Didzi Ješkinu tagad zina ne tikai Vecpiebalgas novada Kaives pusē. Pēc dalības televīzijas šovā “Lauku sēta” viņu pazīst pat sveši cilvēki uz ielas. Kā jau šova vērotāji varēja saprast, Didzis ir daudzpusīga personība. Pēc profesijas veterinārārsta asistents, kurš savas prasmes dzīvē pielietojis gan reti, taču, piemēram, “Lauku sētā” nācies to darīt, dažus dzīvniekus pārstāvjus viņš arī sadakterējis. Didzis aizraujas ar medībām un makšķerēšanu, kā arī prātā attīsta dažādas biznesa idejas, taču par tām skaļi nerunā, vien uzsver, ka varianti vienmēr ir un tiem, kas vēlas kaut ko darīt, nav jābēg uz ārzemēm. Tāpat viņš domā, ka laukos trūkst uzņēmīgu jauniešu, kas būtu līderi un ap sevi varētu izveidot labu komandu. “Tad nebūtu tādu runu, ka laukos nav, ko darīt, ka jaunieši nenāk atpakaļ,” teic kaivēnietis, kurš dzīvē uz priekšu virzās ar pārliecību, ka, sasniedzot kādu mērķi, vienmēr jāizvirza kas jauns, lai būtu, uz ko tiekties.
Par motivāciju pieteikties šovam Didzis min divus aspektus. Ja citi gājuši tikai pēc lielās balvas – traktora – , tad viņam šī esot bijusi arī iespēja parādīt sevi. Un zināmu atpazīstamību jaunietis ir ieguvis, jo viņu pazīst ne tikai savā novadā vai Cēsīs, kur šova laikā gandrīz visi bija pielipuši pie TV ekrāniem, bet pat Rīgā. “Ja citam bija pats galvenais iegūt traktoru, tad mans mērķis bija, lai mani pamana kāds no televīzijas cilvēkiem. Tos klusos jau neviens nepamanīs. Mums jau arī sākumā teica, ja gribat, lai jūs pamana, tad izcelieties! Ar labajām lietām jau to grūti panākt, tāpēc šad tad bija jābūt arī nejaukam. Protams, bija arī sava izbalsošanas stratēģija. Ne velti mūsu grupējumu sauca – “Didža mafija”,” viņš saka un turpina: “Lai gan domāju, ka pēc šova atpazīstamība būs vēl lielāka, ar rezultātu esmu apmierināts. Visvairāk biju pārsteigts, ka mani pat Rīgā atpazīst. Tā bija gadījums veikalā, kad pilnīgi nepazīstams cilvēks uzrunāja: “Didzi, tas esi tu?” Izbrīnījos, pagriezos, sasveicinājāmies, viņš novēlēja veiksmi turpmāk. Tas tiešām patīkami,” stāsta jaunietis.
Painteresējos, kas viņam vēl bija “Lauku sēta”. “Mums visiem tas bija izaicinājums, jauna pieredze, pašā sākumā bija jāpierod pie kamerām, jāpieņem pārējie dalībnieki. Piedalīties šovos iesaku katram. Nē, katram tomēr tas nebūs pa spēkam, jo, kā jau minēju, ir jāmāk arī pielāgoties. Proti, tā bija arī sava veida dzīves skola, jo dzīvojām vienā telpā – sievietes, vīrieši. Bija jāpieņem tas, ka visi apkārt staigā gandrīz pliki. Ja to nevari pieņemt, tad šovā tev nav, ko darīt. Protams, tas bija mans lielākais šīs vasaras piedzīvojums. Skatos realitātes šovu “TV zvaigzne”, tas nu gan man nederētu. Tāda jauniešu ņemšanās, kas izskatās vispār bez satura. Ja mani aicinātu vadīt kādu interesantu raidījumu, tad būtu cita runa. Esmu pie kamerām pieradis, un man televīzijas dzīve arī iepatikās, tādēļ ceru, ka kaut kādā veidā sevi pierādīt varēšu arī šajā lauciņā. Tas būtu aizraujoši,” uzsver Didzis.
Viņš arī piemin “Zaķīšu” saimnieku, kas uzņēma šova dalībniekus. Ar viņu Didzim ik pa laikam gadījās arī asāka vārdu apmaiņa. “Lai kādas domstarpības ar saimnieku mums bija šovā, patiesībā cepuri nost viņa priekšā par uzdrīkstēšanos, par to, ka nebaidījās parādīt, ka Latvijā ir saimniecības, kurās trūkst darbaroku, taču ne vienmēr finansiālo apsvērumu dēļ ir iespēja algot strādniekus. Tādēļ man jāsaka – ļoti žēl, ka saimnieks tomēr visu potenciālu neizmantoja. Viņa sētā ieradās desmit cilvēku, viņam bija iespēja maksimāli likt lietā mūs kā darbaspēku,” spriež Didzis.
Didzis uzsver, ka šovs ir šovs, daudzas labas lietas nav skatītājiem parādītas, tādēļ radies iespaids, ka dalībnieki galvenokārt tikai ēd un muld vai arī kašķējas par darbu dalīšanu. Kā saka kaivēnietis, par spīti konkurencei un saspīlētām attiecībām “Lauku sēta” atstājusi arī draudzīgas attiecības. Piemēram, Didzis joprojām sazinās ar Maigoni, Sarmīti, Edgaru un Elīnu. Un pastāsta, ka janvārī, iespējams, kāda daļa no lauku sētas vēl arī atgriezīsies “Zaķīšos”, lai kopīgi izbaudītu pirts priekus. “Vissuperīgākās sajūtas bija finālā, kad visi sapucējušies ieradāmies atpakaļ. Protams, ļoti cerēju nokļūt finālā, taču iznākums bija tāds, kāds tas bija. No malas vērojot, jāsaka, ka fināls bija spraigs, uzskatu, ka arī godīgs, jo bija pārbaudījumi, kuros katrs varēja parādīt savu fizisko varēšanu vai prasmes, un, protams, beigās izrādījās, ka visu nosaka veiksmes spēle, kurš atradīs īsto traktora atslēgu,” nobeigumā saka Didzis. Ilze Fedotova
Komentāri