Trešdiena, 17. decembris
Vārda dienas: Hilda, Teiksma

Iejūtas PANKA tēlā

Druva
10:18
13.04.2010
211
Parvertibu Panks Viens 1

Aprīļa pārvērtībās piedalījās puisis no Raunas- 18 gadus vecais Dāvis Pālens.

Tā kā aprīlis ir joku mēnesis, nolēmām šoreiz neveikt klasiskas pārvērtības, bet radīt Dāvim interesantu tēlu. Daudz nedomājot, nolēmu, ka Dāvis vienu dienu iejutīsies īstena panka tēlā.

Dāvis mācās Cēsu Profesionālajā vidusskolā un apgūst namdara specialitāti. Skolu izvēlējās, jo paticis darboties ar koku, un izvēli nenožēlo. Runājot par brīvo laiku, Dāvis teic, ka viņa hobijs ir riteņbraukšana un makšķerēšana.

Vaicāts, vai viņam piemīt humora izjūta un vai 1. aprīlī izjokoja daudzus draugus, saka: „Šogad gan laikam nevienu, 1. aprīlis pagāja nemanot, bet citus gadus gan dažam aprīli iedevu. Anekdošu stāstītājs arī neesmu, bet lasīt anekdotes gan man patīk.”

Runājot par nākotnes iecerēm, Dāvis saka, ka patlaban galvenais ir mācības un profesijas iegūšana.

„Par to, kur strādāšu pēc skolas beigšanas, vēl nedomāju. Drīzāk mani uztrauc, vai vasaras brīvlaikā spēšu kur atrast darbiņu. Gribētos pastrādāt un nopelnīt naudiņu. Daudzi paziņas un pat kursa biedri pa vasaru dodas peļņā uz ārzemēm. Ja man būtu tāda iespēja, arī brauktu,” domās dalās trešā kursa audzēknis.

Runājot par stilu un ģērbšanos, Dāvis stāsta, ka vislabāk jūtas sportiski tērpts un neviena konkrēta stila piekritējs nav. Uzzinājis, ka būs jāiejūtas panka tēlā, Dāvis nopūtās, sakot: „Tas man būs kaut kas jauns. Panku stils man nav tuvs, lai arī ir pietiekami gari mati, grebeni nekad taisījis sev neesmu. Taču, ja jautājat manas pirmās asociācijas, dzirdot vārdu panks, teikšu, ka tā ir grebenes, pīrsingi, un ģērbšanās stils. Panki noteikti ir spilgtas personības, kuras uz ielas nevar nepamanīt,” smejot sacīja puisis un atzina, ka viņš nekad nav centies ar ģērbšanās stilu izcelties citu cilvēku acīs.

„Apģērbam jābūt tīram un ērtam. Ja nepieciešams, varu uzvilkt arī uzvalku, bet ikdienā gan tā nevēlētos staigāt,” bilda Dāvis.

Pēc sarunas redakcijā Dāvis devās uz salonu „Jūlija”, kur ļāvās frizieres- vizuālā tēla stilistes Vinetas Salmanes roku darbam. Stundas laikā Dāvim bija uztaisīta stilizēta grebene- panku frizūra – un uzlikts neuzkrītošs grims.

Tālāk ar imidža dizaineri Agnesi Kauliņ Dāvis devās uz veikalu, lai piemeklētu atbilstošu apģērbu. Tā kā pilsētā neatradām nevienu veikalu, kurā varētu piemeklēt kaut ko no panku garderobes, riskējām un devāmies uz lietoto apģērbu veikalu „R.D.A”, kurā atradām apģērbu jaunizveidotajam pankam.

„Lasīju tādu interesantu domu, ka pankiem viss, izņemot apģērbu, ir vienaldzīgs,” smaidot sacīja Agnese un izvēlējās Dāvim baltu džemperīti ar garām piedurknēm, zaļu T kreklu ar kliedzošiem uzrakstiem, melnu, apspīlētu ādas jaku, sarkanu ap roku apsienamu lakatiņu un kedas. Diemžēl veikalā nebija panku stilam piemērotu zābaku un apspīlētu bikšu, tādēļ Dāvim kājās palika viņa paša gana ciešās džinsa bikses. Kopā šāds apģērba komplekts, ieskaitot kedas, Dāvim veikalā „R.D.A.” izmaksāja nepilnus 16 latus.

