Svētdiena, 9. novembris
Vārda dienas: Teodors

Pašvaldības policijas iespējas un pilnvaras

Jānis Gabrāns
14:30
11.03.2019
23

“Ja valsts nespēj pietiekami investēt iekšējās drošības infrastruktūras ilgtspējīgos risinājumos, tad, iespējams, sabiedrībai jāņem dalība sabiedriskās kārtības nodrošināšanā,” tiekoties ar Latvijas Lielo pilsētu asociācijas (LLPA) biedriem un šo pilsētu pašvaldību policijas priekšniekiem, paudis iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens.

Te cilvēkiem ar garāku dzīves pieredzi prātā nāk sistēma, kas pastāvēja padomju laikos – sabiedriskās kārtības sargi. Katram uzņēmumam, iestādei bija jānozīmē cilvēki, kuri noteiktās dienās un stundās patrulē pilsētā vai ciemā, uzraudzīdami sabiedrisko kārtību. Pie tā gan nerosina atgriezties, jo šoreiz tika runāts par pašvaldības policiju iespējām, pilnvarām, kompetencēm.

Ministrs uzsvēris, ka galvenais mērķis, lai uz ielām būtu drošība un lai spēka struktūras sekmīgi spētu fiksēt un apturēt noziedzīgus procesus: “Mans pienākums ir virzīt visas iesaistītās puses, lai netiktu nelietderīgi izmantoti resursi un visi kopā mēs nonāktu pie labākā risinājuma.”

Nav noslēpums, ka Valsts policijā ir kadru problēmas, darbinieku trūkst, esošais finansējums neļauj nodrošināt nepieciešamo patruļu skaitu iecirkņos, lai varētu operatīvi reaģēt katrā situācijā. Tāpēc pašvaldībās, tostarp Cēsīs, izveidota pašvaldības policija, kas daļēji aizstāj Valsts policijas darbu. Tiesa, pilnvaras mazākas, jo, aizturot šoferi dzērumā, jāizsauc Valsts policija, kas noformēs pārkāpuma protokolu. Tiesa, dažkārt Valsts patruļa jāgaida pat vairākas stundas, jo darbinieki aizņemti kāda satiksmes negadījuma izskatīšanā. Pašvaldības policija nevar sodīt arī par ātruma pārkāpšanu, vadot automašanu, un citiem noziedzīgiem nodarījumiem.

LLPA priekšsēdētājs Viktors Valainis tikšanās reizē norādījis, ka bieži vien pašvaldības policija tiek uzskatīta par “plāksteru līmētājiem”, kas tikai izraksta sodus: “Taču mūsdienās tā patiesībā ir reāla patrulēšana, visi dienesti ir pilnā sagatavotības līmenī, daudz kas ir mainījies. Iespējams, vajadzētu runāt par gradāciju, kas īsti ir pašvaldības policija – cilvēks, kurš pārbauda, vai ir izkārts karogs, vai profesionālis pilnā dienesta gatavībā. Bieži vien mums atņem funkcijas, kuras esam spējīgi veikt. Piemēram, redzot ātrumpārkāpēju, pašvaldības policija var tikai izsaukt Valsts policiju, kas konstatē pārkāpumu, lai gan būtu varēts šo pārkāpēju aizturēt.”

Arī Cēsu novada pašvaldības policijas priekšnieks Guntars Nor­buts atzīst, ka būtu pareizs solis dot lielākas pilnvaras municipālajai policijai: “Te gan jāņem vērā, ka tādējādi pašvaldības policija pārņem Valsts policijas funkcijas, kas tiek finansēts no valsts budžeta. Pašvaldības policijas uzturēšanai nauda jāatrod pašvaldības budžetā, bet to varētu novirzīt citur. Varbūt vispār jāmaina sistēma, ka novados galvenais atbildīgais par kārtību ir pašvaldības policijas priekšnieks, bet Valsts policija iesaistās tikai smagāku kriminālnoziegumu gadījumā. Taču tad būtu jāpārdala arī valsts finansējums.”

Iztikt bez pašvaldības policijas būtu grūti, jo Valsts policijai paš­laik nepietiek kapacitātes, lai reaģētu uz visiem izsaukumiem. G. Norbuts atsaucās uz aktuālu piemēru: “Aizvadītajā nedēļā Valsts policijā nogādājām sešus cilvēkus, un tie nav kādi, kuri sabiedriskā vietā atradušies dzērumā, tās ir personas, kas izdarījušas kādu nopietnāku pārkāpumu, kas vairs nav pašvaldības policijas kompetencē. Mēs, kaut tas nav mūsu kompetencē, esam viņus aizturējuši un nodevuši Valsts policijai. Protams, grūti nodalīt, kur ir tā robeža, bet šis jautājums būtu jāsakārto.”

