Svētdiena, 28. aprīlis
Vārda dienas: Gundega, Terēze

Meitiņas nākšana pasaulē – dziedinošs mirklis

Kristīne Lāce
15:34
24.10.2021
29
Visi1 1

Ilze un Linards Kalvāni pirms pusotra gada pārcēlušies uz dzīvi Priekuļos. Ārpus galvaspilsētas dienas ritot daudz mierīgāk un bērniem esot iespēja vairāk būt svaigā gaisā. Dienu pirms Līgosvētkiem Kalvānu ģimenē piedzima meitiņa Luīze.

Ilze ar Linardu pirms vienpadsmit gadiem iepazinušies, studējot Latvijas Universitātes Fizi­kas un matemātikas fakultātē, ieskatījušies un “sadziedājušies” korī “Aura”. Jau deviņus gadus viņi ir Kalvānu ģimene, kur aug divi braši zēni Ernests un Renārs un jūnijā pievienojās jaunākā atvasīte Luīze.

Linarda profesionālā dzīve saistīta ar datu pētniecību, bet Ilze ir sistēmanalītiķe. Kalvānu ģimene dzīvojusi Rīgā, Ilzes dzimtajā pilsētā, bet pirms pusotra gada pieņemts lēmums atgriezties Linar­da dzimtajā pusē – Priekuļos. Pāris ir apmierināts ar pieņemto lēmumu, jo ikdiena vairs neesot jāpavada sastrēgumos un bērnus varot izvadāt uz izglītības iestādēm un pulciņiem.

“Visi trīs mūsu bērni bijuši plānoti un ļoti gaidīti. Tas saviļņojums un prieks, ieraugot divas strīpiņas grūtniecības testā, ir neaprakstāms. Atceros, kad taisīju grūtniecības testu, biju kursos Rīgā. Prātoju, kā šo priecīgo ziņu īpašāk paziņot vīram. Tā kā esmu pārāk nepacietīga, lai kaut ko noklusētu, rakstīju ziņu par jaunumiem,” atminas Ilze.

Trīs bērnu māmiņa atklāja, ka meitiņas gaidīšanas laiks viņai nav bijis ne emocionāli, ne fiziski viegls. Ilzi pirmajā grūtniecības trimestrī mocījuši nelabumi, emocionāls trieciens bijis viņas tēva pēkšņā nāve.

“Otrajā trimestrī man bija daudz vairāk enerģijas, priecājos par augošo vēderu un nelabumi beidzās, bet degunā parādījās tūska, grūtnieču iesnas, kas beidzās, tikai piedzimstot Luīzei,” par trešā bērniņa gaidīšanas laiku stāsta Ilze.

Sarunā Ilze atklāj, ka trešās grūtniecības laikā viņas prāts ir fokusējies uz gatavošanos dzemdībām. Ļoti daudz lasījusi par šo tēmu, jo otrā bērniņa dzemdības esot beigušās ar ķeizargriezienu, bet viņa bija apņēmības pilna trešo bērniņu pasaulē laist dabiskā ceļā. “Ļoti gatavojos dzemdībām, lai tās izdotos, kā iecerēts : klausījos lekcijas par dzemdībām, runājos ar draudzeni, kurai ir dabisku dzemdību pieredze pēc iepriekšējām dzemdībām, kurās bija ķeizargrieziens, klausījos dūlas Zīles Dāvidsones elpošanas kursu, pildīju tajā dotos uzdevumus, centos ēst veselīgāk, izvairoties no cukura un baltajiem miltiem, kā arī katru dienu devos vismaz stundu garā pastaigā,” pauž Luīzes māmiņa.

Ilzei trešā bērniņa nākšanas brīdis pasaulē ir bijis dziedinošs un skaists. “Ja pirmās dzemdības ilga teju divdesmit stundu, bet otrās bija plānotas kā mājdzemdības, taču beidzās ar ķeizargriezienu slimnīcā, tad šajās bija sajūta, ka kāds mani sargā,” papildina Ilze.

Kopš ierašanās Siguldas slimnīcā Ilze kopā ar vīru laiku esot pavadījuši pustumsā, skanot nomierinošai tekoša ūdens skaņai. Linards uzmanījis, lai sieva jūtas iespējami labi, balstot emocionāli, aprūpējot fiziski.

