Raibās tirgus dienas politikā

Rit piektais pilna mēroga iebrukuma karš Ukrainā. Krievija pat vairs neizliekas, ka to interesē miera līgums vai pamiers, ja tai netiek atdotas gan okupētās teritorijas, gan vēl neokupētās Donbasa daļas. Uk­rainas prezidents Volodimirs Zelenskis ceturtdien, 5. martā, publicēja fragmentus no savas intervijas medijam Rai Italia. Intervijā Zelenskis saka, ka Ukraina neatdos savu zemi, un jautā, kādēļ gan Ukrainai tas būtu jādara, ja ir acīmredzami, ka, pat atdodot daļu savas valsts, miera nebūs: “Kaut kāda iemesla dēļ pasaulē daži ir sākuši apsvērt Putina sacīto, ka karš beigsies, ja Ukrainas vairs nebūs Donbasā.(..) Mums jāsaprot – nav garantiju tam, ka karš beigsies, ja Ukrainai vairs nebūs Donbasa. Tieši otrādi. Viņš (Putins – red.) turpinās.”
Savukārt Bloomberg dienu iepriekš, 4. martā, ziņoja, ka ASV pēc garām pārrunām ar Krievijas naftas kompāniju “Rosneft” tās vācu nodaļai ir piešķīrušas beztermiņa atbrīvojumu no sankcijām. Vēl var piebilst, ka ASV prezidents Tramps draudēja pārtraukt tirdzniecību ar Spāniju, jo tā nepiekrīt Trampa vēlmei izmantot Spā­nijas kara bāzes ASV militāro operāciju veikšanai pret Irānu. Tiesa gan, Baltā nama preses sekretāre Kerolaina Levita 4. marta preses brīfingā paziņoja, ka Spānija piekritusi sadarboties ar amerikāņiem, bet Spā­nijas ārlietu ministrs Hosē Alvaress noraidīja šo informāciju un publiski paziņoja, ka Spā­nijas nostāja Irānas jautājumā nav mainījusies un tā nepiekrīt izmantot savas bāzes, lai ASV varētu bombardēt Irānu.

Ar vārdu sakot, valstu un politiķu nostāja ir dažāda jebkurā lielā un svarīgā jautājumā, it sevišķi saistībā ar ASV aicinājumiem un lēmumiem. Brīžam starptautiskā politika atgādina raibu tirgus dienu. Tomēr ir kāda valsts un tās iedzīvotāji, kuri savus uzskatus un nostāju nopietni un kardināli nemaina. Proti, socioloģiskās aptaujas Krievijā liecina, ka iedzīvotāji joprojām atbalsta valsts politiku, armiju un Putinu. Protams, ir skaidrs, ka daļa runā to, “ko vajag”, jo baidās, daļa iedzīvotāju tā īsti nemaz nezina, kas patiesībā notiek, bet ļoti daudzi tiešām atbalsta visu, ko dara agresorvalsts Krievija.

Levadas centrs 3. martā publicēja Krievijas iedzīvotāju februāra aptaujas rezultātus. No­tiekošajam saistībā ar Ukrainu līdzi sekojusi mazāk par pusi aptaujāto. Kopumā rūpīgi un diezgan rūpīgi notiekošajam sekojuši 34 procenti iedzīvotāju; īpašu uzmanību Ukrainā notiekošajam nav pievērsuši 35, bet par to vispār neinteresējas 21 procents Krievijas iedzīvotāju. Uz jautājumu “Vai jūs personīgi atbalstāt Krievijas Bruņoto spēku rīcību Ukrainā?” 40 procenti atbildēja, ka noteikti atbalsta, 32 procenti sacīja, ka drīzāk atbalsta Krievijas armiju Ukrainā. deviņi procenti aptaujāto atbildēja, ka drīzāk neatbalsta, bet noteikti neatbalsta astoņi procenti. 11 procentiem aptaujāto uz šo jautājumu bija grūti atbildēt, un viņi neteica ne jā, ne nē. Vēl jāpiebilst, ka 57 procenti aptaujāto Krievijas iedzīvotāju uzskata, ka triecieni pa Uk­rainas enerģētisko infrastruktūru ir pareiza rīcība, bet 23 procenti nezina, ko par to teikt. Tikai 20 procentiem Krievijas iedzīvotāju Ukrainas enerģētikas infrastruktūras faktiskā iznīcināšana šķiet nepieņemama rīcība. Turklāt 32 procenti saka, ka “mēs jau tikai atbildējām, mēs nemaz nesākām”, tādēļ Krievija rīkojas pareizi. Seši procenti aptaujāto uzskata, ka “tā viņiem vajag, lai redz, cik Krievija stipra, viņi ir ienaidnieki, fašisti”. Ar vārdu sakot, Krievijas iedzīvotājiem viss ir skaidrs un atbalsts Putinam vismaz pašlaik ir nodrošināts.