Pirmdiena, 6. maijs
Vārda dienas: Gaidis, Didzis

Vai vēlam varu, kurai neticam?

Andra Gaņģe
09:04
28.07.2022
4

Latvijas sabiedrība nevēlas dzīvot citu personu vadībā, atzinis sociālantropologs Klāvs Sedlenieks. Vai tas varētu būt svarīgs iemesls, kāpēc neuzticība politikai, politiķiem un citām amatpersonām Latvijā ir ikdienišķa parādība?

Cauri gadsimtiem no paaudzes paaudzē mantotajās sajūtās un vērtībās, iespējams, mums nav uzticēšanās tiem, kam pieder vara. Mazliet vairāk par divdesmit starpkaru gadiem savā valstī diezin vai atstāja kādu nospiedumu attieksmē pret varu, kaut arī nostiprināja apziņu, ka pašu valsts ir iespējama un esam tās cienīgi.

Kas bija pirms tam? Atkārtot vispārzināmo vēsturi par vācu, zviedru, krievu, poļu valdīšanu laikam nav vajadzīgs. Kungs, valdnieks, jebkurš varas nesējs šai zemē, kur izveidojāmies kā latviešu nācija, tūkstoš gadu ir bijis svešais, no kura uz labu maz cerību. Un, ja nu kas tiek, tad tikai kā zemākai kārtai un vismaz ārēji jāpieņem ar lielu pateikšanu. Varbūt tas var izskaidrot, kāpēc tie, kas nokļūst pie varas, ļoti ātri kļūst nicināti, pat nīsti.

“Nu jau atkal visur sāk stāstīt par kovidu, par potēšanos! Tāda kovida nemaz nav! Tā ir Kariņa un Pavļuta afēra!” šonedēļ pa tālruni sacīja kāds “Druvas” lasītājs, pēc balss varēja spriest, ka seniora gados. Cik lielu daļu no neticības piedēvēt antivakserismam, cik attieksmei pret varu? Kura puse kuru vairāk ietekmē? Vai, ja būtu mantojuši lielāku uzticēšanos tiem, kam vara no Dieva vai cilvēkiem, Latvijā no bīstamā vīrusa mūžībā būtu aizgājis mazāk?

Līdz parlamenta vēlēšanām atlicis nedaudz vairāk par diviem mēnešiem. 1.oktobris būs diena, kad Latvijas pilsoņi uzticēs varu par savas valsts sabiedrību simts cilvēkiem. Vai tiešām uzticēs? Vai, jau ejot uz vēlēšanu iecirkņiem, zemapziņa nīgri neatgādinās – neko labu nevaram gaidīt?

Varbūt paskatīties uz politiķiem, kas sevi izliek vēlēšanām, ne no tās puses, kuru parasti uzsver – programma un solījumi -, bet vērtēt tā neracionāli, intuitīvi. Ko es domāju par partijas saraksta pirmajām piecām, desmit personām? Kāda sajūta man pa gadiem, kamēr redzu viņus publiskajā telpā, radusies, vai viņiem vairāk ticu vai neticu?

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Dažas pārmaiņas nogurdina

12:19
05.05.2024
22

“Nav jābaidās no pārmaiņām, no jaunā, bet vajag atcerēties, ka kāda racionāla kripata ir arī vecajā, pārbaudītajā. To es par Cēsu satiksmes organizāciju. Katru pavasari sākam ar pārmaiņām. Prieks par labajām, kad saņemam ziņu par kādas ielas remontu, kur radīs labāku un drošāku vidi gājējiem, velosipēdistiem un arī autovadītājiem. Taču pavisam nogurdinoši ir ik pēc […]

Apkārtklīstošas pārdomas

12:11
05.05.2024
22

Savulaik populārajā dzies­mā bija vārdi: “Eiropa mūs nesapratīs, Eiropa mūs nepazīs…” Vai 20 gados kas mainījies? Kādam – jā, kādam – nē. Bet Eiropas Savienība ir izdevīga ikvienam – gan tiem, kuri no tās saņem atbalstus un izmanto piedāvātās iespējas, gan tiem, kam negribas pašiem uzņemties atbildību par kādu lēmumu, neizdošanos, jo viegli var pateikt, […]

Ģimenes lieta

12:10
05.05.2024
18

Vērtējot padomju laiku un laiku Eiropas Savienībā, visvairāk nāk prātā domāšanas maiņa. Un tas attiecas arī uz ģimeni. Ja savulaik pastāvēja uzskats, ka viss, kas notiek ģimenē, arī tur paliek, pat ja tiek darīts pāri bērniem, tad tagad tas ir būtiski mainījies. Protams, redzams, ka daļai cilvēku šos uzskatus arvien ir ļoti grūti mainīt, viņiem […]