“22.jūnijā pulksten 3.17 mūsu mazā meitiņa bija klāt – 3,566 kg smaga un 53 cm gara. Vīrs pārgrieza nabas saiti. Sākumā Luīze neraudāja, kad iztīrīja elpceļus, raudāja skaļi,” atminas meitiņas māmiņa. Papildinot sacīto, viņa bilst par pirmajām emocijām, ieraugot Luīzi: “Mēs bijām laimes pielieti. Nezinu pat, kā to ietērpt vārdos – tas ir kaut kas maģisks, brīnumains un ļoti skaists.”

Ilze atklāj, ka dzīve pēc meitiņas nākšanas pasaulē ir daudz laimīgāka un bagātāka. Tagad viņa vairāk izbauda laiku ar Luīzi, vīram atstājot lielākas rūpes par abiem puikām. Dāmas pa dienu dodas pastaigās, bet vakaros Luīzes tētis liek meitiņu vannā un iemidzina, kamēr Ilze velta laiku abiem dēliem. “Katru vakaru ar puikām lasām kādu grāmatu un papļāpājam pirms gulētiešanas,” papildina Ilze.

“Luīze laikam jau zina, kādā ģimenē piedzimusi. Lai būtu enerģija dienas laikā, mums no rītiem patīk ilgāk pagulēt. Priecājos, ka Luīze jau no sešu nedēļu vecuma guļ visu nakti un ļauj gulēt arī pārējiem,” smaidot atzīst trīs bērnu māmiņa.

Kaut gan laika plānošana ar trīs bērniem esot izaicinoša, jo viens mācās skolā, otrs bērnudārzā, visu laiku jāpieskata meitiņa, Ilze neslēpj, ka ģimene sniedzot lielu prieku un piepildījuma sajūtu.
Uz jautājumu, kā brāļi uztver vēl viena bērniņa ienākšanu ģimenē, Ilze stāsta: “Ernests un Renārs ir ļoti lepni par mazo māsiņu. Abi brāļi mazo čubina un mīļo. Ie­spējams, ir konkurence par vecāku uzmanību, bet es to neizjūtu.” Papildinot sacīto, viņa smaidot teic: “Varbūt sakritība, bet Renārs, mūsu bērnudārznieks, sācis skaļāk runāt. Varbūt tas ir veids, kā viņš cenšas pievērst sev vairāk uzmanības.”

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Filma par cilvēku, viņa izvēli un laiku

06:15
27.04.2024
21

Antras Cilinskas un Annas Vidulejas filma “Podnieks par Podnieku. Laika liecinieks” skatāma visā Latvijā. Ar filmas režisori un producenti Antru Cilinsku tikšanās notika pēc viena no kino seansiem Cēsīs. Juris Podnieks (1950. gada 5. decembris – 1992. gada 23. jūnijs) ir tā dēvētās latviešu poētiskās kinodokumentālistu skolas jaunās paaudzes spilgtākais un talantīgākais kinooperators, režisors un […]

Patīk darbi, kurus darot nav jāsteidzas

06:02
25.04.2024
40

Jānis Vagulis dienas piepilda ar darbu, rodot arī laiku paslinkošanai, nekā nedarīšanai. “Laukos vienmēr ir, ko darīt, vienmēr kādam vajag piepalīdzēšanu,” viņš saka un piebilst, ka māk visus laukos ikdienā nepieciešamos darbus. Savulaik strādājis dažādās zāģētavās, to sen vairs nav gluži tāpat kā daudzos citos mazos pagastos. Jānis Kaivē dzīvo jau 25 gadus. Pats ir […]

Bērnības vietai atdota sirds

05:45
24.04.2024
124

Daces Kārkliņas dzimtas saknes ir Kaivē. Pati dzīvo Cēsīs, strādā Rīgā, bet par savu vietu sauc Kaivi. Kad vien brīvs laiks, viņa mēro ceļu, lai būtu pie krustdēla, draugiem. “Man bērnība saistās tikai ar Kaivi. Vasaras pavadīju pie krustmātes. Te vienmēr bija, ko darīt un ik dienu notika kas interesants. Bija, protams, jāravē, jāvāc siens, […]

Iedzīvoties un būt savējai

05:34
23.04.2024
121

Evita Petrova ar ģimeni Kaivē nokļuva nejauši.  “Vasarā, braucot pa Piebalgu, ieraudzījām aizaugušu viensētu. Tā iepatikās, izdevās vienoties ar saimniekiem, un nopirkām “Lapsas”,” stāsta Evita. “Tas bija pirms 12 gadiem. Gadus trīs ģimene šurp brauca vien brīvdienās, tad pārcēlās pavisam. Tā rīdzinieki kļuva par kaivēniešiem. Evita piebilst, ka mājas ir tikai nepilnus divus kilometrus no pagasta centra. […]

