Trešdiena, 17. decembris
Vārda dienas: Hilda, Teiksma

Dīdžeji par meitenēm un mūziku

Druva
08:59
17.10.2011
59
Img 0960 1

“Fonoklubs” gatavojas trīs gadu dzimšanas dienas ballītei. “Druva” uz sarunu aicināja dažus kluba dīdžejus – Mārci Šteinbergu (DJ MārcisŠ), Jāni Sildniku (DJ Winamp), Jāni Vīksnu (DJ Krēsls) un Didzi Kozlovski (DJ DidzisKO). -Kā tikāt pie saviem dīdžeja vārdiem? DJ MārcisŠ: -Laikam jau neko oriģinālāku nespēju vienkārši izdomāt. DJ Winamp:- Klubā kādreiz bija tie tukšie vakari, kad bija maz apmeklētāju, tad skanēja vienkārši Winamps. Sāku pie tās programmas sēdēt, mainīju ar vietām dziesmas, tad jau kaut ko sāku pats meklēt, līdz gribējās sākt spēlēt diskotēkas. Esmu gribējis vairākkārt savu dīdžeja vārdu nomainīt, bet tomēr tagadējais vārds lieliski saskan ar manu kopējo koncepciju. Spēlēju ballītēs ļoti dažādu mūziku, kas sader ar to, kā saucos. DJ Krēsls:- Arī mans dīdžeja vārds radās tepat “Fonoklubā”. Pašā sākumā bija vakars, kad sarunātais dīdžejs kavējās un zāles priekšā pie galda bija tukšs krēsls. Apsēdos un sāku mainīt mūziku. Tad kāds ienāca telpā un teica, ka DJ Krēsls spēlējot. Tā man pamazām radās gan interese par ballīšu spēlēšanu, gan biju ticis pie sava dīdžeja vārda.

-Ko jums nozīmē būt par dīdžejiem? DJ MārcisŠ: -Man mūzika ir ļoti tuva, spēlēju grupā, un ballīšu atmosfēra arī aizrauj. Turklāt ir iespēja spēlēt tematiskajos vakaros tādu mūziku, kādu citos apstākļos nespēlētu vai neklausītos.

DJ Winamp: -Spēlēt ballīti, tas ir arī liels izaicinājums, jo jābūt gatavam aizraut jebkādu publiku. Turklāt, ja pret šo nodarbi izturas nopietni, tad dīdžeja darbs ir milzīgs. Jāatrod dziesmas, jāklausās, jāseko līdzi labāko dziesmu topam. Tāpat tas ir darbs kājās visas nakts garumā. DJ DidzisKO: -Pirmo diskotēku nospēlēju Raiskumā pirms gadiem pieciem. Arī tagad sanāk spēlēt ārpus “Fonokluba”, un tas ir atšķirīgi. “Fonoklubā” jūtos kā mājās, zinu, ka nāk savi cilvēki un viņi sapratīs pat tad, ja kaut kas aizies šķērsām. Tāpat ne mazsvarīgs aspekts ir dīdžeja popularitāte. Atbrauks un to pašu mūziku, kuru es, nospēlēs Toms Grēviņš, tad cilvēku būs zālē krietni vairāk. Tā tas vienkārši ir. Latvijā apmēram kādi desmit dīdžeji, kas ir patiešām labi un viņu vārds labs brends.

-Vai tiecaties kļūt ne tikai Cēsīs, bet Latvijā populāri dīdžeji, kas spēlē vislabāko mūziku? DJ Krēsls: -Es laikam netiecos pēc tā, lai mans vārds būtu slavens. Drīzāk vēlos pilnveidoties šajā jomā un gūt pieredzi. Esmu radošs cilvēks un jūtu, ka ir ballītes, pēc kurām kādu laiku negribas neko spēlēt. Ir atkal tādas pacilājošas, pēc kurām seko uzrāviens. Arī paši reiz savā starpā taisījām tādu kā dīdžeju kauju. Sadalījāmies pa divi un centāmies, kurš vairāk aizraus publiku. Tas arī pašiem bija ieguvums.

