Alfrēda Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskolas 4. kursa audzēkne Madara Kalniņa gatavojas pēdējiem pārbaudījumiem. Pēc skolas absolvēšanas viņai priekšā ir svarīgi iestājeksāmeni Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā. “Cēsu mūzikas skolā iegūtā izglītība ir bijis veiksmīgs pamats tālākai virzībai mūzikas lauciņā. Esmu apguvusi klavieres un ērģeles. Savulaik bija iespēja spēlēt arī klavesīnu. Nākotni vēlos saistīt ar mūziku. Tas varētu būt klavierspēles virziens,” stāsta Madara un uzsver, ka arī Latvijā var iegūt ļoti labu un kvalitatīvu muzikālo izglītību, tāpēc meitenei nav domas par došanos uz ārzemēm. Arī vairāki kursabiedri esot nolēmuši turpināt iesākto ceļu mūzikas jomā. Daļa pārbaudījumu jau nokārtoti, daži vēl jāpagūst līdz izlaidumam. Patlaban Madara gatavojas mūzikas literatūras un kvalifikācijas eksāmenam. Madara cer, ka veiksme viņu nepametīs un atzīmes būs tikpat labas, kā līdz šim. Tā būtu iespēja studēt Mūzikas akadēmijā valsts apmaksātā budžeta programmā. “Beigšu mūzikas vidusskolu ar profesionālo kvalifikāciju mūziķis pianists, koncertmeistars. Vasarā laika īstai atpūtas baudīšanai nebūs, jo pienācīgi jāgatavojas iestājeksāmeniem,” domās dalās Madara. Pagaidām Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija ir vienīgā augstskola, kur meitene saredz potenciālu pilnveidot zināšanas mūzikas jomā. Par akadēmiju dzirdētas vien pozitīvas atsauksmes. Lai gan Madara ir smilteniete, dzīvošana Rīgā viņu nebaida. “Protams, gribēsies uz mājām, īpaši sākumā, kā jau visiem studentiem. Visu var apvienot, brīvdienas pavadīšu, ciemojoties gan dzimtajā pusē, gan Cēsīs, kas arī kļuvusi par sirdij tuvu pilsētu,” teic Madara. Meitene dzīvē virzās ar skaidru mērķi, viņa apsver iespēju, ka nākotnē varētu strādāt par pedagoģi mūzikas skolā. Madara vērtē, ka tas būtu darbs gan maizei, gan priekam.
Taujāta par aizvadītajos gados mūzikas vidusskolā iegūto vērtīgo pieredzi, Madara uzsver: “Bija dažādas iespējas sevi parādīt gan ārzemēs – Francijā un Igaunijā-, gan tepat Latvijā. Netrūka izbraukumu, aicinājumi uzstāties ir bijuši ik pa laikam. Nupat aizvadīt koncerts, kurā piedalījos kopā ar Vidzemes kamerorķestri,” pastāsta Madara un apliecina, ka katra publiska uzstāšanās ir kā mazs sasniegums, kas palīdz uzkrāt lielāku pieredzi mūzikas jomā. Madarai palikušas spilgtas atmiņas par gatavošanos dažādiem konkursiem un festivāliem, kur uztraukums mijās ar gandarījumu pēc veiksmīgi nospēlēta skaņdarba.
Arī sadarbība ar Cēsu Mūzikas vidusskolas pasniedzējiem bijusi ļoti laba. “Esmu pateicīga visiem pedagogiem par profesionalitāti un sniegtajām zināšanām. Dzīvē noderēs arī viņu praktiskie padomi,” tā Madara. Madara saka, ka ģimenē esot muzikāli cilvēki. Madaras tētis mācījies mūzikas skolā, spēlējis trombonu, tagad dzied korī. Arī mamma un brālis dziedājuši koros, taču izvēle pievērsties mūzikai ir bijusi tikai viņas pašas ziņā. “Jau bērnībā interesējos par mūziku. Mācījos mūzikas skolā. Esmu starp tiem, kam izvēle nav likusi vilties.” Meitene teic, ka mācījusies to, kas sirdij tuvs. Motivācija esot radusies pati no sevis, to pavadījis prieks par izdošanos.
Arī brīvo laiku Madara aizpilda ar mūzikas un mākslas baudīšanu. Tas raksturo radoša un mākslinieciska cilvēka dvēseli. “Eju uz dažādiem klasiskās mūzikas koncertiem, patīk arī citi mākslas izpausmes veidi.” Muzikālais treniņš Madarai neaprobežojas tikai ar mēģinājumiem skolā, mājās ir klavieres, tāpēc arī brīvajos brīžos tiek apgūti skaņdarbi, kas mācīti skolā. “Tas ir darbs, kas jāiegulda pašam arī brīvajā laikā, kad gribētos darīt kaut ko citu. Ja pats sevi nemēģināsi pilnveidot, par izdošanos nevar būt runa. Bieži sanāk spēlēt arī neformālos pasākumos, piemēram, mājas svinībās vai draugu viesībās.” Ilze Fedotova
Komentāri