Piektdiena, 19. decembris
Vārda dienas: Kristaps, Kristofers, Krists, Klinta, Kristers

Senatnes elpa Grieķijā

Druva
11:02
04.10.2013
64
Grie Ijas Bilde

“Tādus grieķu salātus, kā ēdu Grieķijā, nekur Latvijā neesmu baudījusi. Tie garšo pavisam citādi, kaut sastāvdaļas tās pašas. Tieši tāpat ir ar Grieķijas kultūru, kaut daudz esi par to lasījis, dzīvē iespaidi pavisam citādi un aizraujošāki,” par to ir pārliecināta Rūta Barone no Priekuļu novada Jaunraunas, kura augustā kopā ar māsu Aneti baudīja saulainās Grieķijas kultūru. Rūta bija gatava pastāstīt par ceļojumu un dalīties iespaidos par vēstures elpas pielieto zemi.

Pavisam cita kultūra Rūta ar māsu daudz neplānoja ceļojumu, jo zināja, ka Grieķijā viņas sagaidīs draudzene, kas jau izplānojusi apskates maršrutu grieķiskā stilā. Draudzene Grieķijā dzīvo divus gadus un darbojas kā brīvprātīgā, tāpēc grieķu kultūru iepazinusi gana labi, lai parādītu arī draudzenēm. Kā stāsta Rūta, jau izkāpjot

no lidmašīnas, varēja just, ka Grieķijā ir pavisam cita kultūra. “Pirmais iespaids bija, ka šī ir ļoti austrumnieciska zeme, kas pilnīgi atšķiras no citām Eiropas pilsētām. Pamanīju, ka grieķi dzīvo ļoti vienkārši, nepievērš uzmanību dzīves sīkumiem. Piemēram, ja mēs uztraucamies, ka pagalmā nedaudz paaugusi zāle, tad viņi par to nemaz neuztraucas. Pamanīju, ka grieķu mājās telpās ir liela kārtība, bet tas, kas ir aiz durvīm, tas viņus nemaz neuztrauc,” stāsta Rūta.

Grieķijā gandrīz visām ielām ir marmora segums. Arī tās, kas atrodas tālāk no centra, ir marmorā. Rūta saka, ka tas rada senatnīgu un nedaudz karalisku sajūtu, jo Latvijā staigāts tik vien kā pa bruģi vai flīzēm.

Grieķijā dzīve notiek naktīs. Rūta stāsta, ka dienā ielās redzami gandrīz tikai tūristi, jo grieķi pamostas vakarpusē, kad dienas tveice beigusies un kļuvis nedaudz vēsāks. Veikali šajā valstī ir vaļā līdz pat diviem un trijiem naktī. Cilvēki naktīs nelielās ielu kafejnīcās malko kafiju, spēlē galda spēles vai vienkārši pasēž. Ja iet dejot un ballēties, tad gan tas notiek līdzīgi kā Latvijā, kad klubi ir vaļā līdz pat septiņiem no rīta. Tā kā meitenēm ceļojuma laikā bija gide, kura pārzināja tradicionālākās atpūtas vietas, Rūtai ar māsu arī izdevās pabūt tur, kur valda īsta grieķu kultūra, kur nav pārpildīts ar tūristiem un ir iespēja sajust īstās dzīves garšu. “Vislabāk grieķu vidi varēja just tavernās, nelielos restorānos, kuros pasniedz grieķu ēdienu. Bijām vairākos. Interesanti, ka tavernās, kas tuvāk centram, nebija nekā ekskluzīva, tās bija parastas un pielāgotas tūristu interesēm, nevis grieķu stilam. Tāpēc vairāk devāmies uz tavernām, kur bija tikai grieķi, jo tur atmosfēra bija pavisam citāda. Tavernās spēlēja muzikanti, grieķi mierīgi pavadīja brīvo laiku, malkoja vīnu un atpūtās,” par iespaidiem stāsta Rūta. Esot tavernās, meitenes arī izbaudījušas grieķu ēšanas kultūru. Grieķijā katrā maltītē tiek ēsts ļoti daudz un ēdienreize ir ilga. Grieķi daudz ēd baltmaizi, kas tiek cepta ikkatrā tavernā. Baltmaizi grieķi mēdz ēst, vienkārši pamērcējot olīveļļā. Grieķu virtuvē nav zupu, priekšroku dod salātiem, sacepumiem, ēdieniem, kas gatavoti olīvu lapās, sieram, dārzeņiem un augļiem. Rūta arī atzina, ka bija kāda lieta, kas grieķu kultūrā nepavisam nav gājusi pie sirds. Grieķijā visās sabiedriskajās vietās ir atļauts smēķēt, gan restorānos, gan klubos. Visur ir piepīpēts un rada diskomfortu tiem, kas nesmēķē.