-Kāda ir klubu publika, ko un kā viņi vēlas atpūsties? -DJ MārcisŠ: -Dažreiz nāk reāli trakas meitenes (smejas). Taču vispār publika ir ļoti dažāda. Nāk gan saldie, gan tādi, kuri grib roķīgāku mūziku dzirdēt. Jācenšas visiem izdabāt, lai nav tā, ka pēc kādas dziesmas puse zāles iziet laukā. Reizēm ir grūti viņus noturēt. -Kādas dziesmas šobrīd tiek biežāk spēlētas? DJ DidzisKO: -Jāteic, ka daudzas vecas dziesmas ir vēl joprojām topā. Piemēram, “I love rocknroll” vai „Spice girl” izpildītā “I wana be”. Nereti tās ir vecas dziesmas, bet vēl joprojām uzrunā publiku.

DJ Winamp: -Noteikti var piebilst, ka klubu publika Latvijā ne visi spēj novērtēt labāku dīdžeju sniegumu. Arī mūsu klubā nesen viesojās dīdžejs, kurš iepriekš uzstājās Ņujorkā un tur par viņu visi bija sajūsmā. Pie mums cilvēki nāca kūtri, nenovērtēja. Drīzāk varbūt nesaprata to mūziku. DJ Krēsls: -Bieži gadās, ka dīdžejiem pasūta mūziku. Ierasti tas ir dzēriens pret dziesmu, bet bija gadījums, kad man deva piecus latus, lai uzlieku cilvēka mīļāko dziesmu. DJ Winamp: -Jā, man arī tā divas reizes gadījies. Šķiet, toreiz “Prāta vētras” dziesma „Lidmašīnas” bija jāuzliek un vēl viena. Taču nav bieži, ka šādā veidā pasūtītu dziesmas. Taču ir arī dziesmas, kuras es neliktu ne par kādu naudu. Piemēram, Šakiras “Waka Waka”. Tā šobrīd ir top neliekamākā dziesma. Vienkārši nebaudāma. DJ DidzisKO: -Es neliktu krievu mūziku, ja vien klubā nav, piemēram, treniņtērpu ballīte, kur bez tādas neiztikt. Liene Lote Grizāne

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Uz “Mākslas šķūni” pēc dāvanām

06:28
17.12.2025
8

Šķūnis Pētera Rozenberga Cēsu pilsētas Mākslas skolas    pagalmā nedēļas nogalē bija izgaismots, skanēja mūzika un piesaistīja ikviena garāmgājēja uzmanību. “Mums ir šķūnis, kuru var pārvērst par “Mākslas šķūni”,” saka pedagoģe, Ziemassvētku tirdziņa projekta vadītāja Ilma Strazdiņa. Te skolas audzēkņi agrāko gadu tieši tirdziņam    radītie darbi salikti kā izstādē, izgaismoti. Gleznas, zīmējumi, grafikas, keramika, […]

Jauniešu mājas popularizēšanai rada video

05:16
11.12.2025
92

Cēsīs daudzus gadus darbojas Jauniešu māja, kur jaunajiem cilvēkiem ir iespēja kopā saturīgi pavadīt brīvo laiku, kā arī izaicināt sevi, organizējot dažādus jauniešiem interesantus pasākumus. Jauniešu mājā darbojas arī 12. klases skolniece Annija Līce. Viņa bija aizdomājusies, kāpēc šo vietu neapmeklē vairāk jauniešu, kas tam varētu būt par iemeslu. Un, tā kā viņas vien­audžiem ikdienas […]

