Kamēr pandēmija pierimusi un ierobežojumu praktiski nav, var pat teikt, ka pāri Latvijai veļas tāds kā koncertu, festivālu un izstāžu devītais vilnis.
Nedēļas nogalē Valmiermuižā divas dienas notika Etnomūzikas festivāls, kurā kā vienmēr pirms pusnakts tika dedzināta spāņu mākslinieka Džordi radītā ugunsskulptūra. Šogad tā bija izveidota milzu pikējoša putna piekūna veidolā, kuram sadegot, no uguns un pelniem kā Fēnikss parādījās metālā kaltais ukraiņu nacionālais simbols. Cēsīs, Pasaules latviešu mākslas centrā (PLMC), tika atvērta mākslas zinātnieces Dzintras Andrušaites grāmata par ievērojamu, bet Latvijā īsti nepamanītu mākslinieku Ēvaldu Dajevski (1914 – 1990), kura mūžs ir trīs atšķirīgi stāsti par dzīvi Latvijā, Vācijā un Amerikā. Jāpiebilst, ka ieskats Dajevska mūža devumā skatāms nelielā izstādē PLMC. Un šogad 23. jūnijā Druvienā notiks 120 gadu jubilejas lieluzvedums “Skroderdienas Silmačos”. Protams, Cēsīs vēl gaidāms sarunu festivāls “Lampa”, Mākslas festivāls, pilsētas svētki, un tas ir tikai neliels ieskats vasaras pasākumos.
Tomēr karš Ukrainā neatkāpjas, tajā gājuši bojā jau vairāk nekā trīssimt divdesmit bērni, bet ievainoti gandrīz seši simti, un tie nav galīgie skaitļi. Piemēram, svētdien, 19. jūnijā, raķešu apšaudēs Harkivas apgabalā ievainoti trīs bērni.
NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs brīdina, ka karš Ukrainā varētu ilgt gadiem. Intervijā Vācijas laikrakstā “Bild” Stoltenbergs saka, ka degvielas un pārtikas cenas nav nekas, salīdzinot ar cenu, kādu katru dienu maksā ukraiņi frontē, brīdinot, ka “mums būs jāmaksā vēl lielāka cena”, ja Krievijas prezidents Vladimirs Putins sasniegs savus mērķus Ukrainā.
ASV Senāta izlūkošanas komitejas locekļi svētdien, 19. jūnijā, Rīgā sarunā ar Latvijas Valsts prezidentu Egilu Levitu pauduši atbalstu NATO klātbūtnes Baltijas reģionā stiprināšanai.
Savukārt Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs, atbildot uz bažām par Eiropas Savienības (ES) brīžam nesaprotamo attieksmi pret Ukrainā notiekošo karu, skaidro, ka ES kopējā attieksme pret karu nav mainījusies: “Krievijas karš Ukrainā ir visrupjākais starptautisko tiesību normu pārkāpums. Ukraina šobrīd cīnās ne tikai par savu, bet visas Eiropas drošību, tās demokrātiskajām vērtībām un brīvību. Eiropas Savienība – tāpat kā Latvija – vienmēr ir iestājusies par Ukrainas neatkarību, suverenitāti un teritoriālo nedalāmību tās starptautiski atzītajās robežās, kā arī konstanti jau kopš 2014. gada turpina uzturēt Krievijas Federācijas prettiesiski anektētās Krimas pussalas neatzīšanas politiku. Eiropas Savienības, to dalībvalstu un citu Ukrainas partneru sniegtais atbalsts, kā arī izdarītais spiediens pret Krievijas Federāciju, t.sk. sankciju ieviešana, ticis īstenots, lai ne tikai stiprinātu Ukrainas pretošanās spējas, bet ar lai padarītu maksimāli augstu cenu Krievijai par neizprovocēto un prettiesisko militāro iebrukumu Ukrainā.”
Īsi sakot, karš nebeigsies tuvākajā laikā un ar to mums visiem jārēķinās. Tāpat kā, svinot vasaru, jāatceras, ka rudenī gaidāmas Saeimas vēlēšanas un, pretēji dzirdētajām prognozēm, ka vairs neesot jābažījas par krasu valsts politikas maiņu pēc vēlēšanām, manuprāt, ir pietiekami daudz “vilku jērā ādā”. Šie it kā patrioti skaisti runā, bet patiesībā viņus interesē tikai vara, un sava biznesa interesēs viņi plāno tuvināties Krievijai. Protams, vārdos visi ir pret karu, un daudzi pat uzdrošinās Krieviju nosodīt, bet viņu plānotie darbi skaidri parāda patiesās intereses.
Komentāri