Kultūras mantojums Grieķijā Rūta ar māsu pavadīja astoņas dienas, no kurām četras iepazina Atēnas un pēc tam de-vās uz nelielo Grieķijai piederošo salu Krētu. Atēnās ievērojamākais un spilgtākais apskates objekts bijusi Akropole, ko māsas gribējušas redzēt jau kopš pamatskolas, kad mācīts par Grieķijas vēsturi. “Pirms braukšanas uz Atēnām domāju, ka redzēšu akmeņu atlūzas no senām celtnēm, taču, aizbraucot un redzot Akropoli dzīvē, sajūtas bija neaprakstāmas. Tā aura templī ir neaprakstāma. Tu sēdi augšā un nemani, kā paiet divas, trīs stundas, jo skatoties tu nespēj aptvert, kā cilvēki pirms gadu tūkstošiem kaut ko tādu dabūja gatavu. Redzot šādas vietas savām acīm, ar prātu nav iespējams saprast, kā kas tik iespaidīgs radīts,” piedzīvotajā dalās Rūta. Meitenes apmeklējušas arī Akropoles muzeju, kas, pēc Rūtas teiktā, ir iespaidīgākais muzejs, kādā viņa jebkad ir bijusi. “Varēja redzēt, ka muzeja attīstībā ir ieguldīts ļoti daudz. Šeit ir izstādīts viss, kas jebkad ir atrasts Akropolē. Tas bija iespaidīgi, muzeju noteikti var apmeklēt vairāk nekā vienu reizi,” tā Rūta. Rūta sajūsmināta arī par Nacionālo dārzu (Royal Garden of Athens), kas atrodas pilsētas centrā, kur iespējams bez maksas redzēt dažādus zvērus, gan būros, gan savvaļā. Šo vietu īpaši esot iecienījuši bērni, jo šeit gluži kā zooloģiskajā dārzā var iepazīties ar dažādiem dzīvniekiem.

Pēc Atēnām ceļotājas ar kuģi devās uz Krētu. Šeit pirmais apskates objekts bijis pilsēta Herakliona, kurā atrodas Knosas pils. “Knosas pils bija zīmīga vieta, atceros, kā par to tika stāstīts vēstures stundās. Leģenda par Mīnotauru un labirintiem joprojām palikusi spilgtā atmiņā, tāpēc bija īpaši interesanti redzēt dzīvē šo leģendām apvīto vietu. Var jau būt, ka tās ir tikai manas iedomas, bet man likās, ka arī šeit, tāpat kā Atēnas templī, bija jūtama īpaša, senatnīga aura,” teic Rūta. Pēc vēsturiskās pilsētas Heraklionas apskates tālāk ceļojums vedis uz kādu nelielu pilsētiņu Haniu (Chania), kur meitenes pēdējās ceļojuma dienās vēlējušās baudīt dabu un atpūsties pludmalē. Šī pilsēta piesaistījusi ar sevišķi skaistu vecpilsētu un veco ostu. “Pilsēta likās ļoti romantiska, apkārt skalojas ūdens, dažviet šī pilsēta atgādina tādu kā mazu Venēciju,” salīdzina jauniete. Rūta arī uzsver, ka pilsētiņas apkārtnē bijušas ideālākās pludmales, kādas jebkad redzētas – ar baltām smiltiņām un dzidri zilu ūdeni. Protams, iespaidīgi bijis redzēt arī Grieķijas dabas bagātības un skaistos skatus. “Man Grieķija ļoti asociējas ar olīvām, kas šeit bija tik tiešām ir visur. Tāpat arī redzējām vīnogu laukus, ielu malās mandarīnu, apelsīnu, agavju un laima koki. Daba šeit ir tiešām unikāla,” pārliecināta Rūta. Viņa atzīst, par spīti tam, ka Grieķija jau ir lielā mērā iepazīta, Rūta būtu gatava tur atgriezties vēlreiz, kaut tikai tāpēc, lai atkal dzīvē redzētu Atēnas templi, Knosas pili un baudītu grieķu kultūru. Zane Ieviņa

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Rotas un akrila gleznas

05:11
18.12.2025
44

“Krieviņkrogs” ir krietnu gabaliņu aiz Rāmuļiem un Lielmaņiem. Dace Jeršova ar ģimeni šurp pārcēlusies no Rīgas jau deviņdesmitajos. “Man nepatika Rīgā, kaut esmu tur dzimusi un augusi, bet daudzdzīvokļu mājā dzīvot – tas nav tas,” stāsta Dace, atceroties, kā privatizējuši šo vietu un uzbūvējuši māju. Taujāta par brīvo laiku, Dace atzīst – vasarā iespēju ir […]

