Orkānā sagriezušās energoresursu cenas rauj sev līdzi visu ekonomiku un publiskos pakalpojumus.
Ēdiens, daudz maz silts mājoklis un apģērbs – tie ir trīs pamati, uz kuriem jābalsta savu ikdienas izdevumu aprēķini. Te būtu jāpieskaita arī veselības aprūpe ne tikai tiem, kuriem ir hroniskas vai akūtas bīstamas vainas, bet arī cilvēkiem, kuriem veselības aprūpe pagaidām vairāk ir profilaktisks pasākums.
Vai atliks līdzekļi, lai aizietu pie zobārsta? Un pie zobu higiēnista? Vai varēs atlicināt naudu D vitamīnam un vēl kādam uztura bagātinātājam, kas palīdz saglabāt stiprākus kaulus un darbīgākas locītavas?
Iedzīvotāji ir nobažījušies. “Mēness aptiekas” un pētījumu aģentūras “Norstat” veiktajā aptaujā 67% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju pirmās nepieciešamības preču dārdzības kāpumu saskata kā draudu, ka nepietiks līdzekļu pietiekamām rūpēm par veselību. Vecuma grupā no 50 līdz 74 gadiem šādas bažas pauda pat vairāk nekā 70% aptaujāto.
Jau šogad samazinājies to skaits, kas reizi gadā profilaktiskos nolūkos apmeklē zobārstu. “Benu aptiekas” Veselības monitoringa datos, kas iegūti sadarbībā ar pētījumu kompāniju SKDS, šogad to dara vai darīs 38% aptaujāto iedzīvotāju, kas ir par trīs procentpunktiem mazāk nekā pērn un par 12 procentpunktiem mazāk nekā 2020.gada vasarā. Un izrādās, ka 21% pie zobārsta iet tikai tad, kad parādās sāpes, un 5% zobārstu neapmeklē vispār. Vai šie pēdējie divi rādītāji vēl nepalielināsies? Zobārstniecība ir dārgs pakalpojums, un, ja ir sajūta, ka neviens zobs nav sāpīgs, ļoti ticams, ka to atliks visbiežāk.
Taču zobārsti uzsver, ka tieši profilaktiskie apmeklējumi ļauj izvairīties no nopietnām mutes dobuma problēmām un līdz ar to arī lieliem finansiāliem ieguldījumiem to risināšanā. Profilaktiska apskate ļauj zobu bojājumus atklāt agrīnā stadijā, novērst to tālāko attīstību, kā arī izmaksas padara samērīgākas un prognozējamākas. Domāju, cilvēki jau to saprot, bet…
Taču taisnības labad jāsaka, ka ne jau tikai maksa par ārstniecību attur no mediķu apmeklējuma. Vizīte pie ģimenes ārsta tiešām nav dārga (lai neteiktu – lēta), tomēr gandrīz puse jeb 48% Latvijas iedzīvotāju savu ārstu apmeklē retāk nekā ieteicams, proti, retāk nekā reizi gadā.
Tās pašas “Benu” aptaujas rezultāti liecina, ka 36% respondentu pie ģimenes ārsta dodas tikai tad, kad parādās veselības problēmas. Vairākas reizes gadā ģimenes ārstu apmeklē 31% aptaujāto, bet 18% to dara reizi gadā. Šī situācija, salīdzinot ar pagājušā gada datiem, nav būtiski mainījusies vai uzlabojusies.
Visbiežāk ģimenes ārstu apmeklē seniori vecuma grupā no 64 līdz 75 gadiem. Šajā vecuma grupā 43% iedzīvotāju apmeklē ģimenes ārstu vairākas reizes gadā, 22% – reizi gadā. Tātad šie cilvēki saprot, ka jārūpējas par veselību, taču tieši vecajiem ļaudīm hiperinflācija ir vislielākais drauds, lai gādātu par visu citu, kas nepieciešams tās uzturēšanai: medikamentiem, fizioterapijai, masāžām. Turklāt klāt tumšais un, domājams, drīz arī slidenais laiks, kad grūtāk būs atrast brīdi bezmaksas veselības uzlabošanas pasākumiem – pastaigām vai nūjošanai. Jācer, ka vēl turpināsies Eiropas Sociālā fonda apmaksātie veselības uzlabošanas projekti, kur iespējams piedalīties bezmaksas vingrošanā, un nebūs tāds kovida vilnis, kas šīs nodarbības apturēs.
Komentāri