Svarīgākais – audzēkņu labbūtība

Cēsu Bērnu un jauniešu centram šogad aprit 70 gadi. To atzīmēs visa gada garumā ar dažādiem pasākumiem un notikumiem. Šosezon centrā darbojas 1150 audzēkņu.

Visvairāk dalībnieku ir pirms­skolas vecumā un 1.-4. klašu vecuma grupā. Turklāt centra pulciņos ir ne tikai Cēsu novadā dzīvojoši, te ir bērni arī no Siguldas un Valmieras, jo ir piedāvājums, kas citviet nav tik plašs vai tik labā kvalitātē.

Sarunā ar Cēsu Bērnu un jauniešu centra jauno direktoru Jāni Vītolu, kurš iestādi sāka vadīt šajā mācību gadā, vairāk par centra ikdienu, izaicinājumiem un nākotnes redzējumu.

– Kā izlēmāt pieteikties direktora vakancei?   
– Mana saistība ar Cēsu Bērnu un jauniešu centru ir jau no agras bērnības. Sešu gadu vecumā te nonācu kā audzēknis, sporta un balles deju pulciņā “Reveranss” nodejojot desmit gadus. Vēlāk, studiju laikā, deju skolotājs Dainis Liepiņš aicināja palīdzēt kolektīva jauno dejotāju apmācībā. Līdztekus studijām maģistrantūrā par pārvaldību un komunikāciju labprāt uzsāku pedagoģisko darbu. Nelielā apjomā to turpinu vēl joprojām.

Kad pamanīju konkursu direktora vakancei, uzreiz nolēmu pieteikties, jo, gadiem strādājot interešu izglītībā, man bija idejas un redzējums, ko vēl varētu attīstīt.

– Vai jauns direktors nāk ar jaunām vēsmām centra darba organizācijā?
– Man patīk sadarbība, komunikācija, demokrātiski principi. Viss sākas ar uzklausīšanu. Protams, nav iespējams uzklausīt visus un uz visu reaģēt, bet ir jāsaprot vide, jāsaprot jautājumi, kuri ir jāizvirza kā prioritārie.

Man palīdz, ka man šī iestāde pazīstama un te zina arī mani, ir ļoti laba sadarbība ar kolēģiem un arī pašvaldību, tāpat arī ar audzēkņu vecākiem. Ja būtu cilvēks no malas, būtu jāsāk no nulles. Komunikācija, sadarbība, cieņpilna attieksme citam pret citu, virzība uz attīstību un atbildība par to, ko darām, ir būtiskas vērtības.

– Kāds ir jūsu redzējums – vai jāturpina iesāktais, vai nepieciešamas kādas pārmaiņas?
– Centra 70 gadu pastāvēšana parāda, cik liela vēsture un tradīciju bagātība tam ir, cik daudz dažādos laikos iestāde spējusi strādāt pilnvērtīgi un ar ļoti lielu atdevi. Lielais pieprasījums ir kvalitātes zīme centram. Ir ļoti apbrīnojami būt daļai no šī stāsta un to turpināt. Redzu, kā mirdz acis pedagogiem, cik lieli ieguvēji ir audzēkņi, kādā sajūsmā ir viņu vecāki. Ja šādi pulciņi būtu privātajā sektorā, palielinātos maksa par pulciņiem, tā vairs nebūtu iekļaujošā izglītība, jo ne visiem būtu pieejama.

Mums ir jāiet līdzi laikam, reizē gan saglabājot esošās iestrādes un tradīcijas, gan ieraugot aktu­alitātes, ko prasa mūsdienu sabiedrība, ko, anketējot bērnu vecākus, redzam un ņemam vērā. Viena no jomām, kas jāattīsta, ir tehniskā jaunrade, jo tā kļūst arvien aktuālāka.

