Trešdiena, 17. decembris
Vārda dienas: Hilda, Teiksma

Zināmās, bet neizprotamās āderes

Jānis Gabrāns
16:00
02.03.2016
145

Daudz dzirdēts, lasīts par āderu ietekmi uz visu dzīvo vidi. Rīkstnieki norāda, ka to starojums esot mums visapkārt. Internetā lasu – ādere ir mītisks tīklojuma veida enerģijas strāvojums zemē. Kā to saprast cilvēkam, kurš nejūt šo starojumu, neredz āderes? Jāsamierinās ar norādi – mītisks, bet varbūt – mistisks? To vēl vairāk pastiprina kaut kur izlasītais, ka āderu eksistence zinātniski nav pierādīta un tiek apšaubīta.

Āderu tīkls ir visur

Var teikt, ja kaut kas neskaidrs, jācenšas saprast, pašam izmēģinot. Tā kā man tādas spējas nav dotas (vai varbūt neesmu tās vēl sevī atklājis), nolēmu pajautāt kādam, kurš ar to nodarbojas jau vairākus gadu desmitus, kura stāstītajam var uzticēties.

Cēsnieks Andris Cekuls sevī spējas noteikt, redzēt āderes atklājis pirms gandrīz 40 gadiem un skaidri pasaka – ticam vai neticam, bet āderes ir, tās izraisa iedarbību uz mūsu ikdienu, gribam to vai ne: “Izsakoties gudri – tā ir iedarbība uz cilvēka biolauku caur āderu enerģētisko starojumu. Āderu tīkls ir visur, mainās tikai starojuma lielums un intensitāte. Starojums darbojas dažādos augstumos, Rīgā esmu to konstatējis 16. stāvā. Īslaicīga āderu iedarbība palielina darba spējas, bet ilgstoša uzturēšanās nelabvēlīgi ietekmē cilvēka veselību. Āderu iedarbība uz novājinātām organisma vietām ir lielāka, bet, lai cik organisms stiprs, ilgstoši guļot uz āderu krustpunkta, iedarbība parādās.”

Viņš stāsta par dažādām situācijām dzīvajā dabā, kad jūtama āderu iedarbība. Piemēram, ja bišu strops uz āderes, bites medu ražo labāk, taču, ja bitenieks stropu uz visu ziemu atstās šajā vietā, bites nosals. Par to, ka dzīvnieki īpaši izjūt āderu starojumu, ka tas palīdz pārvietoties, izdzīvot, lasīts daudz, bet no cilvēkiem vien retam dotas spējas tās sajust.

A. Cekuls stāsta, ka ir dažādas tehnikas āderu noteikšanai. Pazīstamākā ar koka žāklīti, vislabāk derot ceriņš, bet to vairs neizmanto, tagad rīkstnieki strādājot ar rāmīšiem. Āderes var redzēt, sajust ar roku, tās var uzzīmēt plānā.

“Ticēt vai neticēt āderēm, tā ir katra paša izvēle, bet attieksme mainās. Cilvēki, kuri agrāk to uzskatīja par muļķībām, kādu dienu nāk un saka, ka viņiem svarīgi zināt, kur viņa īpašumā ir āderes,” saka A. Cekuls.

Sudrabs vai akmeņi

Āderes ir neredzamas, ir cilvēki, kam dotas spējas tās redzēt, just, taču šo cilvēku esot procentuāli maz. A. Cekuls atzīst, ka rīkstnieks kā profesija, tāpat kā āderu kultūra, kas bijusi 20.gadsimta sākumā, esot neatgriezeniski zudusi. Agrāk, kad būvēja māju, vajadzēja aku, sauca talkā rīkstnieku. Tagad šo cilvēku maz, pamatā visi vecās paaudzes cilvēki. “Nezinu nevienu gados jaunu, kurš varētu uzrādīt āderes,” atzīst A. Cekuls, piebilstot, ka senči ļoti ievērojuši āderu starojumu, būvējot mājas, arī ierīkojot pilsētas. Agrāk visas ielas veidotas, atbilstoši āderu tīklojumam, paralēli āderēm, tagad viss esot krustām šķērsām.

