Piektdiena, 3. maijs
Vārda dienas: Gints, Uvis

Smēķēšana izraisa ļoti daudz mutes higiēnas problēmu

Druva
17:31
23.09.2022
41
Bojati Zobi 1

Runājot par smēķēšanas kaitīgo ietekmi uz cilvēka veselību visbiežāk piemin vēzi, plaušu, sirds un asinsvadu slimības. Tomēr pirmie, kas saskaras ar cigarešu dūmu kaitīgo ietekmi ir zobi un smaganas. Smēķētājiem ir jārēķinās, ka viņiem zobārstu būs jāapmeklē biežāk nekā nesmēķētājiem. Cigarešu dūmu dēļ zobi bojājas vairāk un tie ir jālabo biežāk. Tāpat smēķētājiem jārēķinās ar palielinātu smaganu iekaisuma un zobakmens veidošanās risku, zobu dzeltēšanu, sliktu elpu, kā arī ar garšas un smaržas sajūtu vājināšanos. Atmetot cigarešu lietošanu zobu un smaganu veselība atkal uzlabojas.

Ātrāk bojājas, lēnāk sadzīst

Smēķēšana pastiprina risku iedzīvoties smaganu slimībās, kas ir viens no galvenajiem cēloņiem zobu pāragrai zaudēšanai. Tāpat jārēķinās ar to, ka cigarešu lietošana paildzinās dzīšanas procesus pēc zobu izraušanas vai cita veida zobārstniecības operācijām, kā arī palielinās risku neizdoties zobu implantu ievietošanas procedūrām.

Smēķētājiem salīdzinot ar nesmēķētājiem daudz biežāk veidojas zobakmens. Turklāt, jo vairāk tiek smēķēts, jo vairāk veidojas zobakmens. Tāpat smēķētājiem uz zobiem daudz vairāk veidojas brūns vai melns aplikums, salīdzinot ar nesmēķētājiem. Šim aplikumam ir viegli pieķerties pie zobakmens, kuru tad vairs nevar noņemt ar zobu tīrīšanu vai diegošanu. Aplikumā ir daudz baktēriju, kuras var izraisīt smaganu iekaisumu un zobu bojāšanos. Tas savukārt nozīmē daudz biežākas vizītes pie zobārsta vai zobu higiēnista, kurš var noņemt šo mineralizēto aplikumu, kas veidojas gan virs, gan zem smaganu līnijas. Tomēr dažkārt arī speciālistiem jau ir grūti palīdzēt, ja nogulsnes ir iekļuvušas dziļi zobu audu un plombējamo materiālu struktūrā

No smaganu slimībām līdz zobu izkrišanai

Sadegot cigaretei, rodas dūmi, kuros ir aptuveni 7000 ķīmisko vielu, tostarp darva, benzopirēns, tvana gāze, arsēns, ūdeņraža cianīds, svins un daudzas citas vielas, kas organismam nemaz nav nepieciešamas. Tostarp vairāk nekā 70 no tām ir kancerogēnas, kas ir arī viens no smaganu slimību cēloņiem. Cigarešu dūmi mutē veido sausu un skābu vidi, kas veicina pastiprinātu baktēriju vairošanos. To skaitam palielinoties, baktērijas sāk “uzbrukt” smaganām, izraisot smaganu slimības. Smaganu slimības sākas, jo smaganas pamazām atkāpjas un zobu saknes kļūst brīvi pieejamas baktērijām, kas noved pie zobu pūšanas. Smaganām atkāpjoties, rodas kabatiņas starp zoba sakni un smaganām, kur iekļūst un paliek ēdiena atlikumi ar ko barojas baktērijas. Arvien jaunas cigarešu dūmu devas turpina graut smaganu audu spēju aizsargāt zobus. Tāpēc ilgstoši smēķējot, tiek veicināta smaganu audu bojāšanās un sairums ap zobiem, kas novedot pie kaula zudumu ap zobiem, spraugām starp zobiem un smaganām.

