus darbojas Jauniešu māja, kur jaunajiem cilvēkiem ir iespēja kopā saturīgi pavadīt brīvo laiku, kā arī izaicināt sevi, organizējot dažādus jauniešiem interesantus pasākumus. Jauniešu mājā darbojas arī 12. klases skolniece Annija Līce. Viņa bija aizdomājusies, kāpēc šo vietu neapmeklē vairāk jauniešu, kas tam varētu būt par iemeslu. Un, tā kā viņas vien­audžiem ikdienas […]

Pirmais Vidzemes reģiona konkurss pūšaminstrumentu spēlē

05:11
10.12.2025
127

Alfrēda Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskolā (AKCMV) norisinājās pirmais Vidzemes reģiona mūzikas skolu audzēkņu konkurss pūšaminstrumentu spēlē “Wenden Wind”. Tajā piedalījās 43 dalībnieki no Vidzemes, tajā skaitā pieci no AKCMV un četri no Jaunpiebal­gas Mūzikas un mākslas skolas. Konkursa nosaukumā simboliski apvienots senais Cēsu pilsētas vārds “Wenden” un pū­šaminstrumentu starptautiskā skanējuma vārds “Wind”, akcentējot gan vietējo […]

Izmest ēdienu, kaitēt videi un radīt zaudējumus sev

05:55
04.12.2025
54

Todien Priekuļu pamatskolā valdīja liela rosība – notika diskusijas, sarunas, meistarklases – , un  viss tikai par pārtiku. Gan to, ko ēdam un neapēdam, bet izmetam atkritumos, gan kā to izmantot ilgāk. Priekuļu pamatskolai ir ekoskolas statuss. Audzēkņi arī ikdienā izzina un cenšas ievērot videi draudzīgas dzīves pamatus. “Skolā ir nopietna pieeja videi un ilgtspējīgiem […]

"Draudzīgie" – skola, kur mācās skolēni un skolotāji

05:51
02.12.2025
193

“Druva” ar Draudzīgā Aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāzijas (DACVĢ) direktoru Oskaru Kaulēnu un direktora vietnieci izglītības jomā Līgu Piksi-Zvirbuli tiekas, lai runātu par skolas 35. jubileju, bet tieši šajās dienās skolas vadība saņēmusi vairākus apbalvojumus par veiksmīgu darbu. Skolas direktoram piešķirta Cēsu novada pašvaldības “Gada balva izglītībā” kategorijā “Vadītājs-līderis”, bet pēc sarunas uzzinām, ka L. Pikse-Zvirbule […]

Plāceņi un ievārījums no miziņām

05:04
30.10.2025
140

Vidzemes Tehnoloģiju un dizaina tehnikuma (VTDT) audzēkņi līdzdarbojas Cēsu novada pašvaldības iniciatīvai “Dalies ar pārtiku Cēsu novadā”. Lai Cēsu novadniekos iedzīvinātu apzinātu un arī apzinīgāku attieksmi pret pārtikas atkritumiem, nupat tautā laisto tālruņu lietotni “Whatsapp” un sociālā medija “Facebook” kontu produktu bezmaksas apmaiņai iecerēts papildināt arī ar studentu pārbaudītām ēdienu receptēm, kur sastāvdaļās ir visiem […]

Tautas balss

Klientus necenšas piesaistīt

15:11
13.12.2025
31
Lasītāja I. raksta:

“Cēsīs “Latvijas Pasta” nodaļa tagad atrodas tirdzniecības centrā “Solo”. Ieejot lielajā ēkā, grūti saprast, kur atrodas pasts. Ir gan izlikta plāksne ar norādi, bet to var arī nepamanīt. Informācijas statīvs novietots uz grīdas, savukārt košie un pamanāmie veikalu nosaukumi virs tirdzniecības telpu durvīm neapzināti liek starp tiem meklēt pasta nosaukumu. Cilvēks skatās un nesaprot, kur […]

Latvijas preces - dārgas

15:11
13.12.2025
29
Seniore M. raksta:

“Visur mudina pirkt Latvijas pārtikas preces. Bet, kad veikalā paskatās, cik tās maksā, tomēr jāizvēlas ievestie produkti. Ne­zinu, vai pie vietējās produkcijas augstajām cenām vainojami tirgotāji vai ražotāji, bet kaut kas tur nav kārtībā. Vēl arī jāsaka, ka ne vienmēr vietējā produkta garša ir labāka nekā importētajām precēm. Protams, tas ir gau­mes jautājums, bet man […]

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
42
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
44
1
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
42
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Sludinājumi