Jautāts, vai āderu tīkls ir mainīgs, viņš atzīst, ka neesot to piefiksējis, tāpēc, visticamāk, tas ir nemainīgs, tāds tas bija, ir un būs. Tas nozīmē, ka ar šo starojumu mums jāsamierinās, jāsadzīvo, pat ja to nesajūtam. Vai arī jāmeklē kāds, kurš parādīs āderu līnijas, plūsmas, krustpunktus, ieteiks vietu, kur novietot gultu, palīdzēs atrast kādu aizsargāšanās veidu.

“To netrūkst,” norāda A. Cekuls. “Kaut vai modernās segas ar sudraba tīklojumu. Vienā kārtā tās āderu starojumu aiztur par 50 procentiem. Drošs veids ir āderu pārcelšana ar akmeņiem. Sākumā man nebija skaidrs, īsti neticēju, bet tagad varu apliecināt, ka tas darbojas. Satiku vienu dziednieci, kura izstāstīja, kā akmeņi jāsaliek, un vairākās vietās esmu āderes šādi neitralizējis.”

Vai ikvienam rīkstniekam var uzticēties, vai neparādīs bez pamatojuma? A. Cekuls noraida šādas aizdomas, tas neesot savienojams ar šīm spējām: “Ja man dotas tādas spējas, man ir bijība pret šo situāciju. Man nekad nav ienākusi prātā doma, ka parādīšu kaut ko, lai liek mierā, kaut arī neko īsti neredzu. Dzīvē esmu kompromisu meklētājs, bet šajā jautājumā nav nekādu kompromisu – vai nu ir, vai nav.”

Vairāku veidu āderes

Viņš stāsta, ka ir kādu četru piecu veidu āderes, rīkstnieki strādā lielākoties ar ūdens āderēm, nedaudz ar uguns āderēm. Starojums tām līdzīgs, bet krāsa – atšķirīga. Uz norādījumu, ka zinātniski āderu pastāvēšana nav pierādīta, viņš saka: “Domāju, ka visi āderu starojumi pārbaudīti un pierādīti, iespējams, informācija nav plaši izskanējusi.”

Varbūt, bet man tomēr paliek sajūta, ka zināma mistika šajā āderu būšanā tomēr paliek.

Nav taču īsti skaidrs, kas šis par starojumu, no kurienes, kāpēc? Varbūt āderes ir sastāvdaļa zemes enerģiju tīklā, par ko zināja jau senajā Grieķijā, ko aprakstīja Platons. Katrā ziņā ir daudz neizprotamā, tāda – mistiskā. Tas varbūt ir ticības jautājums. Pieņemt to varam uzreiz, bet saprast – daudzos gadījumos mums tas nav dots. Ja kaut ko nesaprotam, aizdomas par mistiku paliek. Tiem, kuri sajūt šīs enerģijas, viss skaidrs, saprotams, citiem tā var likties mistika. Bet ir taču visiem zināms, ka uz mūsu ikdienu ietekmi atstāj Saules ritmi, Mēness cikli, un āderes esot tas pats, kas šie cikli.

Visas šīs dabīgās lietas paliek saprotamas arvien mazākam cilvēku lokam, tāpēc jautājums – kas tas ir? – var rasties arvien lielākam cilvēku skaitam.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Izlocīt puķes

06:08
17.12.2025
78

Rīdzenē vienā no ārēji tik līdzīgajiem daudzdzīvokļu namiem sastopu bijušo bērnudārza audzinātāju Annu Kosovu. Viņa no saviem 70 gadiem vairāk nekā divus desmitus gandrīz katru brīvo mirkli veltījusi japāņu papīra locīšanas mākslai jeb origami. “Vienkārši esmu cilvēks, kurš grib visu ko pamēģināt,” iesākumu atceras kundze, atklājot, ka pēc kādā video ieraudzītā parauga ienācis prātā izlocīt […]

Pilsētvides risinājumi – dizains, kas apvieno funkcionalitāti un drošību

10:30
16.12.2025
23

Pilsētvides attīstība balstās trīs galvenajos principos – estētikā, funkcionalitātē un drošībā. Labi izstrādāta vide kalpo iedzīvotājiem, uzņēmumiem un pilsētas viesiem, radot vietu, kur cilvēki var ērti pārvietoties, strādāt, socializēties un atpūsties. Pilsētvides kvalitāti nosaka ne tikai arhitektūra, bet arī pārdomāts aprīkojums, kas nodrošina kārtību, orientēšanās ērtību un patīkamu atmosfēru. Pilsētvides aprīkojumam ir nozīmīga loma šajā […]