Tāpat smēķētāji, lai atsvaidzinātu savu elpu, lieto dažādus mutes dobuma skalojumos līdzekļus, košļājamās gumijas un konfektes. Paradums regulāri sūkāt konfektes, kuras satur cukuru vai citronskābi, bojā zobu emalju un izraisa zobu bojāšanos.

Bez cigaretēm un veselākiem zobiem

Viens no labākajiem zobu veselības prevencijas soļiem ir lēmums nekad nesākt smēķēt. Tomēr, ja iepriekš roka ir paslīdējusi, tad labākā izvēle zobu veselības uzlabošanai ir smēķēšanas tūlītēja vai pakāpeniska atmešana. Ja neizdodas atmest smēķēšanu uzreiz, to iespējams aizstāt ar mūsdienīgām bezdūmu alternatīvām, kas ir mazāk kaitējošas zobiem un veselībai kopumā.

Kur meklēt palīdzību?

Ja saviem spēkiem nekādi neizdodas uzveikt cigarešu atkarību, ieteicams vērsties pēc palīdzības pie ģimenes ārsta vai narkologa. Anonīmu palīdzību iespējams saņemt zvanot pa konsultatīvo tālruni smēķēšanas atmešanai: 67037333.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Vērtīgākais – kulturāli kvalitatīva, veselīga vide ģimenei un bērnam tuvu pie dabas

05:15
30.04.2024
267

“Man ļoti patīk, ka Skujene nav pārāk tālu no pilsētas. Gabaliņš ir, tomēr nav pārlieku sarežģīti aizbraukt līdz Cēsīm. Skujene ir diezgan mierīga vieta, sakopta un skaista. Te ir skaisti lauku ceļi, lielāki un mazāki. Tuvu ezeri un upes. Priecē sakoptais pagasta centrs. Cik nu pašvaldība iespēju robežās mēģina organizēt pasākumus un uzturēt teritoriju, tik […]

Par Lielo talku un ne tikai

17:02
28.04.2024
79
1

27.aprīlī norisināsies ikgadējais vides sakopšanas notikums – Lielā talka, kas notiks jau septiņpa­dsmito reizi. Šī gada moto ir “Tīri – zaļi – ilgi!”. Sarunājos ar Cēsu pašvaldības Centrālās administrācijas Īpašumu apsaimniekošanas pārvaldes teritorijas apsaimniekošanas speciālisti SIGNI ĶERPI. Viņa kopš 2021.gada Cēsu novadā ir Lielās talkas koordinatore. -Kā vērtējat Cēsu novadā padarīto? -Katru gadu cilvēki aktīvi […]

Filma par cilvēku, viņa izvēli un laiku

06:15
27.04.2024
94

Antras Cilinskas un Annas Vidulejas filma “Podnieks par Podnieku. Laika liecinieks” skatāma visā Latvijā. Ar filmas režisori un producenti Antru Cilinsku tikšanās notika pēc viena no kino seansiem Cēsīs. Juris Podnieks (1950. gada 5. decembris – 1992. gada 23. jūnijs) ir tā dēvētās latviešu poētiskās kinodokumentālistu skolas jaunās paaudzes spilgtākais un talantīgākais kinooperators, režisors un […]

Patīk darbi, kurus darot nav jāsteidzas

06:02
25.04.2024
47

Jānis Vagulis dienas piepilda ar darbu, rodot arī laiku paslinkošanai, nekā nedarīšanai. “Laukos vienmēr ir, ko darīt, vienmēr kādam vajag piepalīdzēšanu,” viņš saka un piebilst, ka māk visus laukos ikdienā nepieciešamos darbus. Savulaik strādājis dažādās zāģētavās, to sen vairs nav gluži tāpat kā daudzos citos mazos pagastos. Jānis Kaivē dzīvo jau 25 gadus. Pats ir […]

Bērnības vietai atdota sirds

05:45
24.04.2024
141

Daces Kārkliņas dzimtas saknes ir Kaivē. Pati dzīvo Cēsīs, strādā Rīgā, bet par savu vietu sauc Kaivi. Kad vien brīvs laiks, viņa mēro ceļu, lai būtu pie krustdēla, draugiem. “Man bērnība saistās tikai ar Kaivi. Vasaras pavadīju pie krustmātes. Te vienmēr bija, ko darīt un ik dienu notika kas interesants. Bija, protams, jāravē, jāvāc siens, […]