Pirmais Vidzemes reģiona konkurss pūšaminstrumentu spēlē

05:11
10.12.2025
127

Alfrēda Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskolā (AKCMV) norisinājās pirmais Vidzemes reģiona mūzikas skolu audzēkņu konkurss pūšaminstrumentu spēlē “Wenden Wind”. Tajā piedalījās 43 dalībnieki no Vidzemes, tajā skaitā pieci no AKCMV un četri no Jaunpiebal­gas Mūzikas un mākslas skolas. Konkursa nosaukumā simboliski apvienots senais Cēsu pilsētas vārds “Wenden” un pū­šaminstrumentu starptautiskā skanējuma vārds “Wind”, akcentējot gan vietējo […]

Izmest ēdienu, kaitēt videi un radīt zaudējumus sev

05:55
04.12.2025
54

Todien Priekuļu pamatskolā valdīja liela rosība – notika diskusijas, sarunas, meistarklases – , un  viss tikai par pārtiku. Gan to, ko ēdam un neapēdam, bet izmetam atkritumos, gan kā to izmantot ilgāk. Priekuļu pamatskolai ir ekoskolas statuss. Audzēkņi arī ikdienā izzina un cenšas ievērot videi draudzīgas dzīves pamatus. “Skolā ir nopietna pieeja videi un ilgtspējīgiem […]

"Draudzīgie" – skola, kur mācās skolēni un skolotāji

05:51
02.12.2025
193

“Druva” ar Draudzīgā Aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāzijas (DACVĢ) direktoru Oskaru Kaulēnu un direktora vietnieci izglītības jomā Līgu Piksi-Zvirbuli tiekas, lai runātu par skolas 35. jubileju, bet tieši šajās dienās skolas vadība saņēmusi vairākus apbalvojumus par veiksmīgu darbu. Skolas direktoram piešķirta Cēsu novada pašvaldības “Gada balva izglītībā” kategorijā “Vadītājs-līderis”, bet pēc sarunas uzzinām, ka L. Pikse-Zvirbule […]

Plāceņi un ievārījums no miziņām

05:04
30.10.2025
140

Vidzemes Tehnoloģiju un dizaina tehnikuma (VTDT) audzēkņi līdzdarbojas Cēsu novada pašvaldības iniciatīvai “Dalies ar pārtiku Cēsu novadā”. Lai Cēsu novadniekos iedzīvinātu apzinātu un arī apzinīgāku attieksmi pret pārtikas atkritumiem, nupat tautā laisto tālruņu lietotni “Whatsapp” un sociālā medija “Facebook” kontu produktu bezmaksas apmaiņai iecerēts papildināt arī ar studentu pārbaudītām ēdienu receptēm, kur sastāvdaļās ir visiem […]

Tautas balss

Klientus necenšas piesaistīt

15:11
13.12.2025
31
Lasītāja I. raksta:

“Cēsīs “Latvijas Pasta” nodaļa tagad atrodas tirdzniecības centrā “Solo”. Ieejot lielajā ēkā, grūti saprast, kur atrodas pasts. Ir gan izlikta plāksne ar norādi, bet to var arī nepamanīt. Informācijas statīvs novietots uz grīdas, savukārt košie un pamanāmie veikalu nosaukumi virs tirdzniecības telpu durvīm neapzināti liek starp tiem meklēt pasta nosaukumu. Cilvēks skatās un nesaprot, kur […]

Latvijas preces - dārgas

15:11
13.12.2025
29
Seniore M. raksta:

“Visur mudina pirkt Latvijas pārtikas preces. Bet, kad veikalā paskatās, cik tās maksā, tomēr jāizvēlas ievestie produkti. Ne­zinu, vai pie vietējās produkcijas augstajām cenām vainojami tirgotāji vai ražotāji, bet kaut kas tur nav kārtībā. Vēl arī jāsaka, ka ne vienmēr vietējā produkta garša ir labāka nekā importētajām precēm. Protams, tas ir gau­mes jautājums, bet man […]

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
42
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
44
1
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
42
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Sludinājumi