Koku sēšanas un stādīšanas akcijā “Skābeklis” kopš pagājušā pavasara vairāki tūkstoši Latvijas iedzīvotāju, arī ap 700 skolēnu, iesējuši vairāk nekā divus miljonus koku. Tagad pienācis kociņu otrais pavasaris, akcija turpinās. Jūs būsiet varenas akcijas dalībnieki, ja šodien vai rīt iestādīsiet savu koku mežā, dārzā, pagalmā vai citā vietā. Ja pirms gada iesētā egle vai priede vēl
neliela (mazāka nekā 10 cm), to var gadu turpināt aprūpēt kastītē, bet pārējos stādus jāstāda laukā. Priedes augs smilšainā un saulainā vietā, eglēm patiks mitrāka vieta. Akcija vairos Latvijas zaļumu, vairos
tās bagātību – mežus, kurus mēdzam dēvēt arī par zaļo zeltu.
Latvijas Neatkarības dienu 4. maijā šogad pavadīju “uz akmeņiem”. Biju apsolījusies būt latvieša acis un ausis Krievijas televīzijas kultūras raidījumu veidotājiem. Ar žurnālisti Marinu un operatoru Pāvelu pāris stundas staigājuši pa Vecrīgu, vērojot, kā Brīvības pieminekļa pakājē no pavasara ziediņiem top ļaužu atbalstīta kompozīcija lielā Latvijas kontūrā, kā laukumus pieskandē pūtēju orķestri, apstājāmies uz bruģa pie Doma baznīcas, kurā nesen bija beidzies dievkalpojums. Sākām runāt par valsts dārgumiem. Marina, būdama Latvijā pirmo reizi, daudz ko bija pamanījusi – skaistuma un kārtības mīlestību, nosvērtību un mērķtiecību, savas zemes mīlestību, bet netika gudra, kas gan ir Latvijas lielākie dārgumi, kuri veido samērā jaunās valsts ekonomisko pamatu. Ne mums naftas, ne gāzes atradņu, ne derīgo izrakteņu. Ir
akmens un māls, bet tie var veidot mājas pamatu, ne valsts. Stāstīju, ka mums ir zaļais zelts – meži. Jau divdesmit gadus vecvectēvu stādītie Latvijas meži mūs baro un balsta – ģimenes, dzimtas, uzņēmumus, pašvaldības, visu valsti.
Ja nafta un gāze pasaulei nebūs mūžīgais resurs, tad Latvijā mežiem par tādu ir jāpaliek. Labi, ka arvien vairāk to apzināmies un pēc zāģēšanas drudža aizdomājamies arī par mežu atjaunošanu, iestādīšanu nākamajām paaudzēm. Mairita Kaņepe