Atrast burtus baltās rūtīs

15:25
22.04.2024
430

Krustvārdu mīklu risināšana ne vienam vien ir gan laika īsināšana un prāta asināšana, gan atmiņas trenēšana un savu zināšanu pārbaude. Cēsniece Vizma Kronīte rūtotajiem laukumiem pareizos burtu izvēlas, ne tikai meklējot atbildes, bet arī uzdodot jautājumus – sastādot krustvārdu mīklas. Ar viņu saruna par krustvārdu mīklām, seniora ikdienu un  ne tikai. -Kāpēc tik daudzi risina […]

Vai suns ir “tikai suns”

05:14
19.04.2024
116

Viņa pati par sevi teic, ka vēl cēsiskāka nemaz nevarētu būt, jo bērnība pagājusi pašā Cēsu sirdī, iepretim Sv.Jāņa baznīcai – Torņa ielā 1. Viņa teic, ka “sapņa par Ameriku” viņai nav bijis nekad. Kur cilvēks piedzimis, tur viņam arī jādzīvo, dzīvē nejaušības nenotiek. Pēc profesijas friziere, brīvajā laikā aizraujas ar sportošanu kopā ar suņiem. […]

Tautas balss

Labāk uzraksts, ne karogs

16:57
26.04.2024
13
Druva raksta:

“No rudens pārtikas precēm būs redzami jānorāda valsts, kur tā ražota. Saprotu, ka to varēs parādīt ar karodziņu vai uzrakstu. Es domāju, ka vislabāk būs pietiekami lieliem burtiem rakstīts uzraksts, jo vai gan daudzi uzreiz atšķirs, piemēram, Slovākijas un Slovēnijas karogus. Arī tagad jau uz produktiem norāda izcelsmes valsti, tikai nereti uzraksts ir tik maziem […]

Uzšļāc ūdeni un dubļus

16:57
26.04.2024
21
Druva raksta:

“Regulāri nākas iet Cēsīs zem dzelzceļa tilta. Kad līst lietus, dubļains, gan to nevienam neiesaku. Uz galvas pilēs ūdens un mašīnas nošķiedīs. Ietve tur tik šaura, grūti izmainīties ar pretimnācēju, kur nu vēl pamukt kaut kur, kad brauc mašīna. Vai kāds saskaitījis, cik cilvēku kājām ik dienu iziet pa šo vietu? Žēl ģimnāzistu, kuri dosies […]

Operatīvi, atsaucīgi un laipni

16:56
26.04.2024
10
Druva raksta:

“Sirsnīgs paldies ārstes Sprindules prakses medicīnas māsai Irīnai, viņa bija ļoti atsaucīga un ātri nokārtoja, lai tieku pie vajadzīgajiem medikamentiem, kad man pasliktinājās pašsajūta. Un milzīgs paldies arī māsiņai Lindai, kas nāca pie manis mājās, vēnā ievadīja zāles, katru reizi mērīja asinsspiedienu, vienmēr izjautāja, kā jūtos, bija ļoti laipna, atsaucīga. Domāju, tā darbu vajadzētu darīt […]

Ģimnāzijas remonts ievelkas

09:23
23.04.2024
36
Druva raksta:

“Ļoti ievilcies Cēsu Valsts ģimnāzijas ēkas remonts. Esmu pensionēta skolotāja, mani interesē, vai jaunajā mācību gadā ģimnāzisti varēs atgriezties savā skolā vai mācības būs jāturpina pielāgotajās telpās Raunas ielā. Saprotu, ka tur nav slikti, taču ģimnāzijas tēla veidošanai gan tas par labu nenāk,” pārdomās dalījās seniore.

Dīvainie valodas nepratēji

13:26
16.04.2024
39
5
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā klausījos televīzijas “Rīta Panorāmu”, kur “Stabilitātes” līderis Rosļikovs stāstīja, ka nav taču jāprasa pusmūža cilvēkiem ar Krievijas pilsonību latviešu valoda. Jaunajiem jā, bet vecāka gadagājuma nē. Sabiedrība Latvijā esot ļoti iekļaujoša, visi tiekot galā. Te nu jāatgādina, ka tiem, kam 75 un vairāk gadu, latviešu valodas eksāmens nav vajadzīgs, var palikt Latvijā arī, […]

Sludinājumi