Rīti kļūst aizvien tumšāki, bet noder mierinājums, ka jau naktī uz svētdienu pulksteņa rādītāji būs jāpagriež stundu atpakaļ. Rīts būs gaišāks, bet vakars agrāks. Un atkal ļaudis spriedīs, kā kuru ietekmē pulksteņa pārgriešana pavasarī un rudenī, kā piemēroties sunīša izvešanai pastaigā, ka, atdodot pavasarī paņemto stundu, šķiet, jāizdzīvo vairāk tumsas. Vasarās gaišo laiku vienkārši noguļam. Tā ir visā Eiropā. Tikai tur saulīte lec un riet pa savam.
Jau 2018.gadā Eiropā aktualizējās jautājums par nepieciešamību pārskatīt pulksteņa pārregulēšanas kārtību. Notika Eiropas Savienības dalībvalstu iedzīvotāju aptauja, kurā lielākā daļa pauda viedokli, ka šī kārtība, kas nav kļuvusi par tradīciju, jāatceļ. Tapa jaunas direktīvas projekts, rosinot pārtraukt sezonālo laika maiņu visā Eiropas Savienībā. Latvijas valdība tad lēma, ka Latvija atbalsta atteikšanos no sezonālās laika maiņas un pēc jaunās direktīvas pieņemšanas gatava pāriet uz vasaras laiku (GMT+3), un tajā palikt pastāvīgi. Taču šobrīd citu prioritāšu dēļ Eiropas Komisijā aktīvas diskusijas par laika maiņu pārtrauktas. Nav pat nojausmas, kad tās varētu atsākties un kad gaidīt, ka dzīvosim pēc vasaras laika.
Kā lemj tie, kam uzticēta vara, tā jādzīvo. Ar pukstēšanu tikai pats var iedzīvoties kādās kaitēs. Ko maina stunda uz vienu vai otru pusi? Pierodam un dzīvojam tālāk. Stundu agrāk vai vēlāk, bet tumšajā gadalaikā tā saukto neredzamo cilvēku ielās un ceļu malās mazāk nepaliek, tāpat kā bojāgājušo viņu vidū. Un cik par to nav runāts, rakstīts, rādīts! Nekas nemainās. Latvietis praktiskais tumšā laikā valkā tumšas drēbes, gaišā – gaišas. Ne jau domājot par redzamību vai neredzamību, bet praktiskām lietām. Var pamēģināt vēlā rudenī doties pastaigā pa ielām baltā, dzeltenā vai rozā mētelītī. Pēc cik minūtēm kāda garāmbraucoša mašīna nošķaidīs ar peļķes ūdeni vai dubļiem? Nemaz jau daudz nevajag, lai uz apģērba paliktu netīrumu punktiņi. Vienu gan praktiskais latvietis nepadomā – viņš tumšajā jaciņā šoferim ir neredzams. Cik, kaut pēdējos piecos gados, dažādas iestādes nav izdalījušas atstarotājus? Un atstarojošās vestes? Dzirdēts, ka pazūdot. Neredz gan uz ielām un ceļmalās mētājamies. Vai atkal dalīs, ja redzams, ka nav vērts?
Taisnība jau ir, ka internetā atrodams viss. Arī pamācība, ka atstarotājs pie apģērba jāpiestiprina tā, lai tas noķertu automašīnas gaismas staru. “Ja gājējs iet gar brauktuves kreiso pusi, viņam atstarotājs ir jāpiestiprina pie apģērba labajā pusē. Ja tā ir aproce, tad uz labās rokas. Ja tas ir auklā iekārts atstarotājs, tad labajā pusē. Atstarotājs nav pamanāms, ja to cieši piestiprina vai piesprauž pie apģērba, tam brīvi jākustas ceļa braucamās daļas pusē. Ļoti efektīva ir atstarojoša materiāla iestrādāšana apģērbā, piemēram, uz piedurknēm vai jakas apakšā, uz muguras.
Ja nav atstarotāja, var izmantot kabatas lukturīti, ar kuru pie viena vēl izgaismot ceļu. Bet, ja nav arī tā, pretim braucošā automobiļa šoferim parādīt, kur atrodaties, var kaut ar mobilā telefona gaismiņu,” skaidrots epadomi.lv.
Lai gan – katrs pats taču izvēlas, kā rīkoties. Tikai kādas šim bezatbildīgajam, neredzamajam ir tiesības sabojāt citu dzīvi? Lai cik uzmanīgs braucējs, viņš var nepamanīt pa ceļu ejošo nelaimi. Vai pie vainas atkal nav tolerance: jums nav atstarotāja, iedosim, ak, šoreiz nav, nākamreiz gan paņemiet! Ja ir jābūt, tad jābūt. Kad, lai ieietu veikalā, vajadzēja maskas, gan tāda auklēšanās nenotika. Kārtība ir kārtība, tā jāpieņem visiem. Gluži kā pulksteņa pagriešana.
Komentāri