Dodoties uz foto sesiju, Dāvim vaicāju, kā jūtas jaunajā tēlā.

„Zinot, ka šādi izskatos tikai uz īsu laiku, jūtos mierīgi, bet ikdienā tāds pa ielu nestaigātu. Šis stils nav man piemērots. Turklāt tik daudz uzmanības, cik šodien uz ielas un veikalā, nebiju saņēmis, šķiet, visas dzīves laikā. Cilvēki uz ielas atskatās, autovadītāji skatās pa mašīnas logu. Bija diezgan nogurdinoši sajust, ka visu laiku mani kāds pēta. Uzmanības bija pārāk daudz,” smejot sacīja Dāvis, bet neslēpa gandarījumu, ka piedalījies nelielajā eksperimentā.

Neliela improvizācija un grebene gatava Vineta Salmane, friziere un vizuālā tēla stiliste:

– Dāvim labi izskatās garie mati. Domāju, ka arī turpmāk viņš vērtu nedomāt par īstu matu griešanu. Kas attiecas uz pārvērtībām un Dāvja jauno frizūru, jāsaka, ka bieži manā praksē tik izteiktu panku frizūru nav nācies veidot. Šodien improvizējām un grebenei taisījām, sānos matus nenogriežot un neizdzenot, ko šī frizūra prasa. Taču, domāju, rezultāts ir labs. Dāvja matos ielikām gana daudz matu veidošanas līdzekļus- stiprās fiksācijas laku, putas un želeju.

Zaļā krāsa apģērbā- simbolizē stabilitāti Turpinām izzināt krāsu nozīme apģērbā. Šoreiz kārta zaļajai krāsai. Stāsta Agnese Kauliņa, imidža dizainere:

– Zaļā krāsa apģērbā simbolizē mīlestību, pārpilnību, auglību, cerību, atdzimšanu un stabilitāti. Zaļā krāsa ir viegli uztverama. Piesātināta, mierīga, svaiga, maiga, nomierinoša, dzīva. Šī krāsa nomierina nervu sistēmu, prātu, stimulē radošumu. Zaļā krāsa piemērota pārliecinātiem cilvēkiem ar stipru realitātes izjūtu.

Interesanti, ka zaļā krāsa ir populāra dažādās kultūrās. Tā ir iecienīta Meksikā, Austrālijā, Īrijā un Ēģiptē. Ķīnā zaļā krāsa simbolizē greznu dzīvi un jaunību, Indijā – mieru un cerības. ASV lielākajai daļai iedzīvotāju zaļā krāsa asociējas ar naudu.

Raksts tapis sadarbībā ar salonu “JŪLIJA” Cēsīs, Uzvaras bulvārī 30 un lietoto apģērbu veikalu “R.D.A”, kas atrodas Cēsīs, Pļavas ielā. Paldies par ieguldīto darbu Vinetai Salmanei un Agnesei Kauliņai. Tiekamies jau nākamajās pārvērtībās. Sūtiet savus pieteikumus uz liene@druva.apollo.lv un norādiet telefona numuru!

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Uz “Mākslas šķūni” pēc dāvanām

06:28
17.12.2025
8

Šķūnis Pētera Rozenberga Cēsu pilsētas Mākslas skolas    pagalmā nedēļas nogalē bija izgaismots, skanēja mūzika un piesaistīja ikviena garāmgājēja uzmanību. “Mums ir šķūnis, kuru var pārvērst par “Mākslas šķūni”,” saka pedagoģe, Ziemassvētku tirdziņa projekta vadītāja Ilma Strazdiņa. Te skolas audzēkņi agrāko gadu tieši tirdziņam    radītie darbi salikti kā izstādē, izgaismoti. Gleznas, zīmējumi, grafikas, keramika, […]

Jauniešu mājas popularizēšanai rada video

05:16
11.12.2025
92

Cēsīs daudzus gadus darbojas Jauniešu māja, kur jaunajiem cilvēkiem ir iespēja kopā saturīgi pavadīt brīvo laiku, kā arī izaicināt sevi, organizējot dažādus jauniešiem interesantus pasākumus. Jauniešu mājā darbojas arī 12. klases skolniece Annija Līce. Viņa bija aizdomājusies, kāpēc šo vietu neapmeklē vairāk jauniešu, kas tam varētu būt par iemeslu. Un, tā kā viņas vien­audžiem ikdienas […]