Dzīve Eiropā, ne pēcpadomijā

12:09
05.05.2024
19

Atceros brīdi, kad vēl tikai runāja, ka Latvija varētu kļūt par daļu no Eiropas Savienības. Tolaik mācījos skolā, nebija neviena vienaudža, kas sacītu: “Kā negribas, lai esam ES! Cik labi būtu, ja Latvija vienmēr paliktu tikai Latvija – bez dalības jebkādās starptautiskās organizācijās.” Visi tolaik zinājām – iestāšanās ES nozīmēs ne tikai to, ka Latvijā […]

Par sajūtām, ne naudu

12:07
05.05.2024
15

Ieguvumi un zaudējumi, divdesmit gados Latvijai esot Eiropas Savienībā (ES), katram jāizvērtē pašam. Fondu un maksājumu naudu, ko esam saņēmuši kā dalībvalsts, saskaitīs valdības finansisti. Konkurences saspringumu sarēķinās uzņēmēji. Man vairāk sajūtas. To vienu pat tā īsti nevaru pieskaitīt ES devumam. Bet ik pa laikam esmu iedomājusies – tāpēc vien bija vērts stāties Eiropas valstu […]

Pārdomas par izglītībā notiekošo…

16:54
30.04.2024
38

Pavisam nesen ģimene izgāja cauri pavasara gripas tūrei. Skaidrs, ka slimojot iekavējas darbi – gan ikdienas, gan kāds svarīgāks, un bērniem – mācības un skolas procesi. Divu nedēļu laikā meita, kas mācās 4.klasē, paguva iekrāt veselus piecus parādus – tātad, divu nedēļu laikā bija pieci pārbaudes darbi. Un nav gluži nedēļa pirms brīvlaika vai semestra […]

Tautas balss

Krūmi aizsedz krustojumus

12:21
05.05.2024
20
Druva raksta:

“Viss sazaļojis, saplaukuši arī krūmi. Tāpēc gribētos lūgt dažos Cēsu ielu krustojumos tos pavērtēt, vai nevajag apcirpt, lai netraucē autovadītājiem pārskatīt ceļu. Nezinu, kuram dienestam vajadzētu apsekot pilsētu, bet gan jau tāds ir. Īpaši jau bažas par to, ka no krustojuma pa ietvi var izbraukt velosipēdists vai skrejriteņa vadītājs. Tie pārvietojas ātrāk nekā gājēji, un […]

Lielisks pakalpojums

12:20
05.05.2024
15
Druva raksta:

“Izlasīju avīzē par Cēsu Veselības istabu. Arī es gribu teikt paldies, ka ir vieta , kur var uzzināt to, ko par savu veselību nesaproti, jo nereti ģimenes ārstam tādas it kā vienkāršas lietas neērti prasīt. Māsiņa pastāsta, izskaidro, pasaka, kad tiešām jāmeklē dakteris, kad pietiek ar to, ko pats ikdienā vari uzlabot,” sacīja seniore.

Rezultātu gaidām pārāk ātri

12:20
05.05.2024
19
Druva raksta:

“Daži Saeimas deputāti rosina pārskatīt administratīvi teritoriālo reformu, jo neesot gaidīto ieguvumu. Ļoti dīvains arguments. Ko gan nepilnos trīs gados var tādu paveikt, lai jau būtu redzams būtisks rezultāts? Saprotams, ka pirmajos divos gados apvienotie novadi cits citu tikai iepazina, tapa un dažās vietās vēl top jaunā pārvaldības struktūra, veidojas padziļināta izpratne par kopējo attīstību. […]

Daudznozīmīgās zīmes

12:11
05.05.2024
19
Druva raksta:

“Otrdienas “Druvā” redzamā zīme “70”, kuras stabiņš ir gandrīz horizontāls pret zemi un rāda uz lauka, ne ceļa pusi, varētu būt norāde, ka tur uz tīruma vai tuvīnā mežā strādā 70 cilvēki,” atsaucoties uz aicinājumu vērtēt, ko izsaka neparasti novietotā norāde, versiju pauda lasītājs A.

Labāk uzraksts, ne karogs

16:57
26.04.2024
28
Druva raksta:

“No rudens pārtikas precēm būs redzami jānorāda valsts, kur tā ražota. Saprotu, ka to varēs parādīt ar karodziņu vai uzrakstu. Es domāju, ka vislabāk būs pietiekami lieliem burtiem rakstīts uzraksts, jo vai gan daudzi uzreiz atšķirs, piemēram, Slovākijas un Slovēnijas karogus. Arī tagad jau uz produktiem norāda izcelsmes valsti, tikai nereti uzraksts ir tik maziem […]

Sludinājumi