“Ak tā! Ēdienkartē nav frī kartupeļu un cīsiņu arī nav? Nu tad sveiki – te nav ko ēst!” – tādu protestu pret pārmaiņām skolas ēdienkartē šī mācību gada sākumā piedzīvojusi ne viena vien skola. Vecāko klašu skolēni daudzviet pieņēmuši par normu, ka mācību iestādē pusdienās ir ēdienu izvēle, bet to pārāk izmantot nesteidzas. Skolotāji ievērojuši, ka daudzu pusaudžu un jauniešu šķīvjos redzama ēdienu vienveidība.
Dietologi par to jau labu laiku cēla trauksmi, iebilstot pret eļļā vārītu kartupeļu, lētu cīsiņu regularitāti skolēnu uzturā, pret apetītes ātru mazināšanu ar skolu kafejnīcās nopērkamiem čipsiem un gāzētiem dzērieniem. Uzklausot uztura speciālistus, skolām tika izvirzīti jauni noteikumi. Tie paredz pārtikas produktu ierobežojumus. Skolēni gan ir nepatīkami pārsteigti, ka tādējādi viņi tiek mudināti mainīt ēšanas paradumus. Viena no skolām, kurā izjūt jauniešu protestu pret ieviestajām pārmaiņām, ir Cēsu 2. vidusskola. Ierodoties skolas ēdnīcā īsi pirms pusdienu starpbrīža, pārliecinājāmies, ka ēdienkartē ir pietiekami liela izvēle un no tās katrs izveidojām savu porciju – bija kartupeļi un griķi, dažādi gaļas ēdieni un piedevās salāti, bija zupa un saldais, varēja nopirkt bulciņas, saldējumu. Viss, ko pavāre uzlika uz šķīvjiem, bija silts un garšīgs. Tikai ēdnīca bija tukša. Ar mums pusdienoja vien skolas medmāsa, skolotāja un atnāca četras jaunietes. Pa ēdnīcas logu tikmēr noskatījāmies, kā veselā straumē vairāki desmiti jauniešu dodas pāri ielai uz tuvējo veikalu, atpakaļ nesdami bulciņas, čipsu pakas, salātu trauciņus un dzērienus plastmasas pudelēs. Viens no puišiem ienāca ēdnīcā, salika nopirkto uz galda un nesteidzīgi notiesāja. Tikmēr pavāre pie ēdienu izdales stāvēja bez darba. Mairita Kaņepe