Pirmais Vidzemes reģiona konkurss pūšaminstrumentu spēlē

05:11
10.12.2025
127

Alfrēda Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskolā (AKCMV) norisinājās pirmais Vidzemes reģiona mūzikas skolu audzēkņu konkurss pūšaminstrumentu spēlē “Wenden Wind”. Tajā piedalījās 43 dalībnieki no Vidzemes, tajā skaitā pieci no AKCMV un četri no Jaunpiebal­gas Mūzikas un mākslas skolas. Konkursa nosaukumā simboliski apvienots senais Cēsu pilsētas vārds “Wenden” un pū­šaminstrumentu starptautiskā skanējuma vārds “Wind”, akcentējot gan vietējo […]

Izmest ēdienu, kaitēt videi un radīt zaudējumus sev

05:55
04.12.2025
54

Todien Priekuļu pamatskolā valdīja liela rosība – notika diskusijas, sarunas, meistarklases – , un  viss tikai par pārtiku. Gan to, ko ēdam un neapēdam, bet izmetam atkritumos, gan kā to izmantot ilgāk. Priekuļu pamatskolai ir ekoskolas statuss. Audzēkņi arī ikdienā izzina un cenšas ievērot videi draudzīgas dzīves pamatus. “Skolā ir nopietna pieeja videi un ilgtspējīgiem […]

"Draudzīgie" – skola, kur mācās skolēni un skolotāji

05:51
02.12.2025
193

“Druva” ar Draudzīgā Aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāzijas (DACVĢ) direktoru Oskaru Kaulēnu un direktora vietnieci izglītības jomā Līgu Piksi-Zvirbuli tiekas, lai runātu par skolas 35. jubileju, bet tieši šajās dienās skolas vadība saņēmusi vairākus apbalvojumus par veiksmīgu darbu. Skolas direktoram piešķirta Cēsu novada pašvaldības “Gada balva izglītībā” kategorijā “Vadītājs-līderis”, bet pēc sarunas uzzinām, ka L. Pikse-Zvirbule […]

Plāceņi un ievārījums no miziņām

05:04
30.10.2025
140

Vidzemes Tehnoloģiju un dizaina tehnikuma (VTDT) audzēkņi līdzdarbojas Cēsu novada pašvaldības iniciatīvai “Dalies ar pārtiku Cēsu novadā”. Lai Cēsu novadniekos iedzīvinātu apzinātu un arī apzinīgāku attieksmi pret pārtikas atkritumiem, nupat tautā laisto tālruņu lietotni “Whatsapp” un sociālā medija “Facebook” kontu produktu bezmaksas apmaiņai iecerēts papildināt arī ar studentu pārbaudītām ēdienu receptēm, kur sastāvdaļās ir visiem […]

Tautas balss

Klientus necenšas piesaistīt

15:11
13.12.2025
31
Lasītāja I. raksta:

“Cēsīs “Latvijas Pasta” nodaļa tagad atrodas tirdzniecības centrā “Solo”. Ieejot lielajā ēkā, grūti saprast, kur atrodas pasts. Ir gan izlikta plāksne ar norādi, bet to var arī nepamanīt. Informācijas statīvs novietots uz grīdas, savukārt košie un pamanāmie veikalu nosaukumi virs tirdzniecības telpu durvīm neapzināti liek starp tiem meklēt pasta nosaukumu. Cilvēks skatās un nesaprot, kur […]

Latvijas preces - dārgas

15:11
13.12.2025
29
Seniore M. raksta:

“Visur mudina pirkt Latvijas pārtikas preces. Bet, kad veikalā paskatās, cik tās maksā, tomēr jāizvēlas ievestie produkti. Ne­zinu, vai pie vietējās produkcijas augstajām cenām vainojami tirgotāji vai ražotāji, bet kaut kas tur nav kārtībā. Vēl arī jāsaka, ka ne vienmēr vietējā produkta garša ir labāka nekā importētajām precēm. Protams, tas ir gau­mes jautājums, bet man […]

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
42
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
44
1
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
42
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Sludinājumi