Mēdijos jau apspriests tūrisma ceļvedis „Riga in your pocket”, kurā aprakstīta neglaimojošā situācija uz Latvijas valsts ceļiem, brīdinot ārvalstu tūristus
būt īpaši uzmanīgiem. Ceļvedī rakstīts, ka Latvijā ir vieni no sliktākajiem šoferiem pasaulē. Vēl teikts, ka mūsu valstī šoferi nepazīstot bremžu pedāli, bet BMW automašīnu īpašnieki, braucot tā, ka pat ignorējot sarkano gaismu luksoforā. Savukārt kājāmgājēji kļūstot par pirmās formulas cienītāju mērķiem.
Ceļveža izdevējs skaidrojis, ka raksta būtība ir tāda, ka cilvēkam, kas brauc pa Latviju ar automašīnu vai pārvietojas ar kājām, ir vienkārši jāuzmanās nedaudz vairāk nekā varbūt savā dzimtenē. Varētu teikt, ka diezgan komisks raksts, ja vien tā lielā mērā nebūtu patiesība. Turklāt kārtējo reizi neglaimojoša mums pašiem. Par šo tematu runājot ar draugiem, nonācām pie secinājuma, ka braukt un kājām pārvietoties pa Latvijas autoceļiem, tas patiesi ir pārbaudījums. Turklāt nevienam šobrīd īsti nav nojausmas, kā varētu panākt labāku braukšanas kultūru un savstarpēju cieņu uz ceļiem starp autovadītājiem, starp gājējiem un autovadītājiem, kā arī starp velosipēdistiem un auto braucējiem.
Jāteic, ka par autovadītāju un pārējo ceļu satiksmes dalībnieku kultūru varēja pārliecināties arī svētdien
Cēsis bija pilnas ar velosipēdistiem. Tāds bardaks nebija atkal kādu laiku manīts. Velobraucēji brauca, kur un kā gribēja, neievērojot
nekādus ceļa satiksmes noteikumus, nervozākie šoferīši (un tādu netrūkst) stresoja un visiem veidiem izrādīja savu neapmierinātību. Visiem pa visu kā vienmēr kājāmgājēji, kuri par nelaimi sev, bieži jūtas pārāk pašpārliecināti par savu drošību, šķērsojot ielas uz gājēju pārejām un ārpus tām. To visu redzot, patiešām jāuzdod jautājums, kad Latvijā tiks sasniegts pieņemams kultūras līmenis šajā jautājumā?! Liene Lote Grizāne