Līgatnes novada domes priekšsēdētājam Aināram Šteinam ir cits viedoklis: “Manuprāt, pašvaldības policijai pamatā jānodrošina pašvaldības funkciju realizācija. Pirmkārt un galvenokārt, saistošo noteikumu kontrole un uzraudzība, bet sekundāri – sabiedriskā kārtība. Turklāt šai sabiedriskās kārtības nodrošināšanai jābūt sadarbībā ar Valsts policiju, jo tās pamatfunkcija ir sabiedriskās kārtības nodrošināšana. Saprotu, ka Valsts policijai grūti ar resursiem, bet, manuprāt, tas nav skatījums pareizā virzienā, ka jānodod vairāk darba pašvaldību policijai. Piekrītu, ka municipālajai policijai varētu būt nedaudz plašāks pilnvarojums savā teritorijā, bet nedomāju, ka jāņem nost darbs Valsts policijai. Valstij jādomā, kā tikt galā ar savām problēmām, nevis jānogrūž tas uz pašvaldību budžetiem. Pašvaldības policijas uzturēšana prasa lielus līdzekļus, ko varētu ieguldīt daudz lietderīgāk. Diemžēl nākas secināt, ka pašvaldības pārņem arvien vairāk un vairāk valsts funkciju, kam neseko finansējums. Bet pienāk brīdis, kad pašvaldība to vairs nespēj. Likums jau neuzliek par pienākumu pašvaldībai uzturēt municipālo policiju, tā ir katras pašvaldības brīva griba un izvēle.”

LLPA tikšanās reizē ar iekšlietu ministru panākta vienošanās par darba grupas izveidi, kas izstrādās risinājumus dažādiem infrastruktūras jautājumiem, kā arī kompetenču sadalījumam starp Valsts policiju un pašvaldības policiju.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Neko nezinu, vainīgs neesmu

08:18
09.11.2025
23
1

“Starp mašīnām, motoriem, meitenēm [..]; Starp rūcieniem, kaucieniem, svilpieniem [..] … atskan…” Nē, nē, ne jau dzeguzes balss (kā citētajos dziesmas vārdos). Publiskajā telpā reizi pa reizei dzirdams bijušā politiķa un Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa vārds. Kā atceramies, savu politiķa statusu viņš zaudēja, jo atklātībā nāca (tika izcelta) lieta par viņa izšķērdīgi dārgajiem lidojumiem, esot […]

Mājas un kafejnīcu ēdienu atšķirīgais šarms

08:17
08.11.2025
17

Šonedēļ gardās noskaņās notiek Cēsu novada rudens Restorānu nedēļa, kad mūspuses restorāni aicina doties garšu piedzīvojumā, katrs piedāvājot citu ēdienkarti. Kamēr vieni īpašo piedāvājumu sagatavo no mūspusē audzētiem produktiem un pat servējuši to uz novadā radītajiem traukiem, citi vilina ar svešādiem ēdienu nosaukumiem. Restorānu nedēļa, protams, cenšas iepazīstināt ar piedāvājuma daudzveidību, taču daudzi iedzīvotāji ir […]

Partijas bez partijām un vēlēšanas bez vēlēšanām?

08:13
07.11.2025
21

Diezgan droši var apgalvot, ka pasaulē nav ideālu valstu – arī labklājīgākajās un demokrātiskākajās valstīs ir jautājumi, kurus grūti atrisināt vai ar kuriem politiķi pat necenšas tikt galā. Ik pa laikam neatrisinātās problēmas sakrājas, un tad sākas vēlētāju protesti, dumpji un sapņi par citu parlamentu, citiem politiķiem un citu vēlēšanu sistēmu. Latvija, protams, nav izņēmums: […]

Otrreizējo lietu LIELĀ bode

08:29
06.11.2025
22

Aizvadītajā nedēļā kādā brīvbrīdī uzdūros angļu un velsiešu televīzijas kanāla “BBC Cymru Wales” sižetam par lielveikalu Zviedrijā. Lielu tirdz­niecības kompleksu, kur dažādos mazos veikaliņos tirgo visplašākā sortimenta lietotas preces un produktus, kas tapuši no otrreizējām izejvielām. Tik vienkārši. Un – man vajadzēja kādu mirkli, lai to aptvertu, manuprāt, – vienkārši ģeniāli. Eskilstūna ir pilsēta Zviedrijas centrālajā daļā, […]

