Lai gan daudzi staigā ar pilošiem deguniem, sāpošiem kakliem, klepodami un šķaudīdami, to pārmāc sajūtas, ka nu jau pa īstam aizsācies Ziemassvētku gaidīšanas laiks. Aiz loga paveras sniegbalta pasaule, un parīt Adventes vainagos aizdegsim jau trešo svecīti. Draugu sarunās arvien vairāk dzirdami prātojumi, kādas dāvanas sarūpēt saviem mīļajiem. Taču jau izsenis šis ir karstais vēstuļu rakstīšanas laiks. Un, protams, visvairāk tās veltītas Ziemassvētku vecītim. Viņam raksta ne vien bērni, kā atminos no savas bērnības, bet pēdējā laikā arvien vairāk arī mammas un tēti, vecmammas un vectēvi, jo dažādas organizācijas un biedrības rīko savas labdarības akcijas, kurās tik tiešām iespējams tikt pie kārotās, ģimenei vajadzīgās dāvanas. Nereti kādai ģimenei šis dāvināšanas laiks ir vienīgā iespēja tikt pie ļoti vajadzīgas lietas, tādēļ vēstuļu rakstīšana Ziemassvētku vecītim kļūst par prieka un cerību pilnu tradīciju daudzās ģimenēs. Skaudri, kad nākas lasīt – vēstules sūtītājs ir septiņgadīgs zēns, kurš ģimenē aug kopā ar divām jaunākām māsiņām, bet mammīte ir bez darba. Iztikas līdzekļi tik niecīgi, ka lielākā dāvana Ziemassvētkos, ko šis bērns vēlas, ir ēdiens ik dienu, veselība mammītei un siltas zeķes māsiņām. Tomēr gribas pirmssvētku laiku sirdī saglabāt gaišu un prieka pilnu. Tādēļ jāsaka, ka daudzas mazās sirdis šosvētdien tiks ielīksmotas, jo Latvijā labdarības vizītē viesosies pasaules galvenais Santa Klauss no Lapzemes. Ikviens bērns, viņu vecāki, kā arī visi pieauguši, kas tic brīnumiem un Ziemassvētku dāvanām, vēl viņam var paspēt uzrakstīt un nosūtīt savus vēlējumus. Daudzviet Rīgā pat tiek atvērtas speciālas Santa Klausa pasta nodaļas, kas sirsnīgās vēstules nogādās vecītim, kurš ik gadu piepilda tik daudzas cerības. Anda Dzenža
