Saeima vakar lēma nodot izskatīšanai Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) frakcijas izstrādāto priekšlikumu grozījumiem Pievienotās vērtības nodokļa likumā, kas paredz piecu procentu nodokļa likmes piemērošanu medikamentiem.
ZZS ierosinājusi šādu likmi piemērot recepšu, bezrecepšu un kompensējamiem medikamentiem.
Tās noteikti būs nopietnas diskusijas, pirmām kārtām jau par ietekmi uz budžeta ieņēmumiem. Taču, manuprāt, ir vēl viens būtisks aspekts – vai PVN likmes samazināšana bezrecepšu medikamentiem neietver sevī arī riskus? Ik pa reizei publiskajā telpā no mediķiem un pētniekiem dzirdam, ka bezrecepšu medikamenti nemaz nav tik nekaitīgi un nereti tiek lietoti nepareizi, kas izraisa jaunas veselības problēmas. Tāpat izskan atziņa, ka mums patīk pašārstēties, un, protams, kas gan cits kā bezrecepšu medikamenti tad izmantojami.
Iespējams, ārsta recepti neprasošu zāļu pārāk liela lietošana daļēji saistīta arī veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību. Cilvēks spiests dzert pretsāpju tabletes, jo, piemēram, laikus netiek pie konkrētā izmeklējuma vai speciālista un nevar uzsākt atbilstošu ārstēšanu. Tāpat joprojām esam tie, kas uz darbu iet, kaut deguns tek, kakls sāp un ķermeņa temperatūra mazliet pārsniedz 37 grādus. Ir taču tik daudz vilinošu reklāmu, kas apliecina – iedzer pulverīti vai tabletīti, degunā un kaklā iepūt kaut ko no flakoniņa un tūlīt būsi žirgts un vesels.
Ārstējot saaukstēšanās izraisītu slimību, gandrīz trešā daļa (28,5%) pieaugušo no tiem, kas pret saaukstēšanos lietojuši zāles, izmantojuši trīs un vairāk medikamentu grupas. Tas lasāms kādā Rīgas Stradiņu universitātes Sociālo zinātņu doktorantūras pētījumā, kas gan veikts pirms ilgāka laika. Taču diezin vai kas mainījies. Un te nu pētnieki secina: “Ja racionāla medikamentoza terapija sevī ietver vienu līdz divus vienlaicīgi lietotus medikamentus vienā saslimšanas gadījumā (PVO ieteikumi), ir pamats uzskatīt, ka Latvijā pastāv polipragmāzijas (polifarmācijas*) problēma medikamentu lietošanas jomā saaukstēšanās slimību gadījumos.”
Protams, izsakos kā dīvāna eksperts, nevaru spriest kā profesionālis. Taču ir pašas pieredze. Gribot atbrīvoties no nepatīkamajām sajūtām, kad vīrusi kņudina degunu, sāpina kaklu un vispār jūties kā salauzīts, no vēlmes izmēģināt visu, kas krāsojas aptieku plauktos, attur galvenokārt cena.