Iedzīvoties un būt savējai

05:34
23.04.2024
129

Evita Petrova ar ģimeni Kaivē nokļuva nejauši.  “Vasarā, braucot pa Piebalgu, ieraudzījām aizaugušu viensētu. Tā iepatikās, izdevās vienoties ar saimniekiem, un nopirkām “Lapsas”,” stāsta Evita. “Tas bija pirms 12 gadiem. Gadus trīs ģimene šurp brauca vien brīvdienās, tad pārcēlās pavisam. Tā rīdzinieki kļuva par kaivēniešiem. Evita piebilst, ka mājas ir tikai nepilnus divus kilometrus no pagasta centra. […]

Tautas balss

Labāk uzraksts, ne karogs

16:57
26.04.2024
27
Druva raksta:

“No rudens pārtikas precēm būs redzami jānorāda valsts, kur tā ražota. Saprotu, ka to varēs parādīt ar karodziņu vai uzrakstu. Es domāju, ka vislabāk būs pietiekami lieliem burtiem rakstīts uzraksts, jo vai gan daudzi uzreiz atšķirs, piemēram, Slovākijas un Slovēnijas karogus. Arī tagad jau uz produktiem norāda izcelsmes valsti, tikai nereti uzraksts ir tik maziem […]

Uzšļāc ūdeni un dubļus

16:57
26.04.2024
38
Druva raksta:

“Regulāri nākas iet Cēsīs zem dzelzceļa tilta. Kad līst lietus, dubļains, gan to nevienam neiesaku. Uz galvas pilēs ūdens un mašīnas nošķiedīs. Ietve tur tik šaura, grūti izmainīties ar pretimnācēju, kur nu vēl pamukt kaut kur, kad brauc mašīna. Vai kāds saskaitījis, cik cilvēku kājām ik dienu iziet pa šo vietu? Žēl ģimnāzistu, kuri dosies […]

Operatīvi, atsaucīgi un laipni

16:56
26.04.2024
26
Druva raksta:

“Sirsnīgs paldies ārstes Sprindules prakses medicīnas māsai Irīnai, viņa bija ļoti atsaucīga un ātri nokārtoja, lai tieku pie vajadzīgajiem medikamentiem, kad man pasliktinājās pašsajūta. Un milzīgs paldies arī māsiņai Lindai, kas nāca pie manis mājās, vēnā ievadīja zāles, katru reizi mērīja asinsspiedienu, vienmēr izjautāja, kā jūtos, bija ļoti laipna, atsaucīga. Domāju, tā darbu vajadzētu darīt […]

Ģimnāzijas remonts ievelkas

09:23
23.04.2024
63
Druva raksta:

“Ļoti ievilcies Cēsu Valsts ģimnāzijas ēkas remonts. Esmu pensionēta skolotāja, mani interesē, vai jaunajā mācību gadā ģimnāzisti varēs atgriezties savā skolā vai mācības būs jāturpina pielāgotajās telpās Raunas ielā. Saprotu, ka tur nav slikti, taču ģimnāzijas tēla veidošanai gan tas par labu nenāk,” pārdomās dalījās seniore.

Dīvainie valodas nepratēji

13:26
16.04.2024
53
5
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā klausījos televīzijas “Rīta Panorāmu”, kur “Stabilitātes” līderis Rosļikovs stāstīja, ka nav taču jāprasa pusmūža cilvēkiem ar Krievijas pilsonību latviešu valoda. Jaunajiem jā, bet vecāka gadagājuma nē. Sabiedrība Latvijā esot ļoti iekļaujoša, visi tiekot galā. Te nu jāatgādina, ka tiem, kam 75 un vairāk gadu, latviešu valodas eksāmens nav vajadzīgs, var palikt Latvijā arī, […]

Sludinājumi