Ja līdz šim partiju sarunas par to, varēs vai nevarēs kopīgi veidot valdību, brīžiem kaitināja, brīžiem pat smīdināja, tad pirmdienas vakarā LTV1 raidījumā “Šodienas jautājums” tapa skaidrs, ka “ar bitēm nekad neko nevar zināt” jeb, modernāk izsakoties, – Apvienotā saraksta (AS) Saeimas deputāts Andris Kulbergs uzspridzināja īstu informācijas bumbu, kas apmulsināja visus studijā esošos. Valdības nebūs – vispār kaut kad būs, bet ne tagad, jo AS joprojām nepiekrītot gan jomu sadalei, gan tam, ka budžetā jau tagad esot 3,5 procentu deficīts un visam naudas nepietikšot. Vakarrīt gan no AS izskanēja mīkstinošāki komentāri, tomēr īstas skaidrības nav.
Visu pēdējo nedēļu AS nepārtraukti runāja par horizontālajām saiknēm un solidāru atbildību, vaicāti, ko tas nozīmē un kas jādara, atbildēja, ka vajadzīga solidāra atbildība un horizontālās saiknes starp ministrijām, nepaskaidrojot, kas konkrēti jādara. Atbildības jomas nedrīkstot tagad sadalīt, valdības deklarāciju arī nevarot rakstīt, jo vispirms jāzina, cik naudas katrai nozarei būs.
Iebildumiem, ka darba grupas katrā nozarē būtu jāvada tiem, kuri tās zina un kuri, visticamāk, būtu arī ministri, netika pievērsta uzmanība. Kad būtu uzrakstīts deklarācijas melnraksts katrā nozarē, varētu skatīties, cik naudas tai var piešķirt, un tad varētu arī izvēlēties, kas no darāmajiem darbiem ir vissvarīgākais.
Tomēr AS tam nepiekrita, apgalvojot, ka vispirms nauda, tad darbi, tā liekot domāt, ka saraksta politiķus interesē “naudīgās” ministrijas, ne darāmais un Latvija. Sarunas turpinājās arī sestdien un svētdien, un pirmdienas pēcpusdienā ziņās jau varēja lasīt un dzirdēt, ka vienošanās tomēr panākta, piešķirot AS arī aizsardzības ministra biedra jeb viceministra amatu. Krišjānis Kariņš, kurš vēl nav oficiāli nominēts premjera amatam, bet kuru Valsts prezidents pilnvaroja sarunām par iespējamo valdību, pirmdien pēc tikšanās ar Valsts prezidentu Egilu Levitu paziņoja, ka pēdējās dienās panākts ievērojams progress attiecībā uz jaunās koalīcijas darba virzieniem un vienošanās par atbildības jomu sadali. Viņš stāstīja, ka papildus jau izskanējušajam risinājumam pie NA pārraudzībā gaidāmās Aizsardzības ministrijas tiks izveidots ministra biedra postenis, ko ieņemtu AS pārstāvis, bet otra vienošanās paredzot, ka vides bloks pamatā paliks Reģionālās attīstības un digitālo lietu ministrijā. Savukārt Klimata departaments pāries uz jauno Klimata un enerģētikas ministriju. Starp partijām vēl būs diskusijas, kuri departamenti būtu jāpārņem, lai jaunā ministrija varētu pilnvērtīgi strādāt.
Topošajā valdībā JV ieņems septiņus amatus: Ministru prezidenta, finanšu ministra, ārlietu ministra, izglītības un zinātnes ministra, tieslietu ministra, klimata un enerģētikas ministra un labklājības ministra.
AS pienāksies jau pašlaik ieņemtais Saeimas priekšsēdētāja amats un vēl četri amati valdībā: iekšlietu ministra, zemkopības ministra, veselības ministra un reģionālās attīstības un digitalizācijas lietu ministra amats. Savukārt NA būs četri ministra posteņi: aizsardzības ministra, kultūras ministra, satiksmes ministra un ekonomikas ministra. Šonedēļ bija paredzēti arī divi semināri, kuros partijas runātu par to, kas jādara un kāds finansējums būtu pieejams, lai nākamajā nedēļā jau varētu sagatavot valdības deklarācijas melnrakstu, iesniegt to prezidentam, kurš savukārt jau oficiāli nominētu premjera amata kandidātu.
Pirmdienas vakarā AS pārstāvja A.Kulberga sacītais un saraksta deputātu, un arī Ulda Pīlēna sacītais liek vaicāt, vai AS sākušās iekšējās nesaskaņas un kādi ir tā patiesie nolūki? Vai tiek pildītas kādas sponsora vēlmes? Vai varbūt tiek darīts viss, lai vēlētāju acīs Krišjānis Kariņš tiktu diskreditēts un par premjera amata kandidātu tiktu izvirzīts, piemēram, Edgars Rinkēvičs? Un visbeidzot – vai patiesie plāni ir nepieļaut JV darbu koalīcijā? Bez JV valdību var izveidot AS (15 vietas), NA (13), ZZS (16) un Progresīvie (10). Tiesa gan, tad NA nāktos aizmirst visus lielos iebildumus pret Progresīvajiem. Un valdību var izveidot arī bez AS, ar JV, ZZS un NA, tikai tad gan Jaunajai Vienotībai, gan Nacionālajai apvienībai būtu jāpieprasa solījums, ka Aivars Lembergs nesēdies pie koalīcijas galda. Pretējā gadījumā partijas izskatīsies pavisam bēdīgi.
Jebkurā gadījumā AS izskatās pavisam nejauki un ir grūti saprast, vai kādas iekšējās vai ārējās intereses ir tik svarīgas, ka politiķi vairs nesaprot, kā tas izskatās vēlētājiem, kuri notiekošo vēro no malas?
Šie jautājumi nepazudīs arī tad, ja vienošanās par koalīcijas izveidi pēkšņi tiks panākta jau dažas stundas pēc šī komentāra uzrakstīšanas. Kā vārdā darbojas Apvienotais saraksts, un kādi ir tā patiesie mērķi?
Komentāri