Galvenais, uz ko gribu vērst uzmanību, lai šī iestāde nav tikai brīvā laika centrs, kur vecāki atved bērnus pēc skolas, lai pavadītu laiku. Interešu izglītībai es redzu daudz lielāku pievienoto vērtību. Akadēmisko intelektu skolēni veiksmīgi attīsta formālajā izglītībā, bet interešu izglītībai ir ļoti liela nozīme audzēkņu emocionālā intelekta attīstībā un stiprināšanā. Metodiskajā darbā strādājam ar uzsvaru uz sociāli emocionālo mācīšanos. Bērniem skolā ir sava loma, atnākot šeit, bērns iegūst jaunu lomu. Atkarībā no tā, kas interesē un padodas, te iegūst pilnīgi jaunu sevis pašre­alizāciju un attiecīgi attīsta personību un emocionālo intelektu. Interešu centrā, lai arī ir dažādi konkursi un sacensības, pedagogu un skolēnu darbs netiek vērtēts tikai pēc mācību sasniegumiem, bet gan pedagogu un audzēkņu sadarbības, piederības veidošanās šai kopienai, kad audzēknis no pedagogiem, no apkārtējās vides, līdzcilvēkiem saņem pozitīvu attieksmi un viņam rodas interese par šo vietu. Mēs koncentrējamies uz to, lai nodrošinātu audzēkņu labbūtību. Tas ir starts. Un pēc tam jau notiek prasmju un iemaņu attīstīšana.

– Pulciņu piedāvājums ir dažāds. Vai tas veidojas atkarībā no pedagogu pieejamības vai vecāku un bērnu pieprasījuma?
– Galvenā vērtība vienmēr ir pedagogs. Pedagogs ir magnēts, kurš pievelk. Pedagoga spēja ap sevi pulcēt ir kaut kas unikāls, ko dažkārt pat ir grūti izskaidrot, bet to veido ļoti daudz iezīmju – gan profesionālu, gan emocionālu. Izvērtējot, kādā pulciņā bērns darbosies, pedagoga personībai ir ļoti liela nozīme. Nav iespējams ieviest kādu interešu izglītības programmu vai pulciņu, ja pretī nav cilvēka, kurš spēj to realizēt. Tas ir cilvēkresursu jautājums. Mūsu iestādē ir gan pieredzes bagāti, gan arī jaunie pedagogi. Viņu mijiedarbība ir ļoti pozitīva, tā ir jāstiprina un jāattīsta. Ja ir pedagogs, tad tēma ir nākamais, un tā atkarīga no tā, ko pieprasa šī brīža bērni un vecāki.

Cenšamies bērniem un jauniešiem iedot iespēju sevi realizēt visdažādākajos virzienos, ir ļoti dažādi pulciņi, vairāk nekā 20 interešu izglītības programmu, kas rada iespēju katram atrast sev ­saistošo. Mēs cenšamies izvairīties no tā, ka notiek agrīna speci­alizācija, jo līdz septiņiem desmit gadiem bērnam jābūt iespējai pilnveidot ļoti dažādas prasmes, kas ir svarīgas arī personības attīstībai, pakāpeniski nonākot pie viena, kas visvairāk interesē un padodas.

Lai gan ir pulciņi, ko vairāk apmeklē meitenes, un tādi, ko vairāk zēni, tomēr meiteņu skaits kopumā ir lielāks. Tā bijis jau vēsturiski. Mēs nekad neesam domājuši, ka ir jāpanāk dzimumu līdzsvars. Uzskatu, ka jebkurš pulciņš ir piemērots jebkuram, lai gan ir normāli, ka vienu vai otru izvēlas vairāk puišu vai meiteņu. Savukārt sporta skolā ir daudz zēnu. Un arī tas ir normāli.

Ir pulciņi, kuros vietu vairs nav, bet ir tādi, kur ir iespēja piedalīties lielākam skaitam audzēkņu, tajos var pieteikties visa gada garumā. Visbiežāk par nodarbībām bērni uzzina viens no otra vai savā starpā padalās vecāki. Bet tāpat ievietojam informāciju arī centra mājaslapā un feisbuka kontā, parādot, ko darām. Katram pulciņam ir arī vatsapa grupiņas, kurās informāciju var sniegt ātri un operatīvi. Mācību procesu jau vairākus gadus atspoguļojam arī e-klasē, kur arī ir iespēja komunicēt vecākiem ar pedagogiem, redzēt mācību saturu. Tomēr mūsdienās informācijas un tās nodošanas kanālu ir tik daudz, ka nav nepieciešams būt visur, ir jāsaprot jēga, kāpēc šo platformu izmantojam, tāpēc neizmantojam visus informācijas kanālus, kas pieejami.

