Kamēr jaunāko klašu skolēni šodien var priecīgi ievilkt elpu un sākt izbaudīt trīs mēnešu brīvlaiku, vidusskolas beidzējiem vasara nebūt nebūs vienkārša un atpūtas piepildīta, jo jāsaprot, kurp pēc skolas pabeigšanas aizvedīs ceļi. Ja izvēlētas studijas, tad priekšā lielie iestājpārbaudījumi, lai mācītos izvēlētajā profesijā. Vēl vairāk jāiespringst, ja ir mērķis tikt budžeta grupā.
Ieskatoties statistikas datos, redzams, ka pēdējos gadu desmitos pakāpeniski samazinājies studējošo skaits. 2020. gadā, salīdzinot ar 2000.gadu, tas sarucis par 22%. Taču šo tendenci nosaka nevis mazāka vēlme studēt, bet gan demogrāfiskie procesi, jo iedzīvotāju skaits no 2000. gada līdz 2020. gadam samazinājies par 20%, turklāt vecumā no 20 līdz 39 gadiem samazinājums ir pat 29%. Pamatstudijās studējošo lielākais īpatsvars ir vecumā līdz 30 gadiem, kas veido 58%.
Tomēr Izglītības un zinātnes ministrijas vērtējumā, ņemot vērā sabiedrības novecošanos un izmaiņas darba tirgū, sagaidāms, ka palielināsies studējošo skaits vecumā pēc 30 gadiem. Varētu būt izvēle turpināt mācīties augstākos studiju līmeņos vai mainīt profesionālo kvalifikāciju. Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, kaut kopējais studējošo skaits samazinās, 2020. gadā attiecībā pret 2016. gadu studentu, kas vecāki par 30 gadiem, ir par 17% vairāk.
Ieskatoties studiju izvēlē 2020./2021. gadā, redzams, ka vislielākais studējošo skaits ir tematiskajā grupā “Sociālās zinātnes, komerczinības un tiesības”, kur mācījās 33% no studējošo kopskaita. Samērā daudzi izvēlējušies apgūt profesiju tematiskajās grupās “Veselības aprūpe un sociālā labklājība”, kā arī “Inženierzinātnes, ražošana un būvniecība”.
Lai gan studēt vairāk izvēlas sievietes nekā vīrieši, tomēr statistika dati nav satraucoši. 2020./2021. akadēmiskajā gadā no studējošajiem 57% ir sievietes un 43% – vīrieši.
Izglītības un zinātnes ministrija informējusi, ka trešo gadu tiek turpināta datu ievade augstskolu absolventu monitoringa rīkā, kas sniedz informāciju par augstāko izglītību ieguvušo personu nodarbinātību un ienākumiem. Vērtējot pieejamos datus trīs gadu skatījumā, ir secināts, ka gan nodarbinātības, gan ienākumu dinamika uzrāda konsekventu augstākās izglītības vērtības pieaugumu. Augstākā izglītība nodrošina cilvēkiem pieaugošu nodarbinātību augstas kvalifikācijas profesijās, kā arī pieaugošu ienākumu līmeni otrajā un trešajā gadā pēc absolvēšanas.
Komentāri