Šāds jautājums rodas, klausoties priekšvēlēšanu debates. Lai arī savu izvēli esmu izdarījis un varētu nekam nepievērst uzmanību, profesionālā interese liek tam pievērsties. Un katru reizi nākas secināt, kam man to vajadzēja?! Smagi secināt, ka diskusiju kultūras sabiedrībā, politikā vispār nav, valda tikai sava viedokļa paušana, neklausoties, ko saka kāds cits. Tā teikt, esmu iemācījies savu pantiņu, un – uz priekšu. Es teiktu, ka politiskajās diskusijās valda populisms un demagoģija, bet tie daži konstruktīvie runātāji pazūd to trulumā un lētumā.
Ja pirms četriem gadiem uz parlamenta vēlēšanām sevi bija pieteikuši tikai vieni izteikti populisti, par kuriem nobalsoja vairāk nekā 14 procenti, šobrīd viņu savairojies, ka bail. Vai katrs otrais saraksts priekšvēlēšanu platformu būvē uz tukšām runām un klaju demagoģiju. Dažs politiskais spēks, kā izrādās, pat īsti rakstīt nemāk, jo uz plakātiem sola mums tautas VELĒTU prezidentu, bet tas neliedz sevi prezentēt kā Laimes lāča atvedējus. Varbūt viņi būtu pelnījuši, ka kārtīgi novelē, bet viņi jau nedzird, ko cits saka, tik sola un sola, un sola… Atzīšos, dažbrīd tiešām nedaudz bail, ka šie kandidāti – bez izglītības, darba, klaji populisti – varētu tikt ievēlēti, taču tad uzplaukst cerība, ka tauta nebūs tik glupa. Nedaudz mierina lielais populistu sarakstu skaits, tāda piedāvājuma piekritēju balsis sadalīsies, un šiem sarakstiem no kliņģera tiks tikai caurums. To gan redzēsim tikai 2.oktobrī.
Gribētos cerēt, ka 2022. ir arī sava veida lūzuma gads vēlēšanās un uz visiem laikiem atsijāsies tukšie, populistiskie politiskie spēki. Ja varētu izvēlēties kādu burvju spēju, laikam gribētu visiem cilvēkiem dot spēju spriest saprātīgi! Lai viņi saprot, kur esam, kāda ir reālā situācija, cik trausla ir demokrātijas robeža. Lai neuzķeras uz tukšiem klaigātājiem. Uz tiem, kuri jau nezin cik reižu bijuši pie varas, neko nav panākuši, bet raujas atkal, šoreiz solot zelta kalnus. Svarīgi saprast, cik svarīgs latviskums, mūsu valoda, nacionālās vērtības, to nozīmība visas Eiropas kontekstā. Gribētos cerēt, ka okupācijas pieminekļa nojaukšana Rīgā dos pareizās atziņas ikvienam vēlētājam.
Katrā ziņā šī gada politiskais piedāvājums uz vēlēšanām liek secināt, kāpēc ir tā, kā ir. Saka, ka tas atspoguļo sabiedrību. Var jau būt, bet ļoti gribētos cerēt, ka vēlēšanu rezultāti tomēr būs tādi, no kuriem nebūs jākaunas.