– Jūs pieminējāt, ka būtiski attīstīt arī tehniskās jaunrades virzienu.
– Mums jau ir automodelisms, robotika, šo taciņu esam ieminuši, un tai ir jābūt. To pieprasa gan izglītības sistēma, gan jūtam, ka to vēlas bērni un viņu vecāki. Aktualitāte ir tehnoloģijas, inženierzinātne, to pieprasa arī darba tirgus. Te gan rūpīgi jāapdomā materiāltehniskā bāze, jo iekārta, kas ir aktuāla šodien, pēc pieciem gadiem var būt jau novecojusi. Tas ir riska faktors, un ir ļoti jādomā līdzi, radot jaunas programmas un piedāvājumus, kurās varam jēgpilni ieguldīties, lai tās izmantotu ilgtspējīgā nākotnē. Te būtisks ir arī sadarbības jautājums. Piemēram, ar Kosmosa izziņas centru, kurš šogad vērs durvis, esam tikušies, pārrunājuši iespējamo sadarbību.

– Cik liela ir Bērnu un jauniešu centra sadarbība, mijiedarbība ar pārējo sabiedrību?
– Sadarbība ir ļoti, jo dzīvot savā pasaulē, uz savas saliņas nozīmētu dzīvot ilūzijās. Mēs cits citam varam ļoti daudz dot un sniegt labāko audzēkņiem. Sadar­bojamies arī attiecībā uz sociāli emocionālo mācīšanos. Vairākās Cēsu novada izglītības iestādēs tiek realizēts projekts “EMU”, kas mēra skolēnu emocionālo labbūtību, arī Cēsu Bērnu un jauniešu centrā vēlamies to realizēt, tādējādi dodot maksimālo emocionālo atbalstu. Kopā ar citām izglītības iestādēm veidojam izglītības ekosistēmu, neuztverot cits citu kā konkurentus, bet kā sadarbības partnerus ar kopēju mērķi padarīt izglītības sistēmu vēl kvalitatīvāku un iekļaujošāku.

Šogad plānojam rīkot bērnu svētkus iestādes skaistajā pagalmā, sadarbojoties ar dažādām organizācijām. Tā kā mums ir automodelisma trase, plānojam sadarboties ar Ceļu satiksmes drošības departamentu, kur atraktīvais personāžs Runcis bērniem pastāstītu par drošu braukšanu.

Cēsu novads var lepoties ar plašu piedāvājumu sportā, mākslā, mūzikā. Turklāt spēcīga un ļoti kvalitatīva formālā izglītība ceļ latiņu arī neformālajai izglītībai. Katrs bērns un jaunietis var atrast piemērotāko. Un, jo vairāk jomu bērns izmēģina, jo vairāk prasmju pilnveido un aug kā personība. Emocionālais intelekts un tā attīstīšana ir būtiska personības izaugsmei, ko nedrīkst atstāt novārtā.

– Kādi ir Bērnu un jauniešu centra lielākie izaicinājumi?
– Izaicinājumi ir neizbēgami gan pedagogiem, gan pārējiem izglītības darbiniekiem. Man patīk izaicinājumus uztvert nevis kā problēmas, jo tad diena kļūst ļoti drūma, bet kā spēju meklēt un atrast risinājumu, pieņemt lēmumus, tādējādi padarot jautājumu risināšanu racionālāku. Mēs maināmies paši, tāpat arī audzēkņi, sistēma kopumā, un mums ir jāiet līdzi laikam, stiprinot to, kas ir vērtīgs, un integrējot jaunas vēsmas.