Izlocīt puķes

06:08
17.12.2025
110

Rīdzenē vienā no ārēji tik līdzīgajiem daudzdzīvokļu namiem sastopu bijušo bērnudārza audzinātāju Annu Kosovu. Viņa no saviem 70 gadiem vairāk nekā divus desmitus gandrīz katru brīvo mirkli veltījusi japāņu papīra locīšanas mākslai jeb origami. “Vienkārši esmu cilvēks, kurš grib visu ko pamēģināt,” iesākumu atceras kundze, atklājot, ka pēc kādā video ieraudzītā parauga ienācis prātā izlocīt […]

Pilsētvides risinājumi – dizains, kas apvieno funkcionalitāti un drošību

10:30
16.12.2025
26

Pilsētvides attīstība balstās trīs galvenajos principos – estētikā, funkcionalitātē un drošībā. Labi izstrādāta vide kalpo iedzīvotājiem, uzņēmumiem un pilsētas viesiem, radot vietu, kur cilvēki var ērti pārvietoties, strādāt, socializēties un atpūsties. Pilsētvides kvalitāti nosaka ne tikai arhitektūra, bet arī pārdomāts aprīkojums, kas nodrošina kārtību, orientēšanās ērtību un patīkamu atmosfēru. Pilsētvides aprīkojumam ir nozīmīga loma šajā […]

Bruņinieks ar zelta komandu

05:17
15.12.2025
298
1

Novembrī tradicionālajā Cēsu novada pašvaldības darbinieku apbalvošanas pasākumā tika teikts paldies par ieguldīto darbu, atbildību un sirdsdegsmi. Galveno, pirmās pakāpes apbalvojumu “Bruņinieks”, saņēma Juris Joksts, Cēsu Digitālā centra vadītājs, par izciliem sasniegumiem un ieguldījumu Cēsu novada digitālās attīstības veicināšanā. Juris uzsver, ka šādu balvu diez vai iegūtu bez savas lieliskās “zelta” komandas. “Druva” aicināja Juri […]

Cimdos māksla un atmiņu zīmes

06:31
12.12.2025
67

Pirms Ziemassvētkiem skaistu dāvanu saņems rokdarbnieces, stāstu un Latvijas kultūras un sabiedriskās dzīves pētnieki. Tā ir Elīnas Apsītes grāmata “Dzīvais cimds. Jette Užāne” par dzērbenieti Cimdu Jettiņu. Viņas simtgadei Cēsu muzejā bija veltīta audiovizuāla izstāde “Dzīvais cimds”. Tā saņēma “Latvijas Dizaina gada balvas 2025” žūrijas atzinību, tā bija nominēta “Kilograms kultūras” fināla balsojumam. Izstādes kuratore […]

"Timbro" pārceļas uz jaunām telpām un plāno jaudīgu attīstību

05:28
11.12.2025
1094
1

Ar īstu Cēsu novadā dzimuša un auguša cilvēka prieku un azartu SIA “Timbro” izpilddirektors Raimonds Cipe “Druvai” izrāda pašlaik remont­darbu noslēguma fāzē esošās uzņēmuma jaunās telpas Cēsīs, Gaujas ielā 5, kur paredzēts pārcelties pavisam drīz, līdz gada beigām. Uzņēmuma vadītājs “Dru­vai” apstiprina nesen masu medijos izskanējušo informāciju, ka Cēsu mežsaimniecības uzņēmums SIA “Timbro” mež­izstrādes tiesību […]

Tautas balss

Egle rada prieku

09:57
17.12.2025
16
Cēsniece L. raksta:

“Priecājos par Cēsu galveno egli Vienības laukumā. Tā izgreznota ļoti jaukām gaismiņām. Prieks skatīties gan autobraucējiem, gan gājējiem. Šajās tumšajās dienās, ieraugot mirdzošās spuldzītes, sejā iezogas smaids,” sacīja cēsniece L.

Klientus necenšas piesaistīt

15:11
13.12.2025
35
Lasītāja I. raksta:

“Cēsīs “Latvijas Pasta” nodaļa tagad atrodas tirdzniecības centrā “Solo”. Ieejot lielajā ēkā, grūti saprast, kur atrodas pasts. Ir gan izlikta plāksne ar norādi, bet to var arī nepamanīt. Informācijas statīvs novietots uz grīdas, savukārt košie un pamanāmie veikalu nosaukumi virs tirdzniecības telpu durvīm neapzināti liek starp tiem meklēt pasta nosaukumu. Cilvēks skatās un nesaprot, kur […]

Latvijas preces - dārgas

15:11
13.12.2025
31
Seniore M. raksta:

“Visur mudina pirkt Latvijas pārtikas preces. Bet, kad veikalā paskatās, cik tās maksā, tomēr jāizvēlas ievestie produkti. Ne­zinu, vai pie vietējās produkcijas augstajām cenām vainojami tirgotāji vai ražotāji, bet kaut kas tur nav kārtībā. Vēl arī jāsaka, ka ne vienmēr vietējā produkta garša ir labāka nekā importētajām precēm. Protams, tas ir gau­mes jautājums, bet man […]

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
47
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
46
1
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Sludinājumi