Raugoties, cik ļoti dārga ir kļuvusi dienišķā eksistence, raisās pārdomas, kā turpināsies sociālā un kultūras dzīve. Ņemot vērā, ka pilnīgi viss kļuvis dārgāks – no pamata pārtikas produktiem (piemēram, piena cena par litru veikalos ir teju divkāršojusies) un degvielas līdz dārgajiem apkures rēķiniem -, rodas jautājums – vai lielu telpu izmantošanā arī tiks plānotas izmaiņas?
Piemēram, kaut kur nesen izskanēja versija, ka skolas taupības nolūkos varētu pāriet uz daļējām attālinātām mācībām, lai samazinātu siltumenerģijas un elektrības patēriņu. Tas pats ārvalstu medijos lasāms par darba vietām. “Covid-19″ pandēmijas laiks pierādīja, ka darba pienākumus vairumā gadījumu var veiksmīgi pildīt attālināti, tādēļ daži ārvalstu darba devēji apsver ierosināt attālināto darbu, tā samazinot uzņēmuma izmaksas par elektrību un apkuri. Jau šobrīd tiek veikti daudzi taupības pasākumi, tai skaitā samazināts vai pavisam izslēgts ielu apgaismojums nakts tumšajās stundās. Septembrī tikai retajās skolās un bērnudārzos notika peldēšanas nodarbības, tāpat arī veikalos sākam pierast pie zemākām temperatūrām telpās un blāvāka apgaismojuma.
Attālinātās mācības un darbs, manā skatījumā, būtu ieguvums arī tuvojošajā gripas un noteikti atkal kāda jauna “Covid-19″ paveida sakarā. Jo mazāk cilvēku ikdienā dotos ārpus mājas un apmeklētu publiskas vietas, jo mazāks būtu ar ziemas sezonālo vīrusu saslimušo skaits. Kā redzam, arī “Covid-19″ sirdzēju statistika joprojām ir diezgan augsta, un tomēr tikai retais izvēlas publiskās telpās uzvilkt sejas aizsargmasku. Tas, cik grūti vai viegli paies gaidāmā ziema, lielā mērā paliek atkarīgs arī no laikapstākļiem. Par apbēdinājumu ziemas sporta veidu cienītājiem jāsaka, ka nudien ceru, šī ziema būs netipiski silta, kas dos iespēju ne vien neatdot pēdējos iekrājumus lielajiem uzņēmumiem, kas nodrošina elektrību un gāzi, bet arī ar sārtiem vaigiem pārdzīvot drēgnos un mitros, vīrusiņiem tik mīļos aukstos mēnešus!
Komentāri