Jānis Riņķis, SIA „PR Holding” vadītājs Latvijas izglītības sistēma sabiedrisko attiecību jomā ir kļuvusi par augstskolu biznesu, kas ražo konkurēt nespējīgus speciālistus neesošam tirgum – tā situāciju raksturo sabiedrisko attiecību kompānijas „PR Holding” vadītājs Jānis Riņķis. Viņš uzskata, ka būtiskākās problēmas sabiedrisko attiecību izglītības sistēmā ir pārlieku lielais saražoto speciālistu daudzums un praktisko zināšanu trūkums “jaunizceptajiem” speciālistiem. Augstskolas faktiski māna studentus un viņu vecākus, jo lielākā daļa studentu, kas ieguvuši diplomus pēdējos gados vai iegūst tos tagad, reāli šajā biznesa jomā nestrādās. „Mūsu valstī nav tik daudz uzņēmumu, kurus PR`izēt, cik tā saucamo speciālistu, kas to vēlētos darīt. Jau ir saražoti aptuveni 4000 speciālistu. Jautājums ir tāds: ko šie 4000 speciālistu apkalpos?” stāsta Jānis Riņķis. Viņš norāda, ka problēma rodas daļēji tādēļ, ka daļa topošo studentu un viņu vecāki laikus nedomā par turpmāko izglītību. Līdz ar to, pienākot laikam izvēlēties profesiju, dod priekšroku modes profesijām, kurām ar reālo darba tirgu nav nekāda sakara. Jānis Riņķis uzsver: „Mums būs vesela paaudze ar sabiedrisko attiecību speciālistiem, kas slaucīs ielas, jo viņiem vienkārši nebūs darba savā specialitātē.” Sabiedrisko attiecību studentu kompetence jau vairākkārtēji ir raisījusi diskusijas profesionālajā vidē. Daloties savā pieredzē darbā ar studentiem speciālists stāsta: „Ja man atnāk stāties darbā sabiedrisko attiecību maģistrs, kas visu zina par ētiku, sabiedrisko attiecību klasifikāciju, nozarēm un apakšnozarēm, bet nemāk uzrakstīt preses relīzi, tad es teiktu, ka viņš ir ticis apkrāpts, jo nav saņēmis solīto produktu.” Pie tam viņš turpina, norādot: „Un kurš tad pie tā ir vainīgs? Es, kas tādu „nezinīti” negrib ņemt darbā, vai tomēr augstskola, kas nav spējusi sagatavot darba tirgum un prasībām atbilstošu speciālistu?” Piebilstot, ka tomēr nevar vainot tikai augstskolas. Par šādām problēmām vajadzētu domāt izglītības ministrijai un politiķiem. Neviens cits kā valsts nevar rosināt pārmaiņas izglītības sistēmā.
Kā iespējamus risinājumus eksperts piedāvā, pirmkārt, veikt vismaz aptuvenus ekonomiskus aprēķinus, lai prognozētu un ieteiktu augstskolām, kādas profesijas piedāvāt studentiem apgūt. Otrkārt, ieviest jaunu prakses sistēmu, kas varētu būt balstīta kaut vai uz daļēji vecām, bet idejiski labām viduslaiku tradīcijām. „Viduslaikos mācekļi apguva kāroto profesiju pie skolotāja vai meistara. Meistars mācīja mācekli, un par to māceklis darīja visu, ko skolotājs liek. Galvenā priekšrocība bija tāda, ka māceklis pēc iespējas pilnīgāk apguva amatu” – šādas sistēmas būtību skaidro Jānis Riņķis. Viņš arī norāda, ka mūsdienās pastāvošā prakse šādu priekšrocību nedod, jo augstskolas reizi gadā atsūta „mācekļu desantu”, kas vairāk traucē nekā palīdz, un gala rezultātā neko prātīgu tā arī prakses laikā neiemācās.
Komentāri