Bruņinieks ar zelta komandu

05:17
15.12.2025
286
1

Novembrī tradicionālajā Cēsu novada pašvaldības darbinieku apbalvošanas pasākumā tika teikts paldies par ieguldīto darbu, atbildību un sirdsdegsmi. Galveno, pirmās pakāpes apbalvojumu “Bruņinieks”, saņēma Juris Joksts, Cēsu Digitālā centra vadītājs, par izciliem sasniegumiem un ieguldījumu Cēsu novada digitālās attīstības veicināšanā. Juris uzsver, ka šādu balvu diez vai iegūtu bez savas lieliskās “zelta” komandas. “Druva” aicināja Juri […]

Cimdos māksla un atmiņu zīmes

06:31
12.12.2025
64

Pirms Ziemassvētkiem skaistu dāvanu saņems rokdarbnieces, stāstu un Latvijas kultūras un sabiedriskās dzīves pētnieki. Tā ir Elīnas Apsītes grāmata “Dzīvais cimds. Jette Užāne” par dzērbenieti Cimdu Jettiņu. Viņas simtgadei Cēsu muzejā bija veltīta audiovizuāla izstāde “Dzīvais cimds”. Tā saņēma “Latvijas Dizaina gada balvas 2025” žūrijas atzinību, tā bija nominēta “Kilograms kultūras” fināla balsojumam. Izstādes kuratore […]

"Timbro" pārceļas uz jaunām telpām un plāno jaudīgu attīstību

05:28
11.12.2025
1061
1

Ar īstu Cēsu novadā dzimuša un auguša cilvēka prieku un azartu SIA “Timbro” izpilddirektors Raimonds Cipe “Druvai” izrāda pašlaik remont­darbu noslēguma fāzē esošās uzņēmuma jaunās telpas Cēsīs, Gaujas ielā 5, kur paredzēts pārcelties pavisam drīz, līdz gada beigām. Uzņēmuma vadītājs “Dru­vai” apstiprina nesen masu medijos izskanējušo informāciju, ka Cēsu mežsaimniecības uzņēmums SIA “Timbro” mež­izstrādes tiesību […]

Kūkas, piparkūkas un rosība ģimenē

05:17
09.12.2025
140

Māja piekalnītē redzama pa gabalu, pagalmā taku izgaismo krāsainas lampiņas, sevi izrāda rūķi, dažs  arī slēpjas. Pie namdurvīm Adventes vainags.  Virtuvē smaržo piparkūkas. “Ziemassvētku noskaņa nav tikai bērnu, arī pieaugušo priekam,” saka līgatniete Irita Vempere un uzsver, ka viņai ikvieni svētki saistās ar rosību. Iritas vaļasprieks ir kūku cepšana, un, saprotams, svētkos tās gaida ne […]

Tautas balss

Egle rada prieku

09:57
17.12.2025
13
Cēsniece L. raksta:

“Priecājos par Cēsu galveno egli Vienības laukumā. Tā izgreznota ļoti jaukām gaismiņām. Prieks skatīties gan autobraucējiem, gan gājējiem. Šajās tumšajās dienās, ieraugot mirdzošās spuldzītes, sejā iezogas smaids,” sacīja cēsniece L.

Klientus necenšas piesaistīt

15:11
13.12.2025
32
Lasītāja I. raksta:

“Cēsīs “Latvijas Pasta” nodaļa tagad atrodas tirdzniecības centrā “Solo”. Ieejot lielajā ēkā, grūti saprast, kur atrodas pasts. Ir gan izlikta plāksne ar norādi, bet to var arī nepamanīt. Informācijas statīvs novietots uz grīdas, savukārt košie un pamanāmie veikalu nosaukumi virs tirdzniecības telpu durvīm neapzināti liek starp tiem meklēt pasta nosaukumu. Cilvēks skatās un nesaprot, kur […]

Latvijas preces - dārgas

15:11
13.12.2025
29
Seniore M. raksta:

“Visur mudina pirkt Latvijas pārtikas preces. Bet, kad veikalā paskatās, cik tās maksā, tomēr jāizvēlas ievestie produkti. Ne­zinu, vai pie vietējās produkcijas augstajām cenām vainojami tirgotāji vai ražotāji, bet kaut kas tur nav kārtībā. Vēl arī jāsaka, ka ne vienmēr vietējā produkta garša ir labāka nekā importētajām precēm. Protams, tas ir gau­mes jautājums, bet man […]

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
45
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
45
1
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Sludinājumi