Demokrātija nav pašsaprotama

08:29
05.11.2025
26

Mācību seminārā žurnālistiem pirms apmēram desmit gadiem BBC žurnālists, kurš arī vadīja lekcijas, atgādināja, ka demokrātija nav pašsaprotama un šo faktu vienmēr vajag paturēt prātā. Jocīgi, ka pat Latvijā tas dažkārt mēdz piemirsties. Kāpēc pat Latvijā? Jo, ja tā padomā, mūsu demokrātija ir ļoti jauna. Tomēr, lai arī vēl samērā nesen (vēsturisku notikumu mērauklā) mēs […]

Kad žurnālistu drosme ir dzīvības vērtībā

08:15
04.11.2025
21
1

Viesojoties Eiropas Parlamentā (EP) Strasbūrā, man bija iespēja redzēt, kā piešķir Dafnes Karuanas Galicijas balvu pētnieciskajiem žurnālistiem. Šogad pirmo reizi no vairākiem simtiem žūrijas izvēlēto desmit finālistu vidū bija arī Latvijas žurnāliste Inga Spriņģe no “Re:Baltica”. Viņa kopā ar kolēģiem no Igaunijas, Vācijas, Austrijas, Šveices pētīja, kā, izmantojot saziņas vietni “Telegram”, tiek vervēti eiropieši, lai […]

Tautas balss

Kas aizstāvēs stirnu?

08:19
09.11.2025
11
Lasītāja raksta:

“Aizvien nerimst satraukums par Bauskas novadā nošautajiem suņiem. Protams, jāizpēta, vai situācija tiešām bija tāda, ka dzīvnieki jālikvidē. Tomēr jocīgi, ka neviens nerunā par saplosīto stirnu, kas bija redzama fotogrāfijās. Vai šo dzīvnieku aizsardzība nerūp nevienam?” pārdomās dalījās lasītāja.

Nav jāpārmet, bet jāpalīdz

08:16
09.11.2025
12
Iedzīvotāja raksta:

“Izlasīju “Druvā” par sirmgalvi, kura Taurenē baro ap trīsdesmit kaķu. Uzskatu, ka nedrīkst kundzei to pārmest un teikt, ka tagad viņai pašai ar visiem dzīvniekiem jātiek galā. Saprotams taču, ja pie tevis atnāk bezpalīdzīgs dzīvnieks, tu viņu pabarosi. Es arī esmu sastapusies ar līdzīgām situācijām. Ik pa laikam man pieklīdis kāds kaķis, domājams, no kaimiņu […]

Kaķis izglābj kaķi

08:18
08.11.2025
31
Seniore raksta:

“Dalīšos neparastā piedzīvojumā. Dēla ģimene dzīvo Cēsīs, daudzdzīvokļu mājā. Viņiem ir kaķene. No rīta izlaiž pastaigā, vakarā, kad nāk mājās no darba, kaķene ir klāt. Bet vienu vakaru minkas nav. Sauc, meklē, bet tā nerādās. Tāpat nākamajā dienā. Kad klāt brīvdienas, dodas kaķi apkaimē meklēt, bet sasaukt neizdodas. Mājās pie ārdurvīm pretī ņaudot nāk kaimiņa […]

Gājēju pāreja var būt bīstama

08:15
08.11.2025
35
Cēsniece G. raksta:

“Cēsīs, Valmieras ielā, gājēju pāreja netālu no “Maxima” un iepretī stadionam ir apgaismota, taču autovadītājam ļoti grūti saprast, vai aiz gaismu atstarojošiem stabiņiem uz pārejas jau stāv cilvēks, kurš tūlīt šķērsos ielu. Šajā vietā, manuprāt, vajadzēt kaut ko mainīt, pieaicināt satiksmes drošības ekspertu, lai izvērtē situāciju. Agrāk, kad vēl nebija aizliegts kreisais pagrieziens, iebraucot lielveikala […]

Vai izdosies labas attiecības

08:15
07.11.2025
16
Lasītājs K. raksta:

“Lasu, ka Latvija un Indija stiprinās sadarbību drošības un ilgtspējīgas attīstības jomā. Man tas izklausās dīvaini. Indija taču bija tā, kas pirka Krievijas naftu un “baroja” agresorvalsti. Ja pareizi atceros, vairāk nekā 30 procenti jēlnaftas, ko pārstrādāja Indija, pērn bija iepirkta Krievijā. Tagad, kad ASV noteikusi sankcijas Krievijas lielajiem naftas uzņēmumiem, Indija pārtrauc pirkt šo […]

